Mēģinot pārņemt vairākumu “airBaltic”, sākas atklāts karš

SM: valstij joprojām pieder vairākums “airBaltic” akciju, nav mainījies akciju sadalījums starp akcionāriem

Sāgā ap airBaltic glābšanu ir sācies jauns posms, kura precīzākais raksturojums būtu atklāts karš. Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) vērsušās Uzņēmumu reģistrā, mēģinot iegūt vairākumu uzņēmumā, piereģistrējot akcijas, par kuru dzēšanu akcionāri vienojušies jau pirms pusotra gada. Valsts par šo gadījumu vērsusies ne tikai Ģenerālprokuratūrā, bet arī iesniegusi prasību tiesā par prasības nodrošinājumu pirms civilprasības celšanas pret uzņēmuma valdi jeb Bertoltu Fliku.

Kurš ir devis naudu?

No ziņām, ko ir.lv izdevies iegūt no visām iesaistītajām pusēm, veidojas šāda aina. 2002.gadā, kad lidsabiedrības akcionārs vēl bija skandināvu SAS, potenciālu maksātnespējas draudu ēnā tika palielināts uzņēmuma pamatkapitāls. Tā kā valstij nebija, ko ieguldīt, naudu deva SAS un ieguva konvertējamas obligācijas, kuras līdz 2012.gada 29.jūlijam var pārvērst akcijās. Tā rezultātā valsts daļa samazinātos līdz 46,8%, bet SAS palielinātos līdz 53%. Formāli summa nebija liela – uz papīra Ls 59 110, kas dabā gan bija vairāk nekā 10 miljoni USD (SAS ieguldīja četrus miljonus USD, summa pieauga ar procentiem un to pēc vairākiem gadiem atklāja Valsts kontrole).

Kad SAS akcijas pārdeva Baltijas aviācijas sistēmām (BAS), ko formāli kontrolē Fliks un Bahamās reģistrēts investīciju fonds, ar obligācijām tiesības rīkoties ieguva BAS. No Flika šārīta paziņojuma izriet, ka tas tika pārvērsts aizdevumā, ko SAS samaksāja no airBaltic līdzekļiem (nevis BAS) . Valsts kancelejas juristi interpretē, ka BAS no prasījumiem, kas izriet no šīm obligācijām, atteicās 2010.gada 30.aprīlī, gan piekrītot līgumam par pamatkapitāla palielināšanu, gan vienbalsīgam akcionāru ārkārtas sapulces lēmumam par šo obligāciju dzēšanu.

Saskaņā ar likumu valdei ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā attiecīgais akcionāru lēmums un saistītie dokumenti, lai tiktu izdarītas izmaiņas ierakstos. Fliks, kas ir vienīgais valdes loceklis, to nav izdarījis, bet ir iesniedzis „selektīvus izrakstus no protokola”, teica Satiksmes ministrijā (SM). Līdz ar to dzēšana nav reģistrēta. Jautāts, kādēļ valsts nav pārbaudījusi, vai valde izpilda lēmumu, SM valsts sekretārs Anrijs Matīss atbildēja: „Tā ir uzņēmuma operatīvā vadība un ar likumu uzlikts pienākums. Mēs taču nepārbaudām arī to, vai viņi nomaksā telefona rēķinus.”

Taču pēdējos mēnešos valsts apzinājās, ka šāds risks pastāv, tāpēc Flikam ir tikuši doti uzdevumi samazināt pamatkapitālu par attiecīgo summu saskaņā ar sapulces lēmumu. Tas nav izdarīts. Vienā no pēdējiem ziņojumiem SM viņš raksta, ka nav laika sākt garo procedūru, tāpēc akcionāriem vajadzētu samesties.

Saskaņā ar neoficiāli iegūtu informāciju, 1.septembrī uzņēmuma kasē, kam katastrofāli trūkst naudas un kam piektdienas ir grūtākās dienas, parādījās 9,6 miljoni eiro. To ieskaitītājs valstij nav zināms. Taču, cik saprotams, tas ir aizdevums, kam par ķīlu kalpo minētās obligācijas. 8.septembrī Fliks iesniedza Uzņēmumu reģistrā paziņojumu par pamatkapitāla stāvokli. UR atteicies to reģistrēt un pieprasījis papildus informāciju. Flika paziņojumā presei teikts, ka valstij un BAS ir izteikts piedāvājums iegādāties šīs akcijas proporcionāli esošajam akciju sadalījumam un apmaksātājs neizmantošot balsstiesības līdz pirmpirkuma beigu brīdim.

Fliku apturēt prasa tiesai

Uzzinot par notikušo, Satiksmes ministrija kā vairākuma akciju turētājs vērsusies Rīgas Centra rajona tiesā, iesniedzot lūgumu par prasības nodrošinājuma pieņemšanu pirms prasības celšanas, uzliekot aizliegumu veikt darbības ar sabiedrības aktīviem un akcijām, lai nepasliktinātu uzņēmuma stāvokli, ir.lv apliecināja SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Jautāta, vai tiesa var pieņemt lēmumu arestēt Flikam un BAS piederošās akcijas, Innusa atbildēja: „Tiesa var nolemt jebko, ko tā uzskata par pareizu.”

