Mēģinot pārņemt vairākumu “airBaltic”, sākas atklāts karš
Saistītie raksti
Intervija /
6. novembris
Mums ir laba riska apetīte
Aktuāli /
12. septembris
Žurnāls: Cik pelna valsts kapitālsabiedrību vadītāji?
Komentārs /
11. septembris
Pirmā gada mācības
Radars /
4. septembris
Radars Latvijā
Komentāri (50)
Līga Lētiņa 12.09.2011. 14.32
intersanti, kurai valdībai pietrūka prāta 2002.gadā bērziņa vai repšes?
3
andrisskrastins > Līga Lētiņa 12.09.2011. 14.49
Kāpēc pietrūka prāta? Izrādijās, ka tieši ārzemju kapitālam SAS formā pietika sajēgas neuzmest valsti uz katra soļa. Līguma nosacījumus nemainīja un pilnīgi identisku noslēdza (kaut bija iemesls pārskatīt) tieši Ainārs Šlesers, īsi pirms savas demisijas 2009. gadā.
0
Līga Lētiņa > Līga Lētiņa 12.09.2011. 15.35
pietŗuka , pietrūka. pec datumiem izskatas , ka bērziņa. priekšvēlēšanu gaisotne, saprotams. tā kārts visu laiku bijusi SAS rīcibā, un nevar jau zināt vai nav tikusi klusām izmantota iepriekš. toties tagad , kad vēlesanu gaisotnē sāk fliku sist kārtīgi ( bezjēgā jau treso gadu), tā tiek izvilta atklātībā. zobs pret zobu. un ne fliks kariņu sāka. būsim godīgi.
0
guna_sniedzina > Līga Lētiņa 12.09.2011. 16.10
Domaju, ka tas izskaidro LOTI UZSKATAMI kapec neizdevas pietiekami grozit akcionaru ligumu 2010.gada aprili: proti, Valast kanceleja panakusi vismaz, ka Fliks atteicas no tiesibam uz sim konvertejamam obligacijam, lidz ar to nonemot Flika klusanas par vairakuma akcionaru draudu…
0
guna_sniedzina 12.09.2011. 14.25
NRA.lv sodien nevienas zinas par so, kamer citos portalos, t.sk. Diens.lv, ir kadas 3 vai 4 zinu gabali…
Domaju, ka norada viennozimigi, kuram ir saja darijuma interese…
0
disassociative 12.09.2011. 13.20
Pēdējām valdībām katrai pa vienam melnajam caurumam. Godmaņa valdībai varam pateikties par Parex un izcili smago krīzi Latvijā, kas sekoja pēc Parex glābšanas, Dombrovska valdība nogulējusi Air Baltic. Nez kura nozare vai mēs visi kopā maksāsim Flikam un Co? Skaidrs, ka Fliks droši bīda visas rebes, atrasdamiez drošā attālumā. Pēc tam pazudīs vispār no redzes loka, bet Air Baltic savāks scenārija autori. Bet mums visiem kopā paliks melnais caurums, kurā pazūd budžeta nauda.
7
austrisv > disassociative 12.09.2011. 14.22
Par kādu budžeta naudu Tu runā???? Vai tad ir ieguldīta kāda summa šajā AB uzņēmumā? manuprāt, pagaidām nav ieguldīts nekas, ja neskaita tos 15 milj pirms diviem gadiem, un ši summa nespēj izveidot nekādu melno caurumu, kur pazūd valsts nauda.
Bez tam vaina nebūt nav Dombrovskī, bet gan joprojām Godmaņa valdībā, kurā Šlesers bija Satiksmes ministrs un parakstīja šo dīvaino un valstij kaitniecisko līgumu?
Ko tavuprāt, vajadzēja darīt Dombrovskim, ja vŠlesera pakalpiņš Gerhards vēlreiz šo līgumu neizmainīja? Vai tad uz līguma ir Dombrovska vai arī gerharda paraksts?
