Arī pašlaik notiekošā parakstu vākšana par krievu valodas statusu ir saistīta ar cieņu
Pagājušajā nedēļā valdība izskatīja jautājumu par līdzekļu piešķiršanu parakstu vākšanai jautājumā par krievu valodas statusu. Atbilstoši likumam, ja savākti 10 000 cilvēku paraksti, valstij ir jāturpina tālākā parakstu vākšana uz sava budžeta rēķina. Un ir vienalga, par ko cīnās referenduma iniciatori. Ministriem demokrātiskā valstī, kurā tiek cienīti visi tās pilsoņi, ir jāatbalsta līdzekļu piešķiršana.
Taču tā tas nenotiek ar esošo valdību. Ministri, kuri pārstāv „Visu Latvijai!”-TB/LNNK, nosauca iniciatoru mērķus par amorāliem un nobalsoja pret. Atkārtošu vēlreiz – nav svarīgi, par kādu jautājumu cilvēki vēlas sarīkot referendumu. Viņiem uz to ir tiesības. Vairāk nekā 10 000 pilntiesīgu Latvijas pilsoņu bija „par”, tātad likums ir jāpilda. Un ministriem nav tiesību pēc saviem ieskatiem traktēt likumu un šķirot Latvijas pilsoņus pareizajos un nepareizajos.
Šeit mēs saskaramies ar galveno problēmu. Runa nav par to, ka rīkojās ministri no „VL!-TB/LNNK”. Runa ir par cieņas trūkumu pret lielu sabiedrības daļu.
Šajās vēlēšanās „Saskaņas centra” vēlētāji apliecināja maksimālu toleranci un gatavību kompromisiem, atbalstot ideju par trīs gadu moratoriju likumdošanas iniciatīvām, kuras skar vēsturiskus un nacionālus jautājumus. Uz šādu soli SC vēlētāji bija gatavi kopēja mērķa labad – mēs visi vēlamies dzīvot vienotā sabiedrībā, kurā cilvēki ciena cits citu, neatkarīgi no tautības un dzimtās valodas, kurā mēs visi kopā strādājam savas valsts labā un kuru krievvalodīgie latvijieši, gluži tāpat kā latvieši uzskata par savu Dzimteni.
Tāpat, kā to par savu Dzimteni uzskatīja Rīgas 6.pulka krievu karavīri, kuri krita 1919.gada novembrī cīņās pret Bermonta vienībām un kuru vārdi iekalti piemineklī Sudrabkalniņā Imantā. Tāpat, kā Latviju par savu Dzimteni uzskatīja krievu miliči, kuri gāja bojā 1991.gada janvārī. Tāpēc, ka krievi bija kopā ar latviešiem, kad Latvija veidoja savu neatkarību 1918.gadā un kad to atjaunoja 1991.gadā.
Bet simtiem tūkstošu krievvalodīgo latvijiešu uzskata, ka pašlaik runāt par cieņu pret viņiem būtu neveselīgs optimisms. Kaut vai tāpēc, ka valdībā ietilpst partija, kuras pārstāvji uzskata viņus par nelikumīgiem kolonistiem un kuri dala Latvijas pilsoņus tikai viņiem vien saprotamās kategorijās – latvieši, krievi un latvieši, kuri balso par nepareizām partijām. Un tādēļ, ka valdības veidošanas procesā politiķu vidū ar pilnu nopietnību tika lietots arguments, ka „latviska” valdība tomēr būšot labāka.
Es nevēlos atkārtot banālas lietas, bet, kad Latvijas ministri spļauj sejā kādai no savas valsts iedzīvotāju grupām, tad nevajag sevi mierināt ar domu, ka ne jau tev iespļāva. Rīt var nepaveikties arī tev, kad tev kā pensionāram atņems pensijas piemaksu vai kad tev kā studentam atņems tiesības uz budžeta vietu, vai kad tev kā jaunajai māmiņai atņems pēdējo pabalstu.
