Kā gan citādi lai nosauc pacientu plānošanas metodi un naudas sadales rezultātu, kāds izdevies veselības ministram Jurim Bārzdiņam un viņa ierēdņu korpusam?
Lūk, daži piemēri. Gada pirmajos piecos mēnešos Tukuma slimnīca saņēmusi tikai Ls 54 par viena akūta pacienta ārstēšanu stacionārā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība – Ls 70, Kuldīgas slimnīca – Ls 93, Cēsu klīnika – Ls 119, Preiļu slimnīca – Ls 221. Atšķirība starp mazāko un lielāko finansējumu vienas kategorijas slimnīcām četras reizes! Turklāt ministrijas noteiktais tarifs par viena pacienta ārstēšanu šādā slimnīcā ir Ls 171. (Salīdzinājumam – Lielbritānijā Ls 340 par vienu dienu!)
Tā saukto reģionālo slimnīcu grupā zemākā samaksa tikusi Jelgavas pilsētas slimnīcai – Ls 132, bet augstākā Liepājas reģionālajai slimnīcai – Ls 213. Visas ārstniecības iestādes veic vienu un to pašu darbu, nodrošina ikdienas neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem pēc vienādām vadlīnijām un obligātajām prasībām. Slimniekus ārstē pēc vienotiem kritērijiem sertificēti mediķi.
Bet Veselības ministrijā plāno akūto pacientu (!) skaitu. Jo mazāk pacientu ieplāno, jo mazāk naudas jātērē. Vieniem iedala divreiz, trīsreiz mazāk nekā pieklātos, ja ņemtu vērā iepriekšējā gada datus, citiem jau tuvāk patiesībai. Vai tad tā ir pareizi? Kāpēc ne visiem vienādi atbilstoši padarītajam darbam? Ja budžets par plānu, kāpēc visiem vienādi nesavilkt jostas? Kāpēc tā vietā, lai brāķi izlabotu, pirms tas nonāk ļaužu valodās, ierēdņiem tiek dots neiespējamās misijas cienīgs uzdevums sacerēt arvien jaunas izmaiņas jau tā samudžinātajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 1046? Lai tajos kaut ko slēptu? Ja vien ar to būtu līdzēts.
Tajā mudžeklī pašiem autoriem nepamanīts palicis pirmais plānošanas princips stacionārai veselības aprūpei, proti, pacientu skaits jānosaka, ņemot vērā datus (..) par kārtējā gada pilniem mēnešiem(130.2.1. punkts). Tāpēc ierēdņi mulst un nespēj atbildēt uz jautājumu, kāpēc, piemēram, Kuldīgas slimnīcai, kas pagājušajā gadā, pēc Veselības norēķinu centra datiem, ārstējusi 4671 akūtu pacientu, šogad būs lemts aprūpēt tikai 2208. Toties Liepājas slimnīca iekļausies dāsni atvēlētajā pacientu skaitā, jo tas ieplānots gandrīz precīzi.
Bārzdiņš neapjūk
Vienīgais, kas neapjūk ir ministrs Bārzdiņš. Tā vietā, lai pieņemtu atbildīgus, drosmīgus un smagus lēmumus, kā to krīzes un ārkārtējas veselības budžeta samazināšanas dēļ nācās darīt viņa priekštečiem, ministrs nolemj dažas mazās slimnīcas ekonomiski nosmacēt. Tām, kuras ceļ iebildumus, naktī tiek uzsūtīta Veselības inspekcija. Ministrs paslepus sasauc lielo slimnīcu vadību uz apspriedi, lai separātiski vienotos par vietas ierādīšanu mazajām. Iebiedēšanas nolūkā ierēdņi piesauc pagājušā gada rudenī slavenajos MK noteikumos ielaboto 137. punktu – ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ilgāk par mēnesi no piedāvājuma izteikšanas dienas neparaksta centra piedāvāto līgumu, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs zaudē tiesības noslēgt minēto līgumu. Tik kategoriskā formā tiek paģērēta bezierunu paklausība. Likumīga šantāža Veselības ministrijas izpildījumā!
