Trīs jaunas izstādes laikmetīgajā mākslas centrā “kim?”

Izstādīti poļa, latviešu izcelsmes amerikānietes un latviešu mākslinieču darbi

No 13. augusta kim? galerijās Spīķeros būs apskatāmas poļu mākslinieka Honzas Zamojska  darbu izstāde Monumenti, latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Tamāras Zibners fotogrāfiju un kolāžu sērija Mimī dienasgrāmata un Lauras Prikules un Evas Vēveres  Poētiskā robotisma cikla ietvaros – Akvatopija. Izstādes veidotāji preses relīzē sniedz īsus mākslinieku raksturojumus:

Monumenti ir viegla un ironiska izstāde ar poļu mākslinieka Honzas Zamojska rokrakstam piemītošiem, materiāli trausliem darbiem (papīra kolāžas, miniatūras instalācijas). Ekspozīcijas monumentālisms ir tas, ko skatītājs pats uztver, aplūkojot uz grīdas esošo skulptūru kārtību un novietojumu. Tēlu izmēri ir atkarīgi no gravitācijas – daži ir lieli, bet dažiem jābūt maziem, lai arī uz tiem visiem skatāmies no augšas. Izstādei noslēdzoties, skulptūras piedzīvos rāmu likvidāciju, jo šoreiz tie ir tikai monumentu projekti – no papīra un maziem priekšmetiem veidoti uzmetumi.

Honza Zamojskis (1981) ir mākslinieks, kurators un grafiskais dizainers, kas dzīvo un strādā Poznaņā. 2010. gadā Zamojskis kopā ar Miku Mitrēvicu veidoja izstādi Not There galerijā Leto Varšavā. Mākslinieks vada izdevniecību Morava. Zamojska veidotās grāmatas izstādes laikā būs apskatāmas kim? lasītavā.

Tamāras Zibneres Mimī dienasgrāmata “sākas” jau 1944. gada 4. oktobrī, kad Latvijai tuvojās komunisti un Tamāras Zibneres vecvecāki, Mimī un Pipī, kopā ar jaundzimušo dēlu, Tamāras tēvu, pameta savas dzimtās mājas Saldū, lai kā bēgļi pavadītu piecus gadus kara izpostītajā Vācijā, līdz beidzot pārceltos uz dzīvi ASV. Pēdējos piecus gadus mazmeita ir veltījusi uzmanīgai stāsta par trimdu un imigrāciju rekonstrukcijai, kas izstādē tiek parādīta fotogrāfijās un kolāžās, ko papildina Mimī sarakstītās dienasgrāmatas (1943.-1971.) fragmenti.

Tamāra Zibners (1982) ir dzimusi Kalifornijā, Sakramento priekšpilsētā. Viņas galvenā darbības joma ir fotogrāfija, papildus praktizējot zīmēšanu, video mākslu un mūziku. Māksliniece izstādēs piedalās kopš 2004. gada, tostarp 2007. gadā ir realizējusi fotoizstādi Andrejsalas portrets Latvijā, kā arī ir piedalījusies vairākās grupu izstādēs.

Lauras Prikules un Evas Vēveres Poētiskā Robotisma projektu sērija pievēršas laiktelpas arhitektūrai, sistēmiskai un spontānai dažādu dzīves aspektu konstrukcijai un dekonstrukcijai. kim? izstāžu zālē veidotā interaktīvā instalācija Akvatopija koncentrē uzmanību uz dabas un postindustriālās sabiedrības sprādzienveidīgo mijiedarbību. Ūdens tiek izmantots kā civilizācijas apziņas simbols. ‘3-D pikseļu’, kubu jeb heksaedru, vilnis ir gan potenciāla telpas plūsma laikā, gan otrādi. Projekts izgaismo dzīves saulainos aspektus un tās ēnas puses, aversu un reversu, radot vidi simbiozei izstāžu zāles modelī.

Mākslinieces strādā VEF teritorijā, piedalās dažāda veida mākslas procesos Latvijā un ārvalstīs un kopš 2009. gada sadarbojas, veidojot Poētiskā Robotisma projektus, akcijas un performances.