Vasarā Latvijas prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka ar vietējiem krievu medijiem sarunāsies krieviski. Pēc tam daudzi mani krievu paziņas teica: “Nevajag, prezidenta kungs! Ar šo paziņojumu jūs esat apliecinājis mums cieņu. Un mēs ar patiesu cieņu tagad esam gatavi jūs uzklausīt tikai latviski.”
Kad Latvijas ministri spļauj sejā kādai no savas valsts iedzīvotāju grupām, tad nevajag sevi mierināt ar domu, ka ne jau tev iespļāva. Rīt var nepaveikties arī tev
Lai Latvijā saglabātu un nostiprinātu latviešu valodu un latviešu kultūru, nav vajadzīgas integrācijas programmas. Vispār nav nepieciešamas kādas īpašas programmas, īpaši, ja tās pūlas izdomāt ministri. Vienkārši ir vajadzīga cieņa pret visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Un tad absolūtais vairākums krievvalodīgo latvijiešu ar prieku būs gatavi darīt daudz, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas.
Pašlaik notiekošā parakstu vākšana tikai ļoti nosacīti ir saistīta ar krievu valodas statusu. Tā ir saistīta ar cieņu. Cilvēki, kuri tagad atnāk parakstīties „par” referenduma rīkošanu, parāda pašreizējiem valdošajiem politiķiem, ka viņiem ir apnikusi šī attieksme un ka viņi vēlas saglabāt savu pašcieņu.
Un šeit ir nepieciešams strikti nodalīt – neviens no tiem, kuri parakstās par referendumu, neiestājas pret latviešiem un pret latviešu valodu. Cilvēki iestājas pret politiķiem, kurus valsts intereses, ieskaitot arī pašu latviešu intereses, uztrauc mazāk par visu.
Tieši tāpēc es aizgāju un parakstījos „par” referenduma rīkošanu. Es pats personīgi un mana partija iestājas par to, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda – latviešu valoda, un es kā pragmatisks politiķis saprotu, ka referendums nez vai var gūt panākumus.
Taču man ir jābūt kopā ar simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri vēlas saglabāt savas pašcieņas izjūtu.
Man ir vienalga, ka tas dos iemeslu politiskajiem oponentiem apvainot mani dažādos grēkos. Es nediskutēšu ar cilvēkiem, kuri desmitiem gadu biedē latviešus ar lozungiem „Krievi nāk!”, šajā laikā novedot valsti visdziļākajā krīzē Eiropā.
Tā vietā es kā Latvijā dzimis krievs 11.novembrī iešu nolikt ziedus Imantā, pie pieminekļa Sudrabkalniņā, kur iegravēti latviešu un krievu karavīru vārdi. Šajā laikā Rīgas dome jau par godu valsts svētkiem būs izmaksājusi pabalstus politiski represētajiem. Bet tieši pirms Valsts proklamēšanas dienas es runāšu ar krieviem un krieviski runājošajiem rīdziniekiem, lai viņi kopā ar visiem 18.novembrī dotos uz Krastmalu un dziedātu savas valsts himnu. Tāpēc, ka krievvalodīgie latvijieši mīl savu valsti tāpat kā latvieši.
Autors ir Rīgas mērs, ievēlēts no “Saskaņas centrs”, Latvijas pilsonis
Komentāri (197)
Karels Paškausks 08.11.2011. 00.31
Interesanti gan: “iestājas” par to, lai ir tikai viena valsts valoda, bet parakstās par to, lai ir divas. Vai nav tā kā laiks pie ārsta? Pats saproti, ko pateici?
Labi, tas tā. Esmu sen noguris no šī nelabojamā šovinisma. Krieviem pieder teritoriāli lielākā valsts pasaulē, tā stiepjas no Baltijas jūras līdz Klusajam okeānam, viņu ir vairāk nekā simts miljoni, un tad viņi spēj apdzīvot tikai nelielu daļu no šīs milzīgās teritorijas, viņiem tur ir tūkstošiem skolu krievu valodā, ir neskaitāmi tv kanāli, interneta lapas, drukātie masu informācijas līdzekļi, ievērojamu tirāžu grāmatas, utt, utt., krievu valodā, bet tik un tā viņiem ir par maz, par maz, par maz, viņu izdzīvošanai pilnīgi nāvīgi nepieciešams, lai arī Latvijā, kura salīdzinoši ir kā blusa uz krievu lāča sāna, oficiāli valdītu viņu valoda!
