Luhse apgāž dažu politiķu gaisa pilis par 20 miljoniem pasažieru lidostā
20 miljoni cilvēku Rīgai ir krietni par daudz, bet līdz septiņiem miljoniem pasažieru ļoti droši var aiziet tuvāko piecu gadu laikā. Tā uzskata lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.
Intervijā „Latvijas Avīzei” viņš stāsta – ja ļoti paveicas, lidosta var sasniegt 12 miljonus, „ja notiek brīnums un ķīnieši sāks lidot caur Rīgu uz Eiropu vai kazahi – uz Ameriku”. Tagad visi uzbeki lidojot caur Rīgu uz Ņujorku. Arī japāņi esot izmēģinājuši Latvijas lidostu, „bet viņiem kaut kas nepatika, tie gan bija tūristi, ne tranzītpasažieri,” saka Luhse, komentējot bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera un „airBaltic” vadītāja Bertolta Flika grandiozās vīzijas par pasažieru miljoniem, kas plūdīs caur Rīgas lidostu.
Luhes norāda, ka tagad ir divi miljoni tranzītpasažieru un trīs miljoni savējo. „Pēc citu valstu pieredzes un teorētiski vēl varam izaugt par trim miljoniem savējo. Tālāk mēs netiekam, vairāk var izdarīt tikai “airBaltic” vai līdzīgs pārvadātājs ar tranzītu,” saka Luhse.
Patlaban “airBaltic” nodrošinot 1,9 miljonus tranzītpasažieru gadā. Rīgas lidostai esot divi tranzītpasažieru pārvadātāji – “airBaltic” un “Uzbekistānas aviolīnijas” ar 3000 pasažieru mēnesī caur Rīgu uz Ameriku.
Vaicāts par politisko lēmumu ietekmi uz Latvijas lielākajiem gaisa vārtiem, Luhse teic: „Ja valdībā tiks pieņemts “airBaltic” variants, kas paredz pilnīgi jauna termināļa būvi, tad lidostai paliks tikai skrejceļš. Bet tad es vismaz zināšu, kā rīkoties tālāk. Lidosta sastāv no peļņu nesošā termināļa ar kafejnīcām, veikaliņiem, citām apkalpojošām vienībām un lielus izdevumus prasošā skrejceļa, kas regulāri jātīra, jākopj.”
Viņš teic, ka lielā lidostas “Rīga” ēka arī paliks pustukša, kas prasīs apsaimniekošanas izdevumus. “Tāda pusslēpta privatizācija var iznākt,” spriež lidostas vadītājs.
Komentāri (21)
Juris Millers 30.08.2011. 10.19
Helsinku lidostā ir daudz tranzīta un tā nav īpasi tālu no mums. Ir kur augt un attīstīties, bet tur ir trīs atsevišķas barjeras: terminālis, skrejceļš un dispečeri.
Pašreizējā RIX ēka jaut tagad augstākās noslodzes stundās ir piebāzta ar tranzītpasažieriem. Jaunām aviokompānijām ir pamaz vietas ofisiem un čekiniem un praktiski nav vietas jauniem business lounge. La to atrisinātu vajag vēl vienu terminala ēku, auto piebraucamos ceļu tai, lidmašīnu piebraucamos ceļus tai, tuneli ar travelātoriem vai tramvajiņu, kas pasažierus vadātu starp termināliem, …
Tad par barjeru ātri kļūs dispečeri. Kāda ir situācija tagad – nezinu, be vēl pirms pāris gadiem RIX sūdzējās, ka viņi nespēj apmācīt pietiekoši dispečeru, lai varētu apkalpot visas ienākošas lidmašīnas – jau tagad esot 100% noslodze dispečeriem.
Ja tas ir atrisināts, tad var sākt domāt par otru skreiceļu, lai lidmašīnam nebūtu jagaida uz nolaizšanos vai pacelšanos. Tas tā notiek daudzās lielajās lidostās, dažkārt lidmašīnas pat vairāk nekā stundu stāv gaidot pie skreiceļa. Tam vajadzēs vairākus kvadrātkilometrus ar jaunu zemi, piebraucamos ceļus no/uz abiem termināliem un no/uz hangāriem, izmaiņas lidostas apgaismojuma sistēmās, radarā, izmaiņas lidojumu shēmās, …
Ņemot vērā, ka tads darbs kopumā ievilksies uz gadiem 10-15 vismaz, tad to ir jāsāk plānot un paredzēt, citādāk neredzēt mums to ka savu ausu. Bet spēcīga lidosta ir ļoti labs arguments tūristu piesaistei – tranzītniekiem patīk dazreiz palikt pāris dienas tranzītlidostas valstī, lai to arī apskatītu.
0
Agnese Cimuška 30.08.2011. 11.49
Iespējams,ka mans viedoklis var būt tīri naivs.Bet gaidot pārsēšanos uz Air Baltic reisu ,jau pārņem šausmas .Piemēram, Varšavā pa trepēm uz leju,ar rokas bagāžu .Rīgā uz iekāpšanu-atkal trepes,jebkuros laika apstākļos .Neesmu gan redzējusi,kā tiek galā ar invalīdiem.Ir bijuši gadījumi,kad samainīta lidmašīna,tad bagāžu saņem pēc dienas.Kas pie tā vainīgs ?
Par apkalpojošo personālu gan var tikai priecāties.
0