Iesim vēlēt kā gudra tauta, nevis kā vientieši, kuriem svētkos apsolīts salūts un bonbonga
Kopš šāsvasaras Oligarhu kapusvētkiem man ir nācies dažnedažādās vietās sastapties ar ļaudīm, kuri uzdevuši tiešām mulsinošu jautājumu: «Nu, par ko tad lai balso?» Tas patiešām ir smags jautājums, jo ar pašreizējo valstī palikušo iedzīvotāju skaitu katra balss ir svarīga. Katra.
Tante, no kuras pirku sēnes, pilnā balsī lamāja visus pēc kārtas, bet uz vēlēšanām neies – sariebs viņiem, ņems un neies, un tad lai paši nožēlo! Pieņemu, ka viņa nav vienīgā, tālab teikšu visiem to pašu, ko sēņu tantei. Mēs visi peldam vienā laivā, pagalam nolaistā, caurā laivā. Kas vainīgs, ka ūdens smeļas pa visiem caurumiem iekšā un tūliņ noiesim dibenā? Tas ir diezgan retorisks jautājums. Var sēdēt, rieties un rādīt ar pirkstiem uz vainīgajiem, tak tas laikam ūdeni neapturēs. Var arī apātiski gaidīt beigas. Te vietā būtu atcerēties mūsu tautas dzejniekus – visus dižos un cēlos, kuri mūs iedvesmojuši un pacēluši tautas vēstures pat visdrūmākajos laikos, -, bet sēņu tantēm un onkuļiem gribētos ar pašu vienkāršāko sākt: «Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!»
Pasēdiet un padomājiet – vai tas ciniskais vīriņš ar cepuri galvā, kuram no tiesas procesiem tuvākajos gados ne atkauties, kuram uzspļaut uz likumiem, kurš šajā priekšvēlēšanu kampaņā drillē to pašu dziesmu, ko iepriekš, tikai ar lielāku bezkaunības devu, vai viņš ir tā vērts, lai jūs atdotu, iespējams, vienīgo, kas jums ir patiešām vērtīgs, – savu uzticību?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.