Par ko jūs tādus cienīt??? Drīzāk gribas vemt.
17
Signija Aizpuriete > Karels Paškausks 08.11.2011. 00.54
——
Runa nav par ‘krieviem’, runa ir par principiem/ spēles noteikumiem demokrātiskā valstī.
Vai nu visiem pilsoņiem vienādas tiesības – vai nu sekosim Dž.Orvela aprakstītajam ‘Dzīvnieku fermā’ ?
0
oskaar > Karels Paškausks 08.11.2011. 01.50
to yopcix
Ja Jūs būtu bijis (varbūt bijāt, bet neatceraties) deviņdesimto gadu sākuma notikumu liecinieks, tad atcerētos, ka toreiz lavji solīja šeit dzīvojošajiem cittautiešiem itin skaistas lietas. Bet mirkli pēc tam, kad varu saņēma savās rokās, piepeši attieksme izmainījās.
Viens no konkrētiem piemēriem- publiciste Marina Kosteņecka, kura bija ļoti latviešiem labvēlīgi noskaņota, bet viņu nogrūda kaut kur malā.
Vēl bija daudzi citi krievu žurnālisti, kuri aktīvi piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanā, bet pēc neatkarības atjaunošanas viņus kaut kā “aimirsa”.
Te arī ir tās atšķirīgās tiesības. Šobrīd itkā formāli vienādas, bet tolaik, kad veidojās atjaunotā Latvija- tomēr bija kardināli atšķirīgas.
Un no kā sekas arī latviešu- krievu mediju telpu kardinālā nošķirtība.
0
Signija Aizpuriete > Karels Paškausks 08.11.2011. 10.24
——
Domā!
Papildus info ‘smadzeņu pakustināšanai’ žurnālā IR: ”(..)Tāpēc nedomāt, ka etniskā diskriminācija šoreiz nav notikusi, ir grūti pat pašam iecietīgajam krievam” http://www.ir.lv/2011/11/2/upurim-vieglak
0
bbdace > Karels Paškausks 08.11.2011. 13.35
yopcix. Šinī gadījumā nacionālā bloka ministri selektīvi ievēro likumu vadoties no sava personīgā viedokļa tādējādi ierobežojot, vai vismaz demonstrējot noraidošu attieksmi, pret atsevišķas pilsoņu daļas tiesībām izmantot demokrātiskas procedūras.
Un ir pilnīgi vienalga, kas ir konkrētais jautājums! Pati doma, ka kādi “iesalnieki” var ierobežot demokrātiju, jo redz viņiem šķiet, ka apskatāmais jautājums ir “nepareizs” ir pretvalstiska. Nav viņu darīšana par ko pilsoņiem referendumā izteikties un par ko nē!
Šeit tiešām nav nekādas nozīmes tam kāds ir konkrētais referendums. Šodien “iesalnieki” stāsta krievvalodīgajiem par ko balsot, rīt viņi vai viņiem līdzīgi radikāļi, mēģinās ierobežot manas tiesības uz demokrātiju kādā citā jautājumā, kas kādam liksies nepareizs jeb kā viņi bij izteikušies – amorāls!
0
bbdace > Karels Paškausks 08.11.2011. 17.22
Nu tad jau viss kārtībā.
Liberālās brīvības neietver tikai tiesības pieņemt labus un pārdomātus lēmumus – visbiežāk, realitātē tās ir tieši tiesības pašiem pieļaut savas kļūdas. Un ja viņi grib pieļaut savu kļūdu ar šo referendumu tās ir viņu tiesības.