Tiesas pārstāvis Jānis Jaksons ir.lv informēja, ka pieteikums piektdien ir saņemts, bet vēl nav nodots konkrētam tiesnesim. Saskaņā ar likumu septiņās dienās jānolemj, vai jautājums ir piekritīgs tiesai, un, ja ir, 24 stundās jālemj par prasības nodrošnājumu.

Otra iespēja to nodrošināt ir kriminālprocesa ietvaros, ja tāds tiks sākts pēc SM iesniegumiem Ģenerālprokuratūrai par Flika kā amatpersonas veiktiem likumpārkāpumiem, informēja ir.lv avoti juristu vidē. Tiesa, skaidrību par šo iespēju apgrūtina ģenerālprokurora atrašanās atvaļinājumā.

Valstij joprojām pieder vairākums a/s „Air Baltic Corporation” akciju un nav mainījies akciju sadalījums starp kompānijas akcionāriem, atkārtoti norāda Satiksmes ministrija pirmdien izsūtītā paziņojumā.

Satiksmes ministrija norāda, ka 2010.gada 30.aprīļa a/s „Air Baltic Corporation” ārkārtas akcionāru sapulcē visi akcionāri – gan Latvijas valsts, gan mazākuma daļu pārstāvji – nolēma dzēst visas sabiedrības 2002.gada 1.oktobrī emitētās konvertējamās obligācijas, kas veidoja starpību starp apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu un reģistrēto pamatkapitālu, t.i., 59 150 akcijas.

Vienlaikus akcionāri lēma veikt atbilstošus grozījumus sabiedrības statūtos, nosakot, ka tās pamatkapitāls ir 475 575 akcijas. Tādējādi Satiksmes ministrija atkārtoti norāda, ka valstij joprojām pieder vairākums a/s „Air Baltic Corporation” akciju un nav mainījies akciju sadalījums starp kompānijas akcionāriem.

Savukārt “airBaltic” valdes loceklis B.Fliks pretēji akcionāru lemtajam iesniedzis Uzņēmumu reģistrā pieteikumu izmaiņām “airBaltic” pamatkapitālā par to, ka 2011.gada 1.septembrī ir apmaksāta pamatkapitāla starpība starp apmaksāto pamatkapitālu un reģistrēto pamatkapitālu, tā apzināti maldinot gan Uzņēmumu reģistru, gan “airBaltic” lielāko akcionāru – Latvijas valsti.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš atrodas vizītē Kalugā, Krievijā, pagaidām nav atbildējis uz ir.lv jautājumu par to, vai pēc notikušā tiks turpinātas sarunas par uzņēmuma glābšanu, ieguldot naudu tā pamatkapitālā. Valdība iepriekš nolēma, ka vēlamais variants ir proporcionāli piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, ieguldot 50 – 70 miljonus abiem akcionāriem, bet tikai gadījumā, ja tiek mainīts akcionāru līgums, statūti, un valdē nomainīts Fliks. Augulis presei pagājušajā nedēļā teica, ka pēdējo varot izdarīt nedēļas laikā.

Taču pēdējo soļu gaismā Krievijas miljonāra Vladimira Antonova Latvijas krājbankas pārstāvju izteiktā vēlme sadarboties pagājušās nedēļas valdības sēdē izskatās pēc māņu gājiena, jo bez viņu ziņas pārņemšanas mēģinājums nevarēja notikt. Ja UR piereģistrētu pamatkapitāla izmaiņas, valsts var izrādīties ieguldītājs uzņēmumā, kurā tai pieder mazākums. Šobrīd valsts kontrolē 52,6%, bet BAS – 47,2%. Db.lv ziņo, ka BAS veikto darbību rezultātā tā mēģina palielināt savu daļu par 12,4%.

airBaltic vērsīsies Ģenerālprokuratūrā

Aviosabiedrības airBaltic vērsīsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar pirmdien izskanējušām spekulācijām par darījumu, ka airBaltic valde piesaistījusi aviosabiedrībai būtiski nepieciešamo finansējumu teju 10 miljonu eiro apmērā, pirmdienas vakarā paziņojis Fliks.

airBaltic Ģenerālprokuratūrai sniegs pilnu informāciju (akcionāru sapulču un citu sanāksmju protokolus, dokumentus un atzinumus), „ne tikai selektīvi izraudzītus vecus lēmumus, uz kuriem politiķi šobrīd atsaucas publiskajā telpā”.

airBaltic iesniegums Ģenerālprokuratūrai tiks nodots vistuvākajā iespējamā laikā, sola Fliks, kurš pats ilgstoši atrodas ārpus Latvijas. Iesniegums ģenerālprokuratūrai pēc tā sagatavošanas tikšot publiskots, lai novērstu spekulācijas.