“Biznesa modelis” – sagrābt uzņēmumu un pieprasīt no valsts izpirkuma maksu
Andris Šķēle jau vasaras sākumā esot meklējis pircējus “airBaltic”. Ja tā ir taisnība, Šķēle acīmredzot jau tolaik uzskatīja, ka var rīkoties ar “airBaltic” kā savu īpašumu. Premjerministra Valda Dombrovska bijušais padomnieks Gints Freimanis žurnālam “Ir” atstāstīja divu Ukrainas “Privatbank” akcionāru jūnijā audiencē pie premjerministra teikto par iecerēm investēt Latvijā – ka viņi “ved sarunas arī par “airBaltic””. Uz Dombrovska vaicāto, ar ko tad viņi par to runājot, kungi atbildējuši: “Ar Andri Šķēli.” (Plašāk par to – žurnāla “Ir” jaunākajā numurā.)
Bet pirmdien, dienu pirms valdības lemšanas par “airBaltic”, Šķēle sava finanšu menedžera Harija Krongorna pavadībā Kijevas lidostā tikās ar uzņēmuma “mazākuma akcionāru” Bertoldu Fliku. Šķēle gan stāsta, ka tikšanās neesot bijusi iepriekš plānota, esot devies uz Kijevu personiskās lietās. Var jau būt, ka dažiem lidosta Kijevā ir kā citiem lielveikals Rīgā, kur ikdienišķi gadās sastapt paziņas. Taču nav iemesla apšaubīt viņa sacīto, ka bijis tur “personiskās lietās”. Arī Latvijas politikā Šķēle bija iegriezies un tajā ilgāku laiku aizkavējies lielākoties “personiskās lietās”.
Naudas plūsmu kontrolieri
Pēdējos vismaz divus gadus ar nacionālo lidsabiedrību notiekošais izskatās pēc mērķtiecīgas uzņēmuma gremdēšanas nolūkā piespiest valsti atteikties no savām vairākuma akcijām. Latvijā nav daudz cilvēku, kuri varētu izkārtot šādu pasākumu un tam nepieciešamo politisko “jumtu”. Taču arī Šķēle viens pats to nevarētu.
“airBaltic” akciju valsts daļas turētāja ir Satiksmes ministrija, kuras priekšgalā pašlaik Aivara Lemberga “runājošā galva” Uldis Augulis, bet pirms tam bija Ainārs Šlesers visā savā “gāzi grīdā” krāšņumā. Arī tā dēvētajā oligarhu lietā, kuras ietvaros KNAB maijā veica vērienīgas kratīšanas ar Šķēli, Lembergu un Šleseru saistītajos īpašumos, tiekot pārbaudītas aizdomas par šo triju slēpto ietekmi ne tikai Rīgas brīvostā, bet arī “airBaltic”.
Nacionālās lidsabiedrības grimšanas vai apzinātas gremdēšanas paredzamais iznākums – valdības atteikšanās no savas vairākuma daļas uzņēmumā, – atgādina “pirmatnējās privatizācijas” laiku pamatprincipu: lēti nopirkt, lai pēc tam dārgi pārdotu.
Šis valsts īpašumu lētas pirkšanas posms apsīka līdz ar privatizējamo objektu sortimenta izsīkšanu. Par tā augstāko punktu var uzskatīt “Latvijas kuģniecības” privatizāciju 2002.gadā. Tolaik Šķēles un Lemberga noslēgtā vienošanās “par uzņēmējdarbības vidi” iesāka nākamo posmu – nu jau kopīgu valsts kā uzņēmuma apsaimniekošanu.
Šim posmam raksturīga jau pelnīšana “no apgrozījuma”, ne vairs no atsevišķiem lieliem kampieniem. “Kempmayer” lieta labi ilustrē šāda “sakārtota” politiskā biznesa pamatprincipu – ieriktēties naudas plūsmas galā monopolā, kuram spiesti maksāt visi vai vismaz ļoti daudzi, ja arī katrs atsevišķi relatīvi maz.
Reketieru kļūda
Ar “airBaltic” notiekošais ir kvalitatīvi jauna pakāpe – uzņēmuma sagrābšana apvienojumā ar izpirkuma maksas pieprasīšanu no Latvijas valsts, tātad visiem tās iedzīvotājiem.