Kaut gan, šeit man šķiet, ka nav nekāda sakara ar krievu valodu – ir radikāļi vienā flangā un ir radikāļi otrā flangā un abiem ir nepieciešams pierādīt, ka viņi ir aktuāli. Osipovs un kompānija spodrina savas spalvas cīnoties par krievu valodu cīņā, kuru nav iespējams uzvarēt pēc definīcijas; VL izliekas to nesaprotam, uzpūš no sīkuma vislatvijas problēmu, kuras patiesībā nav un tad pierāda, ka viņi ir vienīgie patiesības cīnītāji, kas nosargāja latviešu valodu. Visi malači vēlētāju acīs, visi ir ieguvēji.
Nu, izņemot valsti, kas ir apmaksājusi parakstu vākšanu absolūti bezjēdzīgi un vēlētājus, kas visa procesa rezultātā ir nedaudz vairāk marginalizējusies.
Un visļaunākais šai visā pasākumā ir tas, ka valodas tēma ir tik jūtīga, ka arī spēkiem, kā SC un piemēram Vienotība, kuri, laikam gan, nav ne tuvu tik radikāli, kā pasākuma organizatori (Osipovs utt. un VL) nākas lēkt tai pašā laivā, jo vēlētāja acīs ir parādījies skaidrs nošķīrums savs/svešs pēc attieksmes pret šo valodas pasākumu. Rezultātā pat saprātīgie spēki sāk izskatīties margināli un viņiem nav tik viegli nemaz no šīs pozīcijas vēlāk atteikties.
0
oskaar > Karels Paškausks 08.11.2011. 21.50
>Yopcix 8.11 3:49
Nekāda īpaša attieksme krievu medijiem netika solīta.
Nobīdot malā jaunajai politiskajai videi nederīgos kā viens no pamatojumiem bija piederība iepriekšējai sistēmai- neanalizējot, ko konkrētais cilvēks iepriekšējā sistēmā darīja, vai ko varētu dot jaunajai sistēmai- jo jaunās galvgalim nebija vajadzīgi konkurenti (tas tā vienkāršojot, bet aptuveni tā).
Rezultātā, manuprāt, ļoti daudzi normāli, profesionāli, Latvijai lojāli nelatvieši (un, kā pareizi atzīmējāt- arī latvieši) tika izstumti no profesionālās vides visās valsts pārvaldes institūcijās, un krēslos sasēdās mutesbajāri, kuriem profesionāla palīdzība ir kaitīga, jo tikai pierādīs viņu mazspēju.
Tur nu tagad arī esam.
0
My Paradise, My Rules > Karels Paškausks 13.11.2011. 00.33
Ne nu paļāvās, ne kā. Bija :gudrie onkas”, kas kušināja, sak, nekaitināsim Krieviju, tas mums nav izdevīgi, Atceros, kā Jānis Jurkāns skandināja “Krievija mūs nesapratīs, pasaule mūs nesapratīs”. Un nesaprot ar. Un nav neviena drosmīga politiķa, kas varētu kādam kaut ko ieskaidrot – par to pašu okupāciju, Ženēvas konvenciju, 50 gadus cītīgi piekoptu rusifikāciju. Mēs te paņemamies savā sulā, izlaižam tvaiku, bet nav neviena bāleliņa, kas mūs pieceltu kājās. Tā arī nepiecēlāmies, lai parakstītos par izglītību valsts skolās valsts valodās.
0
oskaar > Karels Paškausks 08.11.2011. 22.52
to yopcix
Tāpēc, ka viņi bija no tiem, kuri izveidoja šo “jauno” eliti. Un tad, vēlāk, viņiem piebiedrojās iesākumā Šķēle, un tad buldozers Šlesers.
Bet visi pārējie, kas arī saņēma savu pīrāga daļu, bija tikai pīrāga daļas saņēmēji- ne vairāk.
0
oskaar > Karels Paškausks 08.11.2011. 22.50
Tipiņš
Piedodiet, bet Latvijas neatkarības atjaunošanā aktīvi piedalījušos žurnālistu vārdus es arī neatceros. Kā spilgtākos krievus pārstāvošos atceros Vladlenu Dozorcevu, un manis jau pieminēto Marinu Kosteņecku. Pēc neatkarības atjaunošanas abus nākošās valdības vienkārši aizmirsa, lai gan viņi ļoti daudz darīja, lai krievvalodīgā publika atbalstītu latviešu neatkarības centienus. Ja Jūs, Tipiņ, to esat aizmirsis, tad tas ir vienkārši atmiņas zudums. Ja cenšaties to noliegt, tad tā ir nacionālā naida netieša atbalstīšana.