Un vēl Bārzdiņam ļoti patīk kritizēt kādreizējo ministru Eglīti par pacientu iemaksu palielināšanu, it kā krīze, budžeta konsolidācija un medicīnai naidīgā politika būtu Eglīša izgudrojums. Ar to man tiek dotas tiesības aizrādīt ministram un atgādināt, ka visos laikos, jo īpaši ekonomiski sarežģītajos, neatliekamā palīdzība medicīnā bija, ir un būs pirmā prioritāte, lai ko tas valstij maksātu! Ja valsts slimnīcai uzlikusi šādu pienākumu, tad valsts uzdevums ir nodrošināt, lai pret visām slimnīcām attieksme ir vienāda un lai tās vienlīdz taupīgā režīmā ar saviem pienākumiem tiek galā.
Ko sagaidām?
Ambulatorā veselības aprūpe jeb aprūpe ārpus slimnīcas ir svarīga. To sakārtojot un uzlabojot, slimnīcās ar laiku nonāks mazāk pacientu ar ielaistām slimībām. Tā izpaužas reforma, taču tai vispirms vajadzīgi papildus resursi, un tas nenotiek uzreiz. Bet, brutāli atņemot naudu akūto pacientu ārstēšanai, diemžēl nesamazinās to slimnieku skaits, kuriem traumas, saindēšanās, pēkšņas saslimšanas vai kādu citu veselībai vai dzīvībai bīstamu stāvokļu dēļ vienīgā iespēja izglābties ir slimnīca. Un tikai tad, ja tajā var paspēt nokļūt un tā ir pietiekami kvalificēta atbilstošas palīdzības sniegšanai.
Jaunākās ziņas par gandrīz Ls 700 000 papildus finansējumu, kas pēkšņi uzradies tāpēc, ka, Bārzdiņa vārdiem runājot, „Ivars Eglītis ar šantāžas elementiem cenšas izsist neadekvātu finansējumu tieši Kuldīgas slimnīcai”, ir pirmais signāls, ka esam sadzirdēti. Lai arī mazi un kaujas laukā pamesti vieni. Ar šo naudu visām lokālajām slimnīcām atdos atpakaļ to, ko ar draudiem un šantāžu otrajā pusgadā atņēma, neraugoties uz iebildēm par krasu ministrijas plānotā pacientu skaita neatbilstību realitātei un nesaprātīgi samazināto finansējumu.
Vienīgā, kas neparakstīja līguma grozījumus, bija Kuldīgas slimnīca. Summa, kādu tā papildus saņems par akūto pacientu ārstēšanu, būs vien Ls 16 000. Ar to pietiek 93 pacientu ārstēšanai nevis 2000, kuri vēl nonāks slimnīcā. Tāda, lūk, vienkārša patiesība.
Paldies visiem, kas piketos atbalstīja mūsu prasības! Paldies Ogres un Cēsu slimnīcas mediķiem, Kuldīgas un kaimiņu novadu ļaudīm un pašvaldību vadītājiem! Īpaša atzinība mediķu arodbiedrībai un tās līderim Valdim Kerim – vienam no retajiem, kurš visām valdībām vienlīdz patiesi un pārliecinoši pieprasa taisnību veselības aprūpē. Tomēr atradās kolēģi, kas metās publiski aizstāvēt Bārzdiņa idejas, uzskatot, ka viss ir pareizi un nekā labojama tajās nav. Visā valstī tikai divi. Tie ir Liepājas slimnīcas anesteziologs Ivars Krastiņš un Ventspils slimnīcas pārstāvis Dainis Gīlis. Abi no Kurzemes. Kāda sagadīšanās!