0
andrisskrastins > disassociative 12.09.2011. 14.51
Lai arī Augulim ir jāatkāpjas par acīmredzamu nolaidību un kādam no ministrijas ir jāsēž par to, kopsumā tomēr likumu pārkāpa neviens cits kā Fliks, nereģistrējot akcionāru padomes lēmumu dzēst obligācijas. Nemēģināsim tagad sasiet ar mum nepatīkamiem politiskiem personāžiem un tā. Ir konkrēti cilvēki un konkrētas atbildības. Un ZZS jau nu ļoti sita ķepu uz krūtīm un teica ka viss ir kārtībā – acīmredzot tā uzņemoties atbildību. Nu, lai tagad arī atbild.
0
disassociative > disassociative 12.09.2011. 15.06
Nez kāpēc Vienotības faniem ļoti patīk aizmirst, ka pagaidām vēl joprojām ir Vienotības un ZZS koalīcija un valdība. Un, ja Augulis ir satiksmes ministrs un Dombrovskis ir valdības vadītājs, tad viņiem abiem, un ne tikai viņiem, ir jāatbild par situāciju Air Baltic. Ja ticam masu medijiem, tad pēdējais ir tieši Dombrovska paraksts.
Ja tiks pieņemts valdības lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, tad melnais caurums tajā brīdī tiks nodefinēts.
0
modriss > disassociative 12.09.2011. 15.07
->Bet
Šlesera laikā AB saņēma regulāras dotācijas nieka 5-6 milj. apmērā. Tā ka tie 15 milj. nav vienīgā budžeta nauda, kas tur ieguldīta. Bet tas jau ir bijis un lielai daļai aizmirsts. Cik noprotu, tad Alias vairāk tēmē uz Dombrovska iepriekš pausto gatavību veikt ieguldījumus. Tādejādi iespējams sagaidīt parādību Parex nr.2
0
bebiekste > disassociative 12.09.2011. 15.14
Parex Nr.1 gadījumā tika glābti privātie īpašnieki.
Vai šoreiz ari izskatās pēc līdzīga scenārija?
0
modriss > disassociative 12.09.2011. 15.39
->puika
Vai tad ir pamats domāt, ka Fliks&co paliks zaudētājos?
0
bebiekste > disassociative 12.09.2011. 16.27
>Maxss
Man nav atbildes uz jautājumu.
Redzu atšķirības valdības rīcībā.
Parex gadījumā valdība ļāva izvākt naudu no Parex un centās saglabāt K&K “bonusus”.
Šobrīd izskatās mazliet savādāk. Tiek prasīta Flika atkāpšanās, bet Fliks cenšas iespiest stūrī valdību. Kas uzvarēs, kas zaudēs visticamāk būs atkarīgs no kādām niansēm.
0
gita_g 12.09.2011. 13.00
Citāts: “Vienā no pēdējiem ziņojumiem SM viņš raksta, ka nav laika sākt garo procedūru, tāpēc akcionāriem vajadzētu samesties.”
Kāds smuks teikuma nobeigums, kas labi raksturo visu situāciju ap AB kopumā. Visi akcionāri, tai skaitā arī valsts, šķiet, darbojas kā sametušies! Priekā!
1
vegan > gita_g 13.09.2011. 00.34
Haha, žetons!
0
Una Grinberga 12.09.2011. 12.16
Šeit nu jāpiekrīt Bērziņam (ieliktenim-prezidentam), ka ir steidzami jādomā par algu reformu valsts pārvaldes sektorā – šoreiz tā ir nevis Flika viltība, bet ministrijas ierēdņu vājums un korumpētība, ka vairākus mēnešus pēc kārtas vēl nekas nav atrisināts saistībā ar airBaltic.
0
lailabidzane 12.09.2011. 11.41
.