———–
Ja ar DEOKUPĀCIJU Jus saprotat visu to iedzīvotāju aizvākšanu no Latvijas, kuri šeit iebraukuši pēc 1941. gada, un piedzimuši vecākiem, kuri šeit iebraukuši pēc 1941. gada, tad interesanti- kā Jūs savām gara acīm šo procesu saskatāt!
Nu- realitātē!
Tāpat kā izvešanas uz Sibīriju? Teiksim, ir sastādīti saraksti, kaut kādi latvju antičekisti naktī iebrūk nepilsoņa dzīvoklī, liek aši sakravāt mantiņas, aizved uz staciju, sakrauj lopu vagonos- un prom?
Jus droši vien teiksiet- NĒ! Civilizēti un skaisti! Bet kā tas Civilizēti un Skaisti dabā izskatītos?
0
lindapastare > Karels Paškausks 08.11.2011. 22.34
Nu klau – nez kādēļ tādi kā Brigmanis, Lembergs u.c. “vecās” varas pārstāvji tomēr ilgi jo ilgi pa eliti “burzījās”.
0
lindapastare > Karels Paškausks 08.11.2011. 16.24
Es neesmu sajūsmā par VL! Satversme jārespektē – ja ir dotas tiesības ierosināt referendumus, tad šīs tiesības jārespektē.
Savukārt krievvalodīgie ar šo sev iešaus kājā, jo pilnīgi skaidrs, ka referendums neizdosies, bet pēc tam viņiem vairs nebūs nekādu morālu tiesību prasīt valsts valodas statusu. Kas mani izbrīna – ka VL! paši to nesaprot. Bet, kā jau iepriekš teicu – viņiem rezultāts nav svarīgs – svarīga ir cīņa, pats process un konfrontācija.
0
maruta_ludane > Karels Paškausks 08.11.2011. 23.08
>>>edge_indran
Lūdzu nosauc kādas tiesībs kuriem Latvijas pilsoņiem nav saskaņā ar satversmi?
0
ilmisimo > Karels Paškausks 08.11.2011. 10.28
http://2.bp.blogspot.com/_T8Z9f-Xvo_g/S_IqEUfIkQI/AAAAAAAAA_c/kWSfDtL9O1k/s1600/don%27t+feed+the+troll.jpg
0
kristaps_drone > Karels Paškausks 08.11.2011. 09.41
>andrejsg
“Vēl bija daudzi citi krievu žurnālisti, kuri aktīvi piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanā” – varbūt varētu šos daudzos citus pieminēt? Es kaut kā neatceros. Bet par solījumiem: komunisti un čekas aģenti, kas sagrāba varu Latvijā, slēpa no tautas, ka atbilstoši starptautiskām tiesību normām ir jāveic DEOKUPĀCIJA. Toreiz vajadzēja veikt deokupāciju, un šodien problēmu būtu daudz mazāk, ja tās vispār būtu.
0
kristaps_drone > Karels Paškausks 08.11.2011. 09.38
>indran
“Vai nu visiem pilsoņiem vienādas tiesības” – par ko tu murgo? Kādas tiesības nav krieviem – pilsoņiem?
0
lindapastare > Karels Paškausks 08.11.2011. 03.49
Man tad bija 8 gadi – tikai pa TV skatījos. Savukārt mans tēvs, kas arī bija barikādēs, stāstīja, ka tolaik esot bijusi, no mūsdienu viedokļa raugoties – naiva, cerība, ka līdz ar krievu armijas un viņu ģimeņu aiziešanu “krievu problēma” atrisināsies pati no sevis un krievu skolas ar laiku vienkārši nebūs populāras, jo visi sapratīšot, ka dzīvo Latvijā, tādēļ centīsies iet latviešu skolās. Ja jau toreiz būtu uzreiz pāriets uz mācībām latviešu valodā – tici man – nebūtu mūsdienu problēmu. Bet nē – paļāvās uz brīvprātīgu integrāciju.
