Latvijā gaidāma 2012.gada budžeta konsolidācija, kas, visdrīzāk, kļūs par karstu debašu un strīdu objektu.
Diskusijās par specifiskiem konsolidācijas pasākumiem gan vērts paturēt prātā lielo budžeta „bildi”, ko atklāj pēdējo piecu gadu budžetu dati.
Lai gan prognozes liecina, ka ne iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās, ne arī valsts budžeta ieņēmumi šogad nesasniegs 2007.gada līmeni, tomēr budžeta izdevumi šogad plānoti par desmito daļu lielāki nekā 2007.gadā, kad valsts vēl dzīvoja „trekni”. Attiecīgi budžeta bilance pa šo laiku no pozitīvas kļuvusi negatīva un iebraukusi dziļos mīnusos. Pamatbudžetā gan politiķi pat 2007.gadā pieļāva deficītu, bet kopējais valsts budžeta pārpalikums izveidojās, tikai pateicoties lielam pārpalikumam speciālajā budžetā. Pēdējos gados gan arī speciālajā budžetā bijis deficīts.
Konsolidācija līdz šim vairāk skārusi pamatbudžetu, un, ja 2007.gadā speciālā budžeta apjoms bija tikai 27% no pamatbudžeta apjoma, tad 2011.gadā tie plānoti jau 43%.
Komentāri (14)
Pēteris Jakubaņecs 14.10.2011. 10.21
Labi vizuāli redzams, cik nesakārtota bija nodokļu sistēma nekustamo īpašumu buma laikā – ekonomika pieaug, bet procentuāli pret IKP nodokļu ieņēmumi krītās.
0
Kinskis 14.10.2011. 10.40
Ja šajos grafikos izvērstu laika periodu vismaz līdz 2004.gadam, tad diezgan uzskatāmi varētu redzēt, kādos tempos tikai audzēti budžeta izdevumi 2004.-08.gados – “gāzi grīdā” politika, turklāt lielu daļu no šīs naudas notērējot neefektīvi. Valsts budžets tika pieradināts pie augošiem ieņēmumiem, ko nodrošināja Eiropas naudu un kredītu apgūšanas bums. Kad šī plūsma apsīka, tad arī bija jāsāk griezt. Tikai griešanas process ir jo īpaši nepatīkams un sarežģīts tāpēc, ka visiem papildus jāatmaksā lielāki aizdevumu apjomi nekā kādreiz: valstij – pret starptautiskajiem aizdevējiem, mājsaimniecībām un uzņēmumiem – pret bankām.
0
Kinskis 14.10.2011. 14.49
Valsts finanses un privātsektora parāds ir savstarpēji saistītas lietas, kas Latvijā viena otru ietekmējušas diezgan būtiski.
Par privāto parādu – kā redzams šeit
http://www.globalpropertyguide.com/template/assets/img/Latvia-loans-to-residents-by-currency-graph.gif
, starpība starp šodienu un līmeni pirms iestāšanās ES ir virs 10miljardiem latu. Pat ja šī summa stāv uz vietas, starpība tikai procentu maksājumos vien ir ap pusmiljardu latu gadā. Treknajos gados tas nebija tik jūtams, jo to “piedeva” jaunas naudas pieplūdums (kas būtiski atviegloja budžeta izpildi Kalvītim pat pie lielas ēnu ekonomikas, tāpēc ka šī nauda tāpat agri vai vēlu deva kādu efektu uz nodokļu ieņēmumiem), bet tagad tā ir nasta, kas ir jāvelk pašu spēkiem un papildus esošajām konsolidācijām. Ja kas, ekonomika (IKP) šobrīd ir apmēram tajā pašā līmenī kā pirms iestāšanās ES ..
Te ir dati par valdības ienākumiem/ izdevumiem ar atskatu tālākā vēsturē
http://www.globalpropertyguide.com/template/assets/img/Latvia-government-budget-balance-graph.gif
Piedāvāju nemeklēt tagad kādu vainīgo, bet pavērot, kuri būs lielākie padomdevēji, kas publiski ieteiks, kur valstij atkal jāsavelk jostas.
0