“Kad SAS akcijas pārdeva Baltijas aviācijas sistēmām (BAS), ko formāli kontrolē Fliks un Bahamās reģistrēts investīciju fonds, ar obligācijām tiesības rīkoties ieguva BAS. No Flika šārīta paziņojuma izriet, ka tas tika pārvērsts aizdevumā, ko SAS samaksāja no airBaltic līdzekļiem (nevis BAS) . Valsts kancelejas juristi interpretē, ka BAS no prasījumiem, kas izriet no šīm obligācijām, atteicās 2010.gada 30.aprīlī, gan piekrītot līgumam par pamatkapitāla palielināšanu, gan vienbalsīgam akcionāru ārkārtas sapulces lēmumam par šo obligāciju dzēšanu.”
No augstākcitētā vēlreiz pievērsīsim uzmanību:
“No Flika šārīta paziņojuma izriet, ka tas tika pārvērsts aizdevumā, ko SAS samaksāja no airBaltic līdzekļiem (nevis BAS)”.
1. Kas ir “tas”, kas tika pārvērsts aizdevumā?
2. Kam aizdevumā?
3. Kāpēc to samaksāja SAS? Vai tomēr maksāja SAS’am?
4. Kāpēc no aB līdzekļiem maksāja, ja pirka BAS?
Pieļauju, ka Sanita Je saprot, par ko raksta. Tomēr tiem lasītājiem, kuri arī vēlas saprast būtību, nevis kolektīvi uzbudināties par tēmu, cik viss ir slikti, un kādi maitas ir tie tur, piedāvātais teksts (citētā rindkopa, kurai patiesībā vajadzētu būt ar vislielāko nozīmi, pat izšķirošo nozīmi) varētu izskatīties ne gluži pārliecinošs. Ar pārāk daudz noklusējumiem.
6
andrisskrastins > lailabidzane 12.09.2011. 11.58
Es to rindkopu arī nesaprotu līdz galam. Ceru ka Sanita izskaidros :)
0
Anda Burve-Rozīte > lailabidzane 12.09.2011. 15.10
Es jums iekopēšu divus palagus – “jēlmateriālus” par šo tēmu.
Pirmais ir Valsts kancelejas juristu skaidrojums, kad pagājušajā nedēļā interesējos,kā uzradās neapmaksātais pamatkapitāls un vaicāju, vai tās ir tā sauktās SAS obligācijas.
“Jums ir pilnīga taisnība – minētais ieraksts komercreģistrā par it kā neapmaksāto pamatkapitālu ir tieši 2002.gada 29.jūlijā emitēto konvertējamo obligāciju atspoguļojums Uzņēmumu reģistrā. Lai pilnībā izprastu situāciju, jānodala būtības jautājumi (akciju piederība) no formāliem jautājumiem, kas nerada juridiskas sekas valstij (attiecīgo faktu formāla reģistrācija komercreģistrā).
1. Būtības jautājumi
2002.gada 29.jūlijā AirBaltic akcionāri pieņēma lēmumu par 295549 konvertējamo obligāciju emisiju, kuru ieguvējs līdz 2012.gada 29.jūlijam bija tiesīgs šīs konvertējamās obligācijas pārvērst AirBaltic akcijās.
Šīs konvertējamās obligācijas iegādājās toreizējais lielākais privātais akcionārs – skandināvu viosabiedrība SAS. Šādu scenāriju paredzēja atsevišķa valsts vienošanās ar SAS 2002.gadā: AirBaltic tobrīd bija steidzami nepieciešami papildu naudas līdzekļi sekmīgai komercdarbībai, un pastāvēja pat bažas par AirBaltic maksātnespēju. Valstij brīvi finanšu līdzekļi netika rasti, savukārt SAS bija gatava sniegt finansiālu atbalstu tikai ar nosacījumu, ka tā iegūst minētās konvertējamās obligācijas (ar tiesībām tās brīvi atsavināt), kas ļauj SAS jebkurā mirklī pēc tās pieprasījuma kļūt par vairākuma akcionāru: konvertējamo obligāciju konversijas koeficients bija 5 obligācijas = 1 akcija, kā rezultātā valsts īpašuma daļa samazinātos līdz aptuveni 46,8%, savukārt SAS daļa palielinātos līdz aptuveni 53%.
