ST tiesnesi Muižnieci lūdz izdot kriminālvajāšanai

Jautājums tālāk jāvirza Valsts prezidentam

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors ir pabeidzis izmeklēšanu kriminālprocesā par Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces dienesta viltojumu. Procesa virzītājs uzskata, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai varētu sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci, uzrādot viņai apsūdzību par dienesta viltojumu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, procesa virzītāja ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci nosūtījis Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam virzīšanai izskatīšanai pēc piekritības Saeimā atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 23.panta 1.daļas 3.punktā noteiktajai kārtībai, kā arī Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim izskatīšanai atbilstoši Satversmes tiesas likuma 35.panta 1.daļā noteiktajai kārtībai, vēsta LETA.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne informēja, ka kriminālprocesu pret Muižnieci 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau ziņots, ka kriminālprocess pret Muižnieci tika sākts par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Resoriskā pārbaude tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (Vienotība) iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Par Muižnieces iespējamiem pārkāpumiem 23.februārī īpaši sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) un Loskutovs.

Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece, kas tolaik pārstāvēja Tautas partiju, un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Satversmes tiesa jūnijā apturēja tiesneses Muižnieces pilnvaras līdz nākamajam kriminālprocesa virzītāja lēmumam par viņu. Ierosinājumu apturēt viņas pilnvaras izteica pati Muižniece.

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām.