Katastrofās bojā gājušie ir skaitļi ziņās, kamēr starp tiem nav tuva vai pazīstama cilvēka
Izcilo hokejistu Kārli Skrastiņu pazina, mīlēja un cienīja ļoti daudzi. Un ziņa trešdien par lidmašīnas katastrofu Krievijā, kurā gāja bojā 43 cilvēki, bija personiska ļoti daudziem.
Katra cilvēka bojāeja ir traģēdija. Nelaiķa tuviniekiem, draugiem, paziņām tā vienmēr ir traģēdija. Taču šoreiz tā ļoti daudziem nav tikai ziņa un tikai skaitļi par kārtējo negadījumu ar cilvēku upuriem. Dzīvību vienā mirklī zaudēja uzreiz gandrīz visi Jaroslavļas Lokomotiv komandas hokejisti (brīnumainā kārtā palika dzīvs hokejists Aleksandrs Gaļimovs un viens lidmašīnas apkalpes loceklis). Zaudējuma sajūta mijas ar neizpratni un sašutumu, ka tā varēja notikt.
Ārpus statistikas
Cik ļoti cilvēka nāve nav statistika (un cik briesmīga var būt statistika), pateica Jaroslavļā par sportistu izaugušais Ņujorkas Rangers hokejists Artjoms Aņisimovs: «Es pazinu pusi komandas. Iesākumā tam neticēju, bet pēc tam man palika slikti.»
Trešdienas vakarā cilvēki pulcējās pie arēnas Rīga, lai aizdegtu svecītes bojā gājušā latviešu hokejista piemiņai. Skrastiņu piemin arī Amerikā – Dalasā, Kolorado, Nešvilā un citās pilsētās, kuru klubos viņš ir spēlējis. Ziņa par katastrofu Jaroslavļā ir viena no galvenajām Ziemeļamerikā, jo daudzi no bojāgājušajiem bija spēlējuši Nacionālajā hokeja līgā – hokejisti no Krievijas, Čehijas, Slovākijas, Zviedrijas un Baltkrievijas.
Par šo katastrofu runās vēl ilgi un daudz. Šis nav viens no negadījumiem, par kuriem var tikai konstatēt, ka, nu, jā, aviokatastrofas palaikam diemžēl gadās. Lidmašīnas avārija Briseles pievārtē 1961.gada 15.februārī jeb «Sabena reiss 548», kurā ceļā uz pasaules čempionātu gāja bojā visa ASV daiļslidotāju komanda, arī pēc pusgadsimta nav aizmirsta. Taču – arī kā unikāls, statistiski gandrīz vai neiespējams gadījums. Joprojām tiek spriests, kāpēc tā notika un vai varēja nenotikt.
Lidot vai dzīvot?
Diemžēl traģēdijai Krievijā ir drūma ikdienišķuma fons. Ziņu par cilvēku masveida bojāeju Krievijā šovasar netrūka. Satriecošākā bija 122 cilvēku bojāeja (līdz šim oficiāli apstiprinātais skaits) kuģa Bulgaria avārijā Volgas upē jūnijā. Ir sākta izmeklēšana, taču jau uzreiz pēc katastrofas zināmais par tās apstākļiem lika domāt, ka nejaušība ir drīzāk tas, ka kaut kas tāds nebija noticis agrāk, nevis neizpratnē taujāt, kāpēc kaut kas tāds varēja notikt. Šķiet, ka uz tā kuģa bija izdarīts viss, lai avārija notiktu un cilvēki nevarētu izglābties.
Bet ļaunākais – lai cik briesmīga bija traģēdija, tās izmeklēšana un valsts varas pārstāvju skarbie paziņojumi nevar novērst šādu katastrofu atkārtošanos.
Jau trešdien, uzreiz pēc aviokatastrofas, Krievijas varasiestādes paziņoja, ka tikšot pārbaudītas visas Krievijā izmantotās JAK – 42 lidmašīnas, kāda avarēja pie Jaroslavļas. Konkrētā avarējusī lidmašīna (borta numurs 42434) bija Eiropas Savienības «melnajā sarakstā», un to bija aizliegts izmantot reisiem ES teritorijā. Droši vien pārbaudē tiks secināts, ka arī citas no šā modeļa lidmašīnām nav drošas. Un ko tad?
Kad jūnijā Petrozavodskas tuvumā avarēja Tu – 134 lidmašīna un gāja bojā 45 cilvēki, prezidents Medvedevs lika Satiksmes ministrijai sagatavot visu Tu – 134 modeļa lidmašīnu pakāpenisku norakstīšanu.
Vēl pēc nedēļas, kad reisā no Tomskas uz Surgutu aizdegās dzinējs An – 24 pasažieru lidmašīnai un tās avārijas nosēšanās Obas upē beidzās ar septiņu cilvēku bojāeju, Medvedevs paziņoja, ka pie norakstāmajām būtu jāpieskaita arī visas An – 24 modeļa lidmašīnas.
Medvedevs nepateica, ar ko būtu aizstājami šie simti lidmašīnu, ar kuriem ik dienas pārvietojas tūkstoši cilvēku. Un kas par to maksās. Krievijas varasiestāžu projekti, ka vajadzētu aprīkot pasažieru lidmašīnas atbilstoši starptautiskiem drošības standartiem, atduras pret faktu, ka šāds aprīkojums maksātu dārgāk nekā aprīkojamās lidmašīnas, kuras lielākoties ir vecas un nolietotas.
Valsts, nevis cilvēks
Priekšstats, ka Krievijā esot milzumdaudz naudas un fantastiskas iespējas pelnīt, ir it kā pašsaprotams. Nudien, naftas un gāzes dolāri tur aprit biezās straumēs, un tie nedaudzie, kuriem palaimējies šīm straumēm piekļūt, peldas naudā. Taču autoritārā sistēmā ar «varas vertikāli», kurai pieder nekontrolēts monopols pār šīs naudas avotiem, un ar impērisko tradīciju, ka cilvēks ir valstij, nevis valsts ir cilvēkam, tāpēc viņa dzīvībai nav vērtības, šī nauda aizplūst garām citās valstīs pašsaprotamiem mērķiem, no kuriem svarīgākais ir cilvēku drošība.
(Varas attieksmi pret tai «padoto» dzīvību vislabāk parādīja pats Vladimirs Putins, kad 2000.gadā Barenca jūrā nogrima atomzemūdene Kursk un gāja bojā visa tās 118 cilvēku apkalpe. Uz jautājumu, kas notika ar zemūdeni, valdnieks Putins salti vienaldzīgi bilda: «Tā nogrima.»)
Hokejisti ir profesionāļi, un tā ir viņu pašu izvēle, kurā valstī un klubā darīt savu darbu. Taču Krievija ir paaugstināta riska zona arī un pirmām kārtām politiski. Tāpēc līdzās daudzajiem jautājumiem, uz kuriem tiks meklētas un prasītas atbildes pēc trešdienas katastrofas, jāuzdod arī šāds – kādu godu Latvijas hokeja politiķi aizstāv vai izcīna kleptokrātiskās Gazprom impērijas hokeja līgā?
Komentāri (67)
austrisv 11.09.2011. 09.31
“Taču autoritārā sistēmā ar «varas vertikāli», kurai pieder nekontrolēts monopols pār šīs naudas avotiem, un ar impērisko tradīciju, ka cilvēks ir valstij, nevis valsts ir cilvēkam, tāpēc viņa dzīvībai nav vērtības, šī nauda aizplūst garām citās valstīs pašsaprotamiem mērķiem, no kuriem svarīgākais ir cilvēku drošība.”
Gluži manas domas jau pirms šo rakstu uzrakstījis Ozoliņš.
Tā sakot “graš cenā” visa tā plātīšanās no Putina, ka Krievija ir bagāta , stipra valsts, jo absolūti šai valstij ir pie viena svietas parastā cilvēka drošiba un pārticība. Viss ar ko Krievija var lielīties ir tās impēriskā domāšana un jaukšanās citu valstu iekšējās lietās, piemērs SC a’gitatori Daugavpilī ar samaksu par 100$! Tur Krievijai nekad nav trūcis naudas. Tukši lielībnieki un plātīzeri un bīstami visām valstīm.
Caur Gazprom arī šo lielību un varu cenšas Krievija uzspiest pārējai pasaulei, taču ar ārējo čaulu vien ir par maz un to pierāda visas šis vecās tupeles, kuras lido pa gaisu un peld Volgā un Maskavas upē. Starp citu Ozoliņš vēl nenosauca visas Krievijas katastrofas gaisā un ūdenī. Nesen taču arī Maskavas upē bojā gāja kuteris un kur tad neveiksmīgi palaistais satelīts un bojā gājusi kara lidmašina MIG ar abiem pilotiem! Un tā bez gala, lai Gazprom un tās līderi varētu par sazagtajiem miljardiem nostiprināt savu ietekmi ES un citur pasaulē, bet parastajiem cilvēkiem jāriskē ar dzīvību ik dienas.