Līdz nākamajai Saeimai un valdībai strādāsim ar cerību, ka jauno valstsvīru attieksme pret medicīnu būs cita un jaunais veselības ministrs izrādīs profesionālu izpratni par neatliekamo palīdzību, kuras nodrošināšana uz godīgas līdztiesības pamatiem būs ministra pirmais neatliekamais uzdevums jau šogad. Trīs steidzami darāmi darbi ir:
1) jānovērš plānošanas un finansējuma sadales brāķis un jāatgriežas pie principa – nauda seko pacientam;
2) jānodrošina minimālā valsts noteiktā samaksa Ls 171 par katru akūto pacientu visām slimnīcām, tam paredzot Ls 2 milj. no papildus veselības aprūpei piešķirtā finansējuma Ls 6,1 milj.;
3) no MK noteikumiem Nr. 1046 jāsvītro ultimatīvais 137. punkts.
Autors ir Kuldīgas slimnīcas vadītājs, bijušais Tautas partijas biedrs un veselības ministrs
Komentāri (35)
Una Grinberga 30.08.2011. 15.39
Kuldīgas slimnīcā laikam nepietiek naudas pacientiem, jo jāmaksā kredīti par jaunām telpām un superjaunākajām iekārtām, ar ko tika pabaroti partijas sponsori!
0
tuba76 31.08.2011. 09.24
Sodien Zviedrija nak klaja petijums par veselibas aprupi dazados Zviedrijas regionos. Tur starp citu konstatetas milzigas atskiribas starp dazadiem regioniem. Ka piemeram prostatas veza gadijuma Jemtlandes leni (viens no lielakajiem Zviedrijas leniem ziemelos, 34009 kvm platiba ar 127000 iedzivotaju) slimniekiem var nakties gaidit uz arstesanu 10 nedelas ilgak ka Hallande (Zviedrijas dienvidrietumu lenis 4876 kvm platiba ar 306693 iedzivotajiem). Viena no politiku atras reakcijas viedokliem – leni ir parak mazi, lai nodrosinatu nepieciesamo veselibas aprupi vajadzigaja kvalitate. Tapec tie jaapvieno lielakos regionos, kas vietam Zviedrija jau notiek.
Salidzinajumam Latvijas platiba ir 64 589 kvm, kas ir tikai 2 reizes lielaka ka Jemtlandes lenim.
Laikam neko citu ka lielu apgabalu veidosanu ar lielam centralam slimnicam nevar iesakt – musdienu mediciniskas iekartas, to lietosana un personals to apkalposanai ir parak dargs, lai katrs rajons tadas varetu atlauties. Sim iekartam ir jabut kartigi noslogotam, izsledzot jebkada dikstaves, lai tas butu ieguldito investiciju vertas un atmaksatos.
Mums katram tacu gribas, lai mus notes bridi izmekle ar modernu diagnostisko iekartu nevis novecojusu rentgena aparatu, vai ne?
9
lindamarisfam > tuba76 31.08.2011. 16.23
@yopcix
Bet varbūt Jūs neuztvērāt, ka Vita tomēr uztvēra Jūsu domu. :) Vismaz man radās tāds iespaids. Bet izteica iebildumus pret līdzību, kā arī izcēla papildu nianses.
0
lindapastare > tuba76 31.08.2011. 15.45
Nu redz – arī Tu nespēj uztvert manu domu :) Protams, ka jaunāka un dārgāka aparatūra palīdz labāk… bet tikai tiem, kas pie tās tiek. Bet, ja tas aparāts maksā miljonu, un tieši šī miljona dēļ slimnīcai nepietiek naudas, piemēram, dzemdību nodaļas uzturēšanai vai kādām citām “ikdienišķākām” lietām. Nu neesam mēs tik bagāti, lai varētu visu to atļauties, pat ja ļoti gribas – naudas ir tik, cik ir, un, ja lielu daļu iztērē vienam aparātam, tad automātiski kaut kur citur ir jāņem nost. Vai pat jāslēdz slimnīcas ciet, jo vienkārši trūkst finansējuma.