Valsts kanceleja panāca, ka 2010.gada 26.aprīlī SAS (kā sākotnējais obligāciju īpašnieks) līgumiski apliecina valstij, ka tai vairs nav prasījumu, kas izriet no šīm obligācijām. Savukārt 2010.gada 30.aprīlī izdevās panākt, ka no iespējamiem prasījumiem, kas izriet no šīm obligācijām, atsakās arī subjekts, kas iestājies SAS vietā – SIA “Baltijas Aviācijas Sistēmas” (BAS). BAS tam piekrita gan līgumiski (2010.gada 30.aprīļa Līgumā par Pamatkapitāla palielināšanu), gan arī 2010.gada 30.aprīļa AirBaltic ārkārtas akcionāru sapulcē balsojot par visu 2002.gada 29.jūlijā emitēto konvertējamo obligāciju dzēšanu.
No Komerclikuma viedokļa (268.panta pirmās daļas 8.punkts) tas nozīmē, ka juridiski vairs nepastāv konvertējamās obligācijas, kā arī juridiski izslēgta iespēja vēlāk izlaist akcijas, kurās šīs obligācijas tiktu pārvērstas, ja to īpašnieks šādu vēlmi būtu izteicis.
2. Formālie jautājumi
Augstākminētais atbilstoši Komerclikumam ir arī jāatspoguļo komercreģistrā. 2002.gada 29.jūlijā emitētās konvertējamās obligācijas atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumam tika reģistrētas kā starpība starp toreizējo AirBaltic apmaksāto pamatkapitālu (Ls 475575) un iespējamo jauno (“neapmaksāto”) pamatkapitālu, ja visas obligācijas tiktu pārvērstas akcijās (Ls 534725).
Tā kā 2010.gada 30.aprīļa AirBaltic akcionāru sapulce lēma par minēto obligāciju dzēšanu, AirBaltic valdei atbilstoši likumam (Komerclikuma 284.panta ceturtā daļa) šis fakts bija jāiesniedz reģistrācijai arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
Jebkurā gadījumā minētā ieraksta esība komercreģistrā – ņemot vērā Komerclikumā noteikto – pati par sevi nerada nekādas tiesības uz esošām vai jaunām AirBaltic akcijām, līdz ar to, Valsts kancelejasprāt, nerada arī riskus par valsts akciju proporcijas (52,6%) samazinājumu. Citiem vārdiem, ja “uzrastos” subjekts, kas “apmaksājis” “akcijas” (un, piemēram, AirBaltic valde prettiesiski šādu “akcionāru” iekļautu akcionāru reģistrā), tas būtu juridiski spēkā neesošs pasākums (jo process ir pretrunā ar Komerclikumā noteikto kārtību) un tādējādi neradītu nekādas negatīvas tiesiskas sekas attiecība uz valstij piederošo akciju proporciju.”
0
Anda Burve-Rozīte > lailabidzane 12.09.2011. 15.16
Otrais palags ir copy+paste no Flika šā rīta preses relīzes
airBaltic vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestā komercreģistra ierakstiem, airBaltic reģistrētais pamatkapitāls ir 534’725 LVL, savukārt apmaksātais kapitāls – 475’615 LVL
(t.i. negatīva starpība 59’110 LVL jeb tāda paša skaita neapmaksātu akciju apmērā). Šāda situācija izveidojās sakarā ar airBaltic 2002.gada 29.jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem airBaltic slēgtās emisijas akciju laidiena
noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295’549 akcijas ar nominālu 0,20 santīmi, lai airBaltic akcionārs Scandinavian Airlines Systems tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām).
Savukārt 2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts. Scandinavian
Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls airBaltic sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu airBaltic pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59’110 LVL nominālvērtībā.
