Okupācijas muzejā pieminēs Gunāru Astru

Astras slavenā runa tiesā pierāda, ka Latvijas valsts neatkarības ideja bija dzīva visu padomju varas laiku

Viena no ievērojamākajiem pretpadomju aktīvistiem, kas nevardarbīgi pretojās padomju okupācijas varai Latvijā pagājušā gadsimta 60.- 80. gados, Gunāra Astras apaļo jubileju Okupācijas muzejs pieminēs ar izstādi, piemiņas sarīkojumu un atceres brīdi pie Astras atdusas vietas Meža kapos.

22. oktobrī Latvijas brīvības cīnītājam Astram būtu 80.dzimšanas diena. Sarīkojums muzejā šajā dienā sāksies pulksten 13, informē muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Strazda. Tajā par Astras dzīvi un darbu vēstīs Jānis Rožkalns, kas personīgi viņu pazina un kopā pretdarbojās padomju okupācijas varai Latvijā. Arī J.Rožkalnu, tāpat kā G.Astru, padomju režīms tiesāja par pretpadomju darbību un ieslodzīja soda nometnēs. Pēc J.Rožkalna stāstījuma demonstrēs Raita Valtera filmu “Gunārs Astra. Sirdsbalss”. Muzeja foajē būs redzama izstāde par G.Astras dzīves gaitu.

Pulksten 15 plānots piemiņas brīdis pie G.Astras kapa. Klātesošos uzrunās mācītājs Guntis Kalme. Piemiņas brīdī piedalīsies arī “Daugavas Vanagi Latvijā”.

Gunārs Astra dzimis 1931.gada 22.oktobrī Rīgā Elzas un Lariona Astru ģimenē. Padomju okupācijas gados viņu vairākkārt tiesāja par pretpadomju darbību. Tā 1961.gada 20.oktobrī Baltijas kara apgabala Kara tribunālā sāka skatīt Valsts drošības komitejas ierosināto krimināllietu pret Astru un Edgaru jeb Fjodoru Tuheli. Krimināllietā Astru apsūdzēja dažādās pretpadomju darbībās laikā no 1957. līdz 1959. gadam. Noziegumi tika kvalificēti kā dzimtenes nodevība un par to tika piespriests sods 15 gadi pastiprinātā režīma labošanas darbu kolonijā. Ieslodzījumā Astra pavadīja līdz 1976. gada 23.februārim.

1983. gada 15. septembrī Astru vēlreiz arestē. 1983.gada 19.decembrī LPSR Augstākā tiesa viņu soda ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem sevišķā režīma labošanas darbu kolonijā un uz pieciem gadiem nometinājumā. Astru no apcietinājuma atbrīvo tikai 1988.gada 1.februārī. Viņu amnestē sakarā ar Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienu. 1988.gada 6.aprīlī Gunārs Astra Ļeņingradā mira.

Īpaša nozīme ir viņa runai – 1983.gada 15.decembrī LPSR Augstākajā tiesā teiktajam pēdējam vārdam, kas beidzas ar mūsdienās daudz citēto frāzi: „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.”

Šī runa, iespējams, ir viena no nozīmīgākajām politiskajām runām Latvijas valsts vēsturē. Tā pierāda, ka Latvijas valsts neatkarības ideja bija dzīva visu padomju varas laiku.