Ārkārtas vēlēšanas – iespēja sasniegt jaunu brieduma pakāpi

Normālos apstākļos parlaments ir tas, kurš kontrolē valdības darbu

Iepazīstoties ar jaunākā „DnB NORD Latvijas barometra” rezultātiem, jāsecina, ka tie samērā precīzi atspoguļo valdības mēģinājumus palūkoties uz ekonomisko situāciju optimistiski, izmantojot jebkurus datus un skaitļus, kas varētu liecināt par uzlabojumiem, pretstatā sabiedrībā valdošajam skepticismam.

Kā liecina pētījums, gan pilsoņi, gan nepilsoņi ir norūpējušies par valsts ekonomisko stāvokli, jo par to lielā mērā spriež pēc savas un savu paziņu, ģimenes locekļu un draugu materiālās situācijas un pieredzes.

Protams, valdība mēģina ķerties pie katra salmiņa, kas ļautu teikt, ka situācija uzlabojas, tomēr eksperti, ar kuriem ir nācies runāt, apgalvo, ka, neraugoties uz šiem datiem, situācija joprojām ir slikta. Nē, valdība, minot konkrētus skaitļus, nebūt nemelo – tie ir īsti, taču mēs gluži vienkārši esam krituši tik zemu, ka ikviens neliels panākums pietiekami uzskatāmi atspoguļojas statistikā un zināmā mērā ļauj runāt par uzlabojumiem.

Vērtējot pētījuma rezultātus, kuri atspoguļo iedzīvotāju noskaņojumu un gaidas Saeimas ārkārtas vēlēšanu priekšvakarā, arī tajos redzama iekšēja pretruna. No vienas puses, iedzīvotāji valsts vadībā grib redzēt gudrus, izglītotus, atbildīgus, profesionālus un pieredzējušus cilvēkus. No otras puses – jaunus „spēlētājus” jeb, gluži vienkārši, citas sejas nekā līdz šim. 

Nevar būt jauni cilvēki, kuri vienlaikus būtu profesionāli un pieredzējuši, un otrādi. Netiešā veidā te slēpjas ilgas pēc „mesijas”.

Jāatzīst, ka Latvijas sabiedrība ne tikai šodien, bet arī vēsturiski ir samērā pretimnākoša dažādiem avantūristiem un jaunām cerībām, kas vēlas ielēkt vēlēšanu procesā, aizbildinoties ar pastāvošām problēmām un esošo spēlētāju nespēju tās atrisināt. Ekonomiskās augšupejas periods savā ziņā uzrādīja sabiedrības briedumu, jo tās laikā neradās jaunas partijas. Uzticība tika izrādīta iepriekšējo vēlēšanu favorītiem. Tomēr paši politiskie spēki šo sabiedrības uzticēšanos neattaisnoja un nedemonstrēja sabiedrībai savu politisko briedumu.

Normālos apstākļos parlaments ir tas, kurš kontrolē valdības darbu. Tas attiecas ne tikai uz opozīciju, kā to daudzi domā (arī parlamenta deputāti), bet arī pozīciju. Turpretī Latvijā situācija bieži veidojusies citāda un valdības koalīcija drīzāk kontrolē un nosaka, kā rīkoties parlamentam. Īpaši, ja koalīcijai ir stabils parlamenta vairākuma atbalsts. Sabiedrība to labi jūt un tādēļ izsaka neuzticību šādai politiskajai elitei.

Palūkojoties mūsu valsts pēdējo 20 gadu vēsturē, mēs labi redzam, kuras valdības ir rēķinājušās ar sabiedrību un kuras – nē. Latvijā, ņemot vērā iepriekšminētos faktorus, pārāk liels vairākums parlamentā ir bīstams. Valdība, kuru pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem ir tikai neliels pārsvars parlamentā, ar sabiedrības viedokli ir spiesta rēķināties daudz vairāk. Pretējā gadījumā, ja valdībai ir izteikts vairākums, veidojas situācija, kuru jau raksturoju, – parlaments kļūst par valdības balsošanas mašīnu un dara to, ko valdība tam liek.

Domāju, pēc ārkārtas vēlēšanām situācija neapšaubāmi mainīsies. Kā politisko partiju vidū, tā sabiedrībā krīzes laikā ir ļoti skaidri nobriedināta ideja, ka nepieciešami uzlabojumi ekonomikā, – to parāda arī „DnB NORD Latvijas barometra” respondentu atbildes, kur vairākums aptaujāto uzsvēruši, ka jaunajai Saeimai visas pūles jāvelta tautsaimniecības atveseļošanai un uzplaukuma nodrošināšanai. Domāju, ka biznesa vide uzlabosies neatkarīgi no partiju sastāva un kombinācijas valdībā, jautājums vienīgi – kuri politiskie spēki spēs piedāvāt labākos risinājumus. Protams, ja partijas ieslīgs nacionālā retorikā, mēs atkritīsim sākuma punktā, un pašreizējā iespēja būs iztērēta velti.

Papildinot par nepieciešamību uzlabot tautsaimniecības stāvokli, gribu piebilst, ka gan Latvijā, gan citur pasaulē tiek nepareizi īstenota ideja par cīņu ar korupciju. Tā nedrīkst novest pie baiļu atmosfēras, kurā ierēdņi trīc un dreb bailēs tikt turētiem aizdomās kādu pieņemto lēmumu dēļ. Tāda cīņa nevis veicina ekonomikas attīstību, bet gan ļoti būtiski bremzē, jo netiek pieņemti attīstībai nepieciešami lēmumi. Savu negatīvo lomu valsts aparāta „paralizēšanā” spēlē arī masu mediji.

Tomēr „DnB NORD Latvijas barometra” pētījums šajā sakarībā uzrāda pozitīvu tendenci, proti, dominējošā tomēr ir vēlme veicināt ekonomikas augšupeju, bet korupcijas un citi „rēgi” atkāpušies nedaudz tālāk sabiedrības prioritāšu sarakstā.

Autors bija Latvijas Ministru prezidents no 1993. līdz 1994. gadam