0
Anda Burve-Rozīte > lailabidzane 12.09.2011. 15.50
Un tagad mēģināšu atbildēt uz VKT jautājumiem
1. Kas ir “tas”, kas tika pārvērsts aizdevumā?
Kad SAS tirgoja airB daļas, prasīja 14 mio par akcijām, 33mio par aizdevumu. Aizdevuma saturs nekad precīzi netika atšifrēts, tika runāts par degvielu, agrākiem maksājumiem utml. No Flika šodienas paziņojuma izriet, ka airB konvertējamās obligācijas pārvērta par aizdevumu saskaņā ar airB-SAS parakstītu līgumu. Līguma datums sakrīt ar datumiem, kad tika noformēts BAS darījums ar SAS akciju iegādi, līdz ar to var pieņemt, ka runa ir par vienā laikā slēgtiem, saistītiem darījumiem. airB parādu SAS var redzēt visos SAS pārskatos, vēl šogad bija pāri 8 mio, ja nemaldos.
2. Kam aizdevumā?
Ja līgums ir starp SAS un airB, tad acīmredzot airB apņemas par tām atdod SAS’am naudu. Taču kāpēc tas ir airB, ja akciju pircējs ir BAS?
3. Kāpēc to samaksāja SAS? Vai tomēr maksāja SAS’am?
SAS’am, bet to nevar valodisku izlocīt.
4. Kāpēc no aB līdzekļiem maksāja, ja pirka BAS?
Miljoniem dolāru vērtais jautājums. Man nav atbildes. Flika relīzē to neredz. SAS veco darījumu nav komentējis nevienu no padsmit reizēm, kad esmu lūgusi.
0
guna_sniedzina > lailabidzane 12.09.2011. 16.12
P.S. Liels paldies Sanitai par temas izzinosanu, ka ari pirmavotu publicesanu!
0
lailabidzane > lailabidzane 12.09.2011. 17.00
.
Man jau patīk – “..to nevar valodisku izlocīt”! :))
Piedāvātajos tekstos vēl vismaz pāris gadījumos būtiska nozīme ir “valodiskai izlocīšanai”. Tikai zemāk redzamajos citātos “valodiskā izlocīšana” mijas ar “ierēdniecisku izlocīšanos”.
“BAS tam piekrita gan līgumiski (2010.gada 30.aprīļa Līgumā par Pamatkapitāla palielināšanu), gan arī 2010.gada 30.aprīļa AirBaltic ārkārtas akcionāru sapulcē balsojot par visu 2002.gada 29.jūlijā emitēto konvertējamo obligāciju dzēšanu.”
Neredzot Līguma par Pamatkapitāla palielināšanu tekstu, apgalvojumam par piekrišanu nav seguma. Tā varēja būt, un varēja arī nebūt. “..balsojot par.. emitēto konvertējamo obligāciju dzēšanu” arī nav viennozīmīguma etalons. Var balsot par dzēšanu apstiprinot notikušu faktu. Var arī vien piekrist nodomam to kādreiz darīt.
Vai Flika relīze oriģināli bija latviešu valodā?
Vai Fliks šo relīzi izplatīja kā aB valdes loceklis, vai kā akcionāra pārstāvis?
Jebkurā gadījumā tā ir daudz konkrētāku informāciju saturoša, nekā kancelārijas juristu pīrādziņš.
Ja pusēm saistoši un juridiski korekti ir veiktas darbības “2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts. Scandinavian
Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi”, tad nav vairs priekšmeta kam pāriet no SAS valdījuma/īpašuma BAS valdījumā/īpašumā. Te domāju konvertējamās obligācijas. Savukārt, ja BAS, kā akcionārs uzskata, ka tāda iespēja joprojām pastāv, tad Fliks acīmredzami, kā valdes loceklis, ir darbojies pret aB interesēm. Otrajā gadījumā visai sekmīgi varētu viņu sašņorēt kā aB vadītāju, bet iegūstot vairākumu kā akcionārs, Fliks tikpat viegli amatā var atgriesties, tikai tad jau kā vairākumakcionāra iecelts…
Izskatās, ka katram vārdam līgumos, un to “valodiskai izlocīšanai” var būt izšķiroša nozīme. Tieši tāpat notikumu sarindošanai hronoloģiski precīzā virknē. Visu to notikumu, kuri tā vai savādāk ir ietekmējuši aB dzīvi.