Ja varētu mani apskaidrot – kāda īpaša attieksme krievu medijiem tolaik tika solīta? Cik te esmu lasījis, tad ļoti daudzi tolaik aktīvi cilvēki – vienalga krievi vai latvieši – tikai nobīdīti malā kā jaunajai politiskajai videi nederīgi. Skumji, ka krievi to skaidroja ar viņu etnisko izcelsmi. Ar ko latviešiem to vajadzēja skaidrot, kas līdzīgā veidā tika nostumti malā? ;)
0
lindapastare > Karels Paškausks 08.11.2011. 01.17
edge_indran – šis būs jau otrais līdzīgais komentārs. Pasaki, lūdzu, tieši kuras tiesības krievvalodīgajiem pilsoņiem atšķiras no latviešiem? Citādi tavi komentāri nav ne plika graša vērti.
0
Una Grinberga 08.11.2011. 00.47
Un kādu cieņu Ušakovs izrāda pret deportēto latviešu ģimenēm, ejot 9.maijā slavināt Staļina režīmu? Kādu cieņu Ušakovs izrāda pret valsti un cilvēkiem, cīnoties par Satversmes izmaiņām, kas vērstas uz valsts pamata (t.sk. valodas) graušanu? Kādu “cieņu” Ušakovs izrāda pret latviešiem, tādu pat “cieņu” ir pelnījis arī pretī, tā teikt, dots pret dotu! Laiki, kad katram vienkāršajam latvietim bija jāpazemojas katra komunista priekšā, ir beigušies.
7
Signija Aizpuriete > Una Grinberga 08.11.2011. 01.02
——-
Kādu cieņu latvieši izrāda? Apliecini labāk uzticību Rietumu demokrātijas pamatprincipiem un Latvijas Satversmē ierakstītajam – nevis turpini sekot totalitārisma laiku praksei!
0
bbdace > Una Grinberga 08.11.2011. 13.54
Ir vienkārši nepareizi iedomāties, ka 9. maijā Latvijas krievvalodīgie svin Latvijas okupāciju. Nu pavisam nedaudz empātijas varētu pamēģināt pielietot?
Padomju masu apziņā, kā šķiet, no Hrušcova laikiem, tiek potēts, ka vienīgais “padomju tautas” eksistences iemesls un labais darbs, kas iet pāri visam, ir fašisma sakāve. Viņu pasaules uztverē fašisms ir pārliecinoši lielākais ļaunums no visiem iespējamajiem un uzvaru pār to viņi arī svin. Turklāt, šai procesā viņiem gāja bojā nu ļoti daudz cilvēku. Viņiem 9. maijs un Latvijas okupācija ir divi savstarpēji nesaistīti notikumi!
Turklāt! Tas tiešām ir ārkārtīgi svarīgs notikums pēdējā gadsimta vēsturē – štrunts par to ka PSRS uzvarēja (manis pēc ideālā variantā abi totalitātie režīmi varēja arī savstarpēji anihilēties), svarīgi ir tas, ka “brīvā pasaule” nezaudēja. Tā ir svinama diena, jo ja sabiedrotie, tie kas no rietumiem, būtu zaudējuši, mēs savu neatkarību, iespējams, nekad un nekādā veidā neatgūtu. Bail pat iedomāties, par ko varētu izvērsties Hitlera hegemonija pār visu pasauli.
0
Māris Engers > Una Grinberga 09.11.2011. 18.06
pilnīgi piekrītu, dots pret dotu.
vai vari nosaukt kaut vienu pašu piemēru no vēstures, kad “dots pret dotu” būtu beidzies labi?
0
bbdace > Una Grinberga 08.11.2011. 22.28
Un kādēļ Jums šķiet, ka es nezinu par atšķirībām kara beigu datuma svinībās? Kaut gan man tiešām nav skaidrs, kāpēc PSRS sāka svinēt 9. nevis 8., kurā beidzās kara darbība un kurā šo notikumu atzīmē pārējā pasaule.