“airBaltic” nav kāda šņabja fabrika, atkritumu novākšanas firma vai pat digitālā televīzija. Kāds šņabi ražos, atkritumus novāks un televīzijas apraidi nodrošinās arī tad, ja tas nebūs Šķēle. “airBaltic” pazušanai būtu plašas un smagas sekas, ko izjustu ne tikai tie daudzie tūkstoši, kuri izmanto lidsabiedrības pakalpojumus. Tik brutāls rekets pret valsti līdz šim nebija pieredzēts. Taču reketieri acīmredzot nebija gaidījuši, ka premjerministrs Dombrovskis situācijā, kad valdībai it kā vairs nebija citas izvēles, kā vien atdot valstij piederošās vai nopirkt Flika pārstāvētās privātās uzņēmuma akcijas, izlems paaugstināt likmes un atbildēs ar prasību mainīt gan uzņēmuma vadību, gan statūtus, gan akcionāru līgumu kā priekšnoteikumu valdības dalībai tā glābšanā.
Šantažētāji kļūdījās, neatstādami valdībai nekādu izeju un spiezdami doties pretuzbrukumā? Varbūt. Taču viņu shēmā laikam tomēr nebija ierēķināts prezidenta Zatlera rīkojums nr.2 un Saeimas atlaišana. Iespējams, viss būtu izdevies, kā plānots, – “airBaltic” būtu privatizēts par sviestmaizi, un pēc tam apkaunotā Dombrovska valdība tiktu nomainīta. Taču mēnesi pirms vēlēšanām Dombrovskim vairs nav jēgas aizbildināt ar valdības stabilitāti pastāvīgo piekāpšanos arvien jaunām valdības “partneru” īpašajām vajadzībām.
Kurš kam parādā?
Uz valdības otrdien izvirzītajiem nosacījumiem uzņēmuma glābšanai Fliks jau trešdien atbildēja ar piedāvājumu atpirkt viņa izkārtnes firmai piederošās akcijas. Vēl viņa uzņēmums vēloties saņemt arī atlīdzību par “veiktajiem finanšu ieguldījumiem”.
Šāds risinājums “airBaltic” īstajiem īpašniekiem droši vien patiktu – labāk žūksnis skaidras naudas nekā žūksnis novārdzināta uzņēmuma akciju, kurām pēc tam vēl jāatrod pircējs.
Taču uzņēmuma darbības auditēta pārskata joprojām nav. Arvien nav zināms, kur aiztecējuši pērn tajā ieguldītie valsts budžeta miljoni, un vai nav tā, ka arī “akcionāru veiktie finanšu ieguldījumi” varētu būt atgriezušies pie pašiem ieguldītājiem kā “airBaltic” maksa par pakalpojumiem šo akcionāru firmām. Pirms runāt par jebkādiem darījumiem, jābūt skaidrībai arī par uzņēmuma vadītāja un viņa nejaušo lidostu konsultantu lomu un atbildību “airBaltic” novešanā līdz bankrota robežai, un vai tā nav kriminālatbildība.
Trešdien situācija vairs neizskatījās tik bezcerīga kā vēl tikai otrdienas rītā. Ir grūti atrast argumentus pret Dombrovska piedāvāto “bartera darījumu” – ka Flikam jāaiziet, lai valdība iesaistītos. Vai tad uzņēmuma bankrots ar pašreizējo vadītāju priekšgalā būtu labāks iznākums nekā atlabšana bez viņa?
Taču nav šaubu, ka tas ir tikai ilgstošāka cīniņa sākums. Redzamie un neredzamie īpašnieki diezin vai lēti piekāpsies. Tā kā šis ne tuvu nav tikai biznesa, bet ir arī politisks jautājums, gala iznākums lielā mērā būs atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, spēku samēra nākamajā Saeimā un jaunas valdības sastāva. Vēlētāji lielākā mērā nekā advokāti izšķirs, vai “airBaltic” būs valsts nozagšanas trešās fāzes beigas vai ceturtās sākums.
Komentāri (38)
Dmitry 28.08.2011. 07.39
Šeit vietā būtu Otto Ozola raksta nosaukums publicēts Tvnet, un kas arī pēc būtibas ir Nellijas Ločmeles trāpīgais atzinums — ka Latvijā pastāv jau sen atstrādāta shēma “izdrāz valsti un uzvāries”. AirBaltic nav izņēmums.