0
tuba76 11.09.2011. 10.16
Man skiet man ir atbilde uz pedejo jautajumu – karus un launumu personigi nepieredzejusie cilveki ir pieradusi pie normalas dzives un bailes no Krievijas neaprekinatibas klust difuzas un kaut kas netverams un lidz ar to tals no realitates. Vairums latviesu un krievu ir normali cilveki, kuri normali varetu sadzivot ka jau kaiminvalstu iedzivotajiem normali tas pienaktos. Ja vien pasaule nebutu politikas un visa ta, ko tas varda ievara politiki. Nevajag but naiviem un domat, ka sportam nav nekas kopejs ar politiku. Krievija izmanto jebko, lai taisitu politiku. KHL popularitates pieaugums, arzemju speletaju piesaistisana – tie ir Krievija politiku veicinosi faktori.
Krievija gan hokeju gan bandiju spele zviedri, kas tagad prese stasta par to, ka viniem bail lidojumos, vini ari parliek, vai nepartraukt ligumus. Viens teica, ka nespejot saprast Krievija valdoso logiku – vini maksa miljonus atalgojuma, bet nenodrosina elementaru drosibu.
Un pats briesmigakais – nekas jau nav mainijies gadu simtiem – Krievija cilveka vertiba nav pieaugusi ne par kapeiku. Ja soreiz tragedijai seju nebutu iedevusi valsts stipraka hokeja komanda ar arzemju speletajiem, viss atkal butu tikai statistika.
Man si tragedija kluvusi divkarsi personiga. Sapes un seras pec Karla Skrastina un Stefan Liv ir loti izjutamas. Mes sekojam hokejam un tajas retajas reizes, kad tiekas zviedri ar latviesiem – musu gimene ir diplomatijas paraugstunda – katrs ar savu karogu, bet vienmer uzvar draudziba.
0
buchamona 11.09.2011. 14.56
kādu godu Latvijas hokeja politiķi aizstāv vai izcīna kleptokrātiskās Gazprom impērijas hokeja līgā?+++ kas ir ” Latvijas hokeja politiķis” ? :) Savlaik, kad vēl PSRS izlase spēlēja ar čehiem, kanādiešiem, zviedriem – viennalga ar ko, mēs – latviešu puikas (vismaz mani draugi) jutām līdzi jeb kuram – kad tikai pret krieviem :) To varētu saukt par ” hokeja politiku” :) Latvijai šobrīd ir izteikts latviešu hokejs, vai tāds tas būtu bez KHL? Var jau teoretizēt. )
Man jau nebūtu nekas pretī ja Latvija vispār pārtrauktu jebkuras attiecības ar Krieviju, kādēļ tad tikai hokejs jāpārtrauc spēlēt? :) Nekādus ” viļņus” , teātra izrādes, nekādas izstādes un baletus! Nav ko te ņemties ar tiem putinistiem :)
3
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@buchamona > buchamona 12.09.2011. 12.28
ombros .Kas ir putiniskā Krievija – mums abiem par to nav domstarpību, kas šī brīža Krievijā ir jebkurš sporta veids, sevišķi hokejs – arī par to mums nav jāstrīdas – tas, ka KHL ir putinistu projekts – šaubu nav.
Vai Latvijai šajā līgā ir jāspēlē? :) Diskutējams jautājums. Katrā ziņā bez KHL šobrīd Latvijā nebūtu tāda hokeja, kāds viņš ir šobrīd. To, ka pasaules līmeņa hokejam ” Loko” komandas bojā eja ir liels zaudējums – to apliecināja arī Artūrs Irbe, kurš, kā mēs zinām, nebūt nav sajūsmā par to, ka Rīgas Dinamo saucas tieši par ” Dinamo”. Tas, ka Rīgas ” Dinamo” sauc par ” Dinamo” :) – iemesls vienkāršs – diemžēl Latvijas hokeja balstīšanai pievērsās tieši Savickis, nevis kāds uzņēmējs no ” nacionālā” spārna. Vai tas būtu iemesls, lai ar lielu nicinājumu sāktu runāt par mūsu hokeja komandu kopumā un par katru spēlētāju atsevišķi – es teiktu – tā ir vismaz nepārdomāta rīcība
0
raimonds_bossltd > buchamona 12.09.2011. 12.48
to rinķī apkārt
Latviešu hokejs bija, kad Pasaules čempionātā mūsu izlase vinnēja krievijas un neizšķirti nospēlēja ar ASV, pēc tam mūsu hokeja funkcionāri, čekas mūdži, atriebjoties izdarīja visu, lai mūsu labāko hokejistu komanda spēlētu viduvēju krievijas komandu līmenī.
0
raimonds_bossltd > buchamona 12.09.2011. 10.42
to rinķī apkārt
“Latvijai šobrīd ir izteikts latviešu hokejs, vai tāds tas būtu bez KHL?”
Čekas politiskais projekts, Ģinamo, ir Latvijas hokeja kapracis, KHL un Skrastiņa gadījumā arī tiešā nozīmē.
0