Paldies, Sanita! :)
0
laura_sondore 12.09.2011. 11.34
Tautai jāzin arī citi varoņi,vai arī tie ir aizbēguši uz Vāciju? Laila Odiņa Operatīvās vadības direktore Mārtiņš Antonovičs Finanšu direktors
http://www.airbaltic.lv/public/vadiba.html
0
aldis_grunde 12.09.2011. 11.31
Raksta korektībai tomēr būtu nepieciešams uzklausīt arī Flika viedokli.
Zināmu neticību šai versijai vieš tas, ka tagad katram kurš kaut nedaudz interesējas par šo tēmu ir zināms, ka valstij pieder nedaudz vairāk kā puse no AirBaltic akcijām un, ja pēkšņi izrādītos, ka ir otrādi, tad atbilde “UR tā ir ierakstīts un tāpēc tā tas ir” nevienu neapmierinātu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šādu akcionāru maiņu rūpīgi izmeklētu un, ja tā būtu veikta uz fiktīvu vai viltotu dokumentu pamata, tad to gan atceltu, gan Fliku tiesātu. Tā ka šāda Flika rīcība būtu pinīgi neloģiska.
2
andrisskrastins > aldis_grunde 12.09.2011. 11.35
Kas tur neloģisks? Galvenais ir spēlēt blefu līdz otrs spēlētājs padodas. Viņam jau nav neko zaudēt – KNAB ir uz pēdām kam īsti pieder akcijas ko viņš pārstāv, arī iekšienes galus noslēpt neizdevās. Ja spēlē, tad spēlē uz lielo. Ja kritīs, kritīs.
0
Laumiņa > aldis_grunde 12.09.2011. 15.50
Pēc pieredzes varu teikt, ka galvenais šādā vai līdzīgā afērā ir visādiem līdzekļiem, gan viltojot dokumentus, gan kukuļojot, ja tāda iespēja, tiesnešus, panākt tieši izmaiņas uzņēmumu reģistrā. Ar ieraksta brīdi viss tiktu saķīlāts “savējiem” ofšoriem. Protams var protestēt un panākt ar citu tiesas lēmumu kaut kad taisnību, bet, kad iepriekšējais ieraksts būtu atjaunots, no uzņēmuma būtu palikusi tikai “čaula”- zīmols. Bet kā zinām, arī tas vairs nepieder valstij. Parastā juristu-uzmetēju shēma Latvijas Republikā. Cinisma augstākā pakāpe. Lai bālēliņu juristi to saprastu, laikam ar vienu līdzīgi domājušu un pazudušu advokātu ir par maz. Centra rajona tiesai ir vēl spīdošāka pieredze līdzīgā gadījumā, kad tiesa prasības nodrošināšanai pieņēma lēmumu ne tikai iesaldēt visus darījumus ar mantu, kas juridiski būtu saprotams, bet atbildētāja pusei-vairākumam atņēma arī balstiesības. Prasītājs, kam piederēja 10% mierīgi visu īpašumu tūdaļ ieķīlāja ofšoram, protams “savējam”.
0
agnesedzirne 12.09.2011. 11.31
Izskatās, ka mums vajag aizņemties Putinu uz pāris mēnešiem. Bet varbūt tomēr V.D. arī saņemsies.
3
raimonds_bossltd > agnesedzirne 12.09.2011. 12.03
to ingrida
Vai lai uzspridzina pāris dzīvojamās mājas, noindē teātra apmeklētājus, vai sadedzina dzīvus bērnus skolā 1. septembrī. Varbūt viņš varētu sarīkot nelielu kariņu ar kaimiņiem?
0
austrisv > agnesedzirne 12.09.2011. 13.26
Drīžak vajag aizņemties Ķīnas likumus un tikumus, jo tur ar zagļiem un valsts izlaupītājiem netiesājas mūža garumā, bet pieliek tirgus laukumā pie sienas.
0
agnesedzirne > agnesedzirne 13.09.2011. 14.18
Protams, protams – tieši par “to es domāju”. Lai arī saprotu, ka ir viegli dot padomus un izteikt spriedumus no malas, tomēr reizēm valsts bezzobainība šķiet pilnīgi nepieņemama.