2
Signija Aizpuriete > Dmitry 28.08.2011. 09.02
——-
Kopš 1991.g.21.augusta shēmotāji var uzdarboties bez īpašiem satraukumiem, jo Latvijas pilsoņi jau paši labprātigi piekrīt un apstiprina ‘spēles noteikumus’. Tā tas bij’ 1993.g. 6.jūlijā, kad ievēlot 5.Saeimu tika leģimitizēta/apstiprināta 1.līmeņa ‘valsts nozagšana’, tā tas bij’ 2006.g., kad ievēlēja 9.Saeimu (2.līmenis) – tā tas būs 2011.g.17.septembrī, kad ievēlot 11. Saeimu paši pilsoņi apstiprinās 3. līmeņa ‘valsts nozagšanas’ likumību.
Paradoksāli,bet fakts – vēl ir 45% balstiesīgo (referendumā nobalsojušie), kas nav spējuši ‘atkost’ shēmotāju triku – iespējams, ka paši vēlas turpināt shēmot? Tad nu shēmojiet vien tāļāk, pilsonīši…….
0
runivs > Dmitry 28.08.2011. 15.27
Izskatās, ka, vadoties no līguma, kas noslēgts (Šlesera un Gerharda laikā) tikai privātajās interesēs, airBaltic ir palikusi vien kā čaula, lai nodrošinātu peļņu Flika/turku (iespējams, arī Šķēles)kompānijām.
0
Iveta Tomsone 29.08.2011. 10.00
Par to, kas notiek AirBaltic cilvēki runā jau sen. Taču kādu laiku visi bija priecīgi par pazīšanos ar eleganto Fliku — gan Gerhardi, gan Ašerādeni, gan Auguļi kā mēslu mušas griezās ap svaigu pļeku. Tikai Buldozers, izmanīgs tālredzīgs, savas šiverēšanas satiksmes ministra amatā pēdējās dienās noslēdza superlīgumu. Pēc kura Fikam — mazākumsakcionāram (!) — bija veto tiesības, vienpersoniskas lēmumu pieņemsanas tiesības un lielāks svars, nekā vairākumakcionāram — valstij.
Superīgs līgums! Beztermiņa polise valsts miljonu izpumpēšanai.
Parslēgt to nevienam nav izdevies un visdrīzāk arī neizdosies, jo jebkurš nākamais jābalsta uz šo. Tā Buldozers ar visu savu trūcīgo izglītību ir spējis pielaist valsts naudas artērijām Fliku, kas piezīdies gluži kā dēle, un tā strauji tūkst, aug arī tās apetīte.
Ar baltiem cimdiem lauvu krātiņa iet nevar, te jānāk ar lāpstu :)
Iespējams, jāpieņem lēmums par Buldozera kā valsta amatpersonas neizdevīgi noslēgtā līguma anulēšanu. Buldozeru ar mantas konfiskāciju — cietumā uz 25 gadiem, Fliku jātiesā par finanšu mahinācijām.
3
lailabidzane > Iveta Tomsone 29.08.2011. 12.24
.
Un kur tad “MU-U-U-U-U-Ū!”?
;)
0
Signija Aizpuriete > Iveta Tomsone 29.08.2011. 15.53
——….kā arī c-ēeeee, ja neapjēdz Latvijā divdesmit gadus triumfējošās kampēju biznesa filosofijas un spekulantu ekonomikas pamatu pamatus. Mācās, studenti –
Gatis Kokins, bij. Parex ”karalis”/viceprezidents:
”(..)Vārdu sakot, Šlesera uzņēmējdarbības spekulatīvais raksturs uzskatāmi uzplēš Latvijas biznesa likumdošanas vājās vietas un palīdz mums veidot labāku Latviju. Tā ir galvenā spekulanta misija tautsaimniecībā.”
(‘Galvenā misija’,RīgasLaiks,2008.g.novembris/nr.11.).
– Lai slava tiem, lai slava tiem – tiem mūsu ”skolotājiem”/spekulantiem?!