Beigās sanāk, ka tiešām ir pieejamas dažas supermodernas procedūras, bet tad vai nu tās kļūst ļoti dārgas (jāpiemaksā klāt – automātiski vairs nav pieejamas lielai daļai cilvēku) vai arī daudzu “parasto” procedūru vairs nav vispār.
0
Līga Lētiņa > tuba76 31.08.2011. 14.39
nevajag muldēt par veciem rengena aparātiem. tie nu diezi vai ir problēma Latvijā. un arī zviedriju nevajag minēt ka piemēru. nenoliegšu, ka slimnīcas tur ir brīnišķīgas, iespējams arī personāls, bet gan jau arī tur ir problēmas. piemēram , futbols ar pacientiem. vietiņu trūkst ,tad pusveselus pensionāriņus uz mājām, tad atkal uz slimnīcu, tad atkal uz mājām. un tā daudzas reizes. nav gadījies neko tamlīdzīgu pa radio dzirdēt.
un vēl par to lielumu un kvalitāti, un noslogojumu. man meita maijā salauza roku. uz dažu labu pārbaudi tikām tikai augusta beigās. jauki, vai ne? bet , ko lai dara, noteikti neesam vienīgie.
vēl mazliet šai pašā gadijumā . tas ,ka kaut kas ir rīgā vai zonā, speciālisti aparatūra, nedod garantiju pieejamībai. ir liela problēma – cilvēkiem nav naudas. tā pati nelaimīgā roka tiek salāpīta , bet tad sākas ceļojumi – no arstējošā pie ģimenes , pēc nosūtījuma uz zonālo pie fizioterapeita, no zonālā pie ģimenes pēc nosūtijuma, ārstnieciskai vingrošanai, no ārstējošā atkal pie ģimenes, pēc nosūtijuma pie mikkroģirurga. dancis vēl nav beidzies. cik daudzi laukos spēs pavilkt tādu vizināšanos? nav jau zviedrija, kur bērnu par 40 santīmiem var ar vilcienu izbest cauri visai valstij. un kāpēc jātērē nauda ģimenes ārsta apmaksai par to, viņš aizpilda kaudzi papīru.
0
mary75 > tuba76 31.08.2011. 13.49
Zatlers ir pats gan šīs te sistēmas veidotājs, gan produkts, viņš to sistēmu mainīt nav spējīgs.
0
tuba76 > tuba76 31.08.2011. 16.38
Es domaju, ka pamata esam domubiedri :-)
Manuprat problema nav tik daudz cena cik apstakli, ka cik esmu sapratusi – Latvija sadu aparatu skaitliski ir vairak neka nepieciesams uz Latvijas iedzivotaju skaitu.
Treknajos gados slimnicas sanemas aizdevumus, pirka iekartas un sacentas sava starpa, kurs bus labaks un modernaks – mediciniskas aparaturas tirgotajiem si ne ar ko nepamatota sacensiba bija ista medusmaize. Neesmu ipasi sekojusi veselibas aprupes sistema notiekosajam pedejos 10 gados, bet cik nu esmu sapratusi, sis sacensibas pamata varetu but veselibas aprupes reformu gaidas – visi saprata, ka reiz griezis un skeres, bet nebija isti skaidrs cik un ka. Un, lai stiprinatu muskulus sivas konkurences gaidas, slimnicas centas stiprinat savu svaru so reformu konteksta. Un te ir rezultats – nenormali izskiesta lidzekli, kuru pietrukst ikdienas veajadzibam. Es jau nerunaju par iekartam, kuras butu perkamas, bet gan par tam, kuras jau ir nopirktas un netiek pilniba izmantotas.
Tapat cik/vai no siem darijumiem uzvarijas partijas, par to lai spriez kompetentaki lautini :-)
0
tuba76 > tuba76 31.08.2011. 15.07
Man liekas, ka es mineju Zviedrijas petijumu, kurs atklaj lielas problemas zviedru veselibas aprupe nevis mineju Zviedriju ka piemeru Latvijai.