Tomēr pieņemt, ka viņu uztverē 9. maijs ir tik tieši saistīts ar Staļinu ir kā minimums pārsteidzīgi. Nestrīdos, ka tai kopienā ir daži “speciāli apdāvināti” cilvēki ar šādām tieksmēm, bet tā visus uzreiz pēc vienas mērauklas … tas jau atgādina Staļina, nevis demokrātiskas valsts pilsoņa metodes.
Es tiešām esmu prasījis krievvalodīgajiem ko viņiem izsaka 9. maijs un viņi visi kā viens (aptauja gan man nekāda lielā nav sanākusi), saka “kara beigas”.
Bet, kas meklē ienaidnieku atradīs. Un kā šķiet, Jums tas problēmas nesagādā.
Mani pēc, okupāciju un kara beigas varētu vienkārši uztvert nesaistīti, kādi šie notikumi arī ir (cik nu varu spriest)vismaz krievvalodīgo apziņā. Jūs taču neapvainotos, ja jūsu kaimiņš dienā, kad jūs pieminiet kāda tuva radinieka aiziešanu, blakus mājā svinētu kāzas, vai ne? Tieši tā pat ir jāattiecas pret 9. maiju. It sevišķi jau tādēļ, ka karš beidzās un otrā LR okupācija sākās 8. Maijā nevis devītajā. Un lai viņi svin savu padomju rudimentu. Viņiem ir tādas tiesības. Vienīgais totalitārā režīma simboliku gan es aizliegtu.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 09.11.2011. 12.11
Tur jau tā lieta, ka kāzas tiek svinētas nevis kaimiņa mājā, bet manā mājā!
0
Una Grinberga > Una Grinberga 08.11.2011. 19.47
@j_radins
Un kur es pieminēju, ka 9.maijā svin Latvijas okupāciju? 9.maijā svin Staļina režīma uzvaru, kura rezultātā Latvija palika par okupētu teritoriju. Tas, kas dievina Staļina režīmu, īpaši nedraudzējas ar galviņu! Mīļo cilvēk, painteresējies arī, kad “brīvā pasaule” svin fašisma sagrāvi. Tas noteikti nav 9.maijs! Tas ir 8.maijs. Un lai mīkstinātu rietumvalstu vienaldzības rezultātu par austrumeiropas sadalīšanu pēc kara, to ir nosaukuši par Eiropas dienu, lai gan reāli tā diena ir tad, kad Rietumvalstis “uzmeta” ļoti daudzas brīvas valstis un atļāva komunisma rēgam tās sagrābt!
0
astra_ozo > Una Grinberga 08.11.2011. 18.13
Lai krievi krievijā svin ko vēlas – visas savas uzvaras utt. Bet ja viņi visādas “uzvaras” svin citā zemē, tad tas izskatās pēc imperiālisma demonstrēšanas.
Tu taču neesi tik naivs un pats netici, tam ko saki. Vai ne?
Vai ievēroji, cik ļoti palielinājās krievu šovinistiskās izpausmes, pēc Krievijas uzbrukuma Gruzijai?
0
akberzins 08.11.2011. 00.28
Ja kādam 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vēl ir problēmas ar latviešu valodu, tad mēs šeit vairs nevaram runāt par pašcieņu! Tā ir ne tikai klaja bezkaunība, tas ir analfabētisms!
Un es atļaušos atgādināt SC deputātiem, kādu zvērestu viņi deva Saeimā – Latvijā ir tikai viena valsts valoda. Bet ja jau jums tie šķiet tikai tukši vārdi, tad nevajag brīnīties, ja jūs tiekat nobīdīti malā. Latvijas valstij pietiek ar saviem nodevējiem, lai vēl cīnītos ar svešiem!