Visi vienā lidmašīnā pikejām, tikai ne visiem ir tādi ”spilveni”/izpletņi kā spekulantiem. Valdībām steidzīgi jāpalīdz spekulantiem – iesaka ”Spekulants nr.1”:Pasaules ekonomika ieiet “jaunā bīstamā fāzē” un pasaules valstu valdībām jāsper jauni soļi ekonomikas atbalstam, uzskata Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ģenerāldirektore Kristīne Lagarda, vēsta aģentūra “Finmarket”.
http://bizness.delfi.lv/pasaule/svf-pasaules-ekonomika-ieiet-jauna-bistama-faze.d?id=40345803
0
Līga Lētiņa > Iveta Tomsone 29.08.2011. 15.06
nevis mūūū , bet bēēē. auns ne wooferis . trokšņa vairāk , bet bezjēdzīga.
1. uz pēdējā līguma ir dombrovska paraksts.
2. līgums jau no SAS laikiem ir tāds. aizsardzībai pret Latvijas dižajiem aviācijas speciālistiem, tipa – dinēvičš.
diezi vai airbaltic būtu nodzīvojis 15 gadus? tāpat kā telekoms un citi, kur toni nenosaka valsts.
0
StanislavsFisenkovs 28.08.2011. 12.14
Taču reketieri acīmredzot nebija gaidījuši, ka premjerministrs Dombrovskis situācijā, kad valdībai it kā vairs nebija citas izvēles, kā vien atdot valstij piederošās vai nopirkt Flika pārstāvētās privātās uzņēmuma akcijas, izlems paaugstināt likmes un atbildēs ar prasību mainīt gan uzņēmuma vadību, gan statūtus, gan akcionāru līgumu kā priekšnoteikumu valdības dalībai tā glābšanā.
——————–
Ārkārtīgi diskutabla teksta daļa.Paaugstināt likmes var tad, ja ir naudas to izdarīšanai. Budžet konsolidācijas apstākļos, vai ir?
AIR BALTIC gadījumā problēmas risinājums – izeja no situācijas būtu jānodala no problēmas radīšanas.
Vai valstij vispār vajadzētu šai situācijā kaut kā reaģēt. Kāpēc nevarētu vienkārši saglabāt savu interesi esošo ieguldījumu apjomā un gaidīt, lai privātais akcionārs arī palielina pamatkapitālu, palielinot savu daļu uzņēmumā. Kā arī, lai risina kompānijas problēmas?
Ja viņš to vairs nespēj izdarīt, tad caur bankrota procedūru pārņemt kompāniju valsts īpašumā vai kā citādi, bet kādēļ skriet vilcienam pa priekšu?
3
0
0
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
@anete_raugule > StanislavsFisenkovs 31.08.2011. 09.56
Labprāt dzirdētu faktus par AB nodarbinātajiem darbiniekiem un samaksātajiem nodokļiem. Viss ir sashēmots, AB pats nodarbina samērā maz cilvēku – piemēram, pilotiem darba devējs ir Kirpas uzņēmums, bet daudziem citiem speciālistiem – Flika&Co sadibinātie pakalpojumu sniedzēji. Nemaz nebrīnītos, ka tur daudzi strādātu par minimālo algu ;)))
0
austrisv > StanislavsFisenkovs 28.08.2011. 13.34
It kā jau labi, bet kā atdzīvināt bankrotējuša uzņēmuma labo slavu? Tāpat, ja nu saskrien tie Antonovs un citi kaimiņzemju oligarhi un pa lēto izpērk valsts daļu izsolē? Ko tad? Manuprāt salabot galdu ir vienkāršāk, nekā salauztu galdu atjaunot pa detaļām, ja tās ir salūzušas.
0
Una Grinberga > StanislavsFisenkovs 28.08.2011. 14.34
@argentinastango
Pārāk sekli skatoties uz problēmu, valstij var nodarītas būtiskas attīstības iespējas nākotnē:
1) airBaltic ir būtisks darbadevējs un nodokļu maksātājs;
2) aviosatiksme ir vairāk nozaru tieši ietekmējošs faktors;
3) aviosatiksme nodrošina kustības brīvību un mazina valsts drošības riskus;
Būtu liela kļūda, ja valdības uzskatītu, ka airBaltic ir tikai privātbizness, kurā valsts ir iesaistījusies!
0