0
tuba76 > tuba76 31.08.2011. 14.46
Ne gluzi veidotajs, tam negribetos gan piekrist. Bet lidzipeldetajs pa straumei gan – ta izradijas stipraka un aizskaloja sakotnejo entuziastisko velesanos sakartot sistemu. Tas ir viens no iemesliem, kapec man ZRP gribas saukt par sveta vientiesa partiju – savakusies naivi un nepieredzejusi entuziasti un uznemusies but saulvezi. Zatleram ka nevienam citam jau nu vajadzeja zinat ka sistema spej aplauzt sparnus.
0
lindapastare > tuba76 31.08.2011. 12.08
“Mums katram tacu gribas, lai mus notes bridi izmekle ar modernu diagnostisko iekartu nevis novecojusu rentgena aparatu, vai ne?”
Mums arī gribas braukt ar mersedesu nevis opeli. Problēma tikai, ka tad ar mersedesu varēs braukt daži, bet pārējiem būs jāiet kājām. Nez kādēļ šī loģika nedarbojas medicīnas nozarē – tā vietā, lai vienkārši un ne superdārgi pakalpojumi būtu pieejami pilnīgi visiem un par saprātīgu naudu, ir sapirktas šīs dārgās iekārtas, kas nebūt vairs nav tik pieejamas. Rezultātā daži tiek pie šīm iekārtām, bet pārējiem vairs nav nekā… Bet tas, saprotams, atskaitēs neparādās, tādēļ arī ierēdņus neuztrauc ;)
Bet gribēties gribas, protams!
0
tuba76 > tuba76 31.08.2011. 13.28
Nu ka lai to nem – nevaru isti piekrist salidzinajumam starp luxus un vienkarsakam masinam, jo masinai ir vien jega – dabut tevi merki atrak un talak neka ar kajam.
Modernie diagnostikas aparati dod iespeju daudz atrak un kvalitativak noteikt diagnozi un uzsakt arstesanu, kas noteiktu slimibu gadijumos ir dzivibai svarigs faktors un kas samazina pacienta slimosanas ilgumu. Vecie rentgena aprati ne tikai dod nereti nesalasamas bildes, bet ari ir daudz kaitigaki pacientam, personalam un videi.
Ar mersi tu brauc viens +/- tavai tuvinieki, bet mediciniska aparatura apkalpo 100iem tukstosiem cilveku. Ta ka diezgan nekorekts salidzinajums, man skiet.
Latvijas problema ir ta, ka no veselibas aprupes budzeta gadiem ilgi ir barojusas dazas partijas. Ir sapirkts neadekvats daudzums loti dargu iekartu kaut patiesiba paris tadas spetu nodrosinat visas Latvijas iedzivotaju vajadzibas. Veselibas aprupe Latvija trukst godiga un prasmiga saimnieka. Es tapec jutos ipasi vilusies, ka Zatlers nav izteicis velesanos klut par tadu, ja jau negribeja but par premjeru.
0
dro 30.08.2011. 22.36
Liekas Eglītis arī Kuldīgas slimnīcā tāpat kā ministra krēslā ir tikai vaidētājs:)
2
+1
-6
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Līga Lētiņa > dro 30.08.2011. 22.48
kad liekas , tad sasitas.
tev kaut kas pret Eglīša minētajiem faktiem, vai tikai autors riebjas?
jūties krutāks specs veselības aprūpē, kā Eglītis? un vari nerunājot?
uz priekšu, tauta būs pateicīga.
0
aldis_grunde > dro 31.08.2011. 10.06
>Marthas_father
Ja izmaksu sarakstā pēkšņi tiek piesaukta Lielbritānija, tad man viss šis raksts rada zināmu skepsi.
Un nav jau arī piedāvāts nekāds risinājums, kā tikai mūžīgais un universālais – dodiet vairāk naudu! No bijušā Veselības ministra biju gaidījis ko vairāk.
0