0
silvija_vitina 12.09.2011. 11.27
varbūt būtu prātīgi iesniegt prasību pie reizes arī Anglijas tiesai?
0
janazakovica 12.09.2011. 10.03
UR vaditajs ringolds balodis ir uzticams skeles dzimtcilveks…ta kaa visadus brinumus var gaidit..
0
austrisv 12.09.2011. 09.57
Izskatās, ka Fliks ne par velti sēž Vācijā un kopā ar Antonovu, Lembergu un citiem blēziem par katru cenu cenšas sagrābt AB! gan jau pienāks šo blēžu atmaksas stunda! Vai nu Augulis ir muļķītis vai arī Lemberga kabatas kvaukšķis!
6
mary75 > austrisv 12.09.2011. 10.57
“Vai nu Augulis ir muļķītis vai arī Lemberga kabatas kvaukšķis!”.
————————————————-
Ne tik liels muļķītis, lai nevarētu būt par Lemberga kabatas kvaukšķi.
Vispār, tu tiešām tici, ka kāds no ZZS ministriem varētu nebūt Lemberga kabatas kvaukšķis?
0
varbūt ka tā > austrisv 12.09.2011. 11.38
visa nelaime ir Vienotības cietpaurībā, kas ilgstoši nerisināja problēmas. No otras puses var piekrist Bondaram, ka Air Baltic jau sen bija jāpārdot ar nosacījumu par bāzes vietu Rīgas lidostu. Nu neatdos to kompāniju privātie, ja viņi tur ieguldījuši naudu.
0
esmeralda_se > austrisv 12.09.2011. 12.00
Hm, man gan liekas, ka Kampars pirmais cēla traci, bet Augulis viņu klusinaja, “lai neradot uzņēmumam problēmas”.
0
Rinalds Krûklis > austrisv 12.09.2011. 12.40
Bimbo1 – tu pirktu uzņēmumu ar šādiem biznesa “partneriem” ?
0
austrisv > austrisv 12.09.2011. 13.24
Axsis!
Bimbo ir muļķis un tas nav apslēpjams!
0
piziks > austrisv 12.09.2011. 22.09
Dzeri, nu kā Tu tik necienīgi izsakies par Vienotības mīļākajiem koalicionāriem 10. Saeimā. Fui. :)
0
andrisskrastins 12.09.2011. 09.29
Ui cik viss nejauši – aizmirsa reģistrēt izmaiņas un tā… Izskatās ka SM ir arī fantastisku gurķi rullējusi. Turklāt esmu gatavs saderēt ka tā sauktie BAS ieguldījumi nav nekas vairāk kā caur satelītuzņēmumiem kas kā parazīti zīž AB izgrieztā nauda. Apbrīnojams cinisms.
1
Elīna Barkovska > andrisskrastins 12.09.2011. 22.29
Mamma Mia kur mēs dzīvojam!!!!!!? Palsa par Parex, Air Baltic, un pluss recidīvista Kononova atklāsmes pietiek.com mati ceļas stāvus par šo valsti. 20 gadu ceļš formāli ES, NATO, faktiski “Sicīlija Baltijas mērcē”
0
kkristaps 12.09.2011. 08.06
Aivars Lembergs uzskata, ka valstij sen vairs neesot kontroles uzņēmumā un papildus guldīt naudu tajā nav jēgas…
Vai IR nevarētu publicēt arī, teiksim, Ivara Grantiņa domas šajā jautājumā? Un Ivans Haritonovs arī būtu jāņem vērā…
2
+13
-1
Atbildēt
+11
0
Atbildēt
@andrisskrastins > kkristaps 12.09.2011. 11.15
Aivars tā uzskata, jo visticamāk pats jau ir shēmas daļā.
0
kkristaps > kkristaps 12.09.2011. 11.52
PecisK: mana komentāra doma bija tāda, ka es nesaprotu, kāpēc kādam būtu jācitē katra karātavuputna “domas”:)
0