Valts Āboliņš (38) savulaik vairījies no armijas, taču patlaban ir bataljona komandieris. Dienējis Afganistānā un bijis Vairas Vīķes-Freibergas adjutants
Pie sienas Valta kabinetā Nacionālo bruņoto spēku štābā Ādažos ir foto, kur karavīri redzami pie Stounhendžas. Latvieši bijuši mācībās un ar britiem labi pastrādājuši. Radušies sarežģījumi ar lidojumiem, tāpēc nācies Lielbritānijā uzkavēties ilgāk. Briti, kā atvainodamies, ļāvuši par minimālu samaksu iekļūt Stounhendžā un nobildēties. Karavīri jokojuši, ka derētu atmaksāt un izdarīt to pašu, ko briti pie Brīvības pieminekļa. Tas tā arī palicis runu līmenī. Šis stāsts pierāda, ka Valts ir cilvēcīgs, vaļsirdīgs un saruna nebūs ar militārisma pārņemtu majoru, kurš aizstāvēs savu kliķi. «Viņš ir labs, māk pajokot,» – tā Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandieri raksturoja viņa padotais, pavadot līdz intervijas vietai.
Vajadzētu obligāto dienestu
Valts ir no Kuldīgas. Audzis piecu bērnu ģimenē. Saldus tehnikumā pabeidzis celtniecības programmu, iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātes būvniekos. Obligātais dienests nesaistīja – abi vecākie brāļi bija dienējuši padomju armijā un stāstījuši par «ģedovščinu», bezmērķību, laika nosišanu. Augstskolā Valts nomācījās gadu. Jelgava, kopmītnes, studenta cienīga dzīve. Mācībspēki lika manīt, ka ar nenokārtotu sesiju vietas augstskolā Valtam nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.