6
+5
-25
Atbildēt
0
-17
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+19
0
Atbildēt
+20
0
Atbildēt
+33
-1
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > akberzins 08.11.2011. 00.42
——
Pirms 30 gadiem, 1981.g. rudenī visā Latvijā brīvi skanēja dziesma latviešu valodā ‘Tik un tā’, bet pirms 20 gadiem jau bija ”aizmirsušies”dziesmotās revolūcijas laikā dotie solījumi un apņemšanās: ‘(..)Mēs redzam nākotnes Latviju kā demokrātisku valsti, kurā visiem pilsoņiem neatkarīgi no to nacionālās un sociālās piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības ir nodrošinātas vienādas tiesības. Latvijai ir jābūt humānisma valstij, kurā valda likums, ekonomiskā augšupeja un plašas garīgas kultūras attīstības iespējas jebkurai etniskai grupai.” (LTF 1989.g.31.maija aicinājums.).
– Viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala? Ar ‘paņēma un uzmeta’ pielietošanu ne humānisma valsts, ne ekonomiskā augšupeja, ne arī kāda garīgas kultūras attīstība iespējama.
p.s.
Aicinu IR veidotājus blakus Nila Ušakova rakstam nopublicēt Aivara Sluča ‘Saskaņas centrs – Krievijas Trojas zirgs Latvijā'(29.11.2011.LA.) -, lai tauta var salīdzināt ‘kas ir kas’.
0
Signija Aizpuriete > akberzins 08.11.2011. 10.16
——–
”Ko dara cilvēks, kas jūtas diskriminēts? Viņš ir gatavs ”sist” pašā sāpīgākajā vietā” D.Petrenko, žurnālists (IR.03.11.2011.). http://www.ir.lv/2011/11/2/upurim-vieglak
– Šīs pasākums ar parakstu vākšanu kārtējo reizi Latvijas valsts ‘titulnācijas’ elites un varas pārstāvjus kārtējo reizi nostāda viena nepatīkama, taču objektīvi pastāvošas reālijas priekšā – kārtējo reiz liek uzdot sev jautājumu:’Ko esmu izdarījis nepareizi, ka tik daudz valsts pilsoņu jūtas diskriminēti (aizbrauc no valsts, nemaksā nodokļus, grimst nabadzībā utt., utml.).
0
Valdis Ādamsons > akberzins 08.11.2011. 23.52
NU: …”Runa ir par cieņas trūkumu pret lielu sabiedrības daļu.”…
——————————————————————-
“Runa ir par cieņas trūkumu pret lielu sabiedrības daļu” – pamatiedzīvotājiem latviešiem no SC, pctvl puses, sākot jau no interfrontes dibināšanas laikiem…
Saeimā iekļuvāt – it kā kažoku otrādi apmetāt, lai tad diktētu pamatnācijai tos pašus interfrontes mērķus.
Pietiek!
Jūs ušakovieši, t.s. sakaņieši, esat zaudējuši galveno -jebkādu ticību jūsu turpmāk sacītajam, vai solītajam!
Āmen!
0
akberzins > akberzins 08.11.2011. 10.55
Iemacies atbildet uz TEV uzdotajiem jautajumiem, pirms domaa jaunus! Vairakas reizes tev jautaja – kaa tiek ierobezotas pilsonu tiesibas?
Nevari atbildet – seedi malaa un nepiiksti!
0
akberzins > akberzins 08.11.2011. 09.49
edge_indran Visiem Latvijas pilsoņiem ir vienādas tiesības! Tikai kā parasti, tiek aizmirsts arī par pienākumiem. Un nav Latvijas valsts pienākums kopt krievu valodu un kultūru! Savukārt krieviem ir pienākums mācēt latviešu valodu un to cienīt.
0
lindapastare > akberzins 08.11.2011. 00.48
edge_indran – un kādas gan atšķirības tiesību ziņā ir krievvalodīgajiem? Kas viņiem ir aizliegts? Nezinu nevienu, uzsveru, nevienu gadījumu, kur kāds tiktu diskriminēts tikai tādēļ, ka latviski runā ar akcentu. Lūk, ja latviski nerunā nemaz vai arī ļoti slikti, tad gan varētu būt ļoti daudz ierobežojumu – kā jebkuram ārzemniekam.
0