Baņķieris rosina samazināt nodokļus darbaspēkam, bet nemaksātājus bargi sodīt
Darbaspēka nodokļi Latvijā jāsamazina no pašreizējiem 47-48% uz pusi un vienlaikus jāpalielina sods par nodokļu nemaksāšanu, sestdien laikrakstā “Diena” publicētajā intervijā saka ieguldījumu brokeru sabiedrības “Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Viņš teic, ka pārtikušu valsti nodrošina 60-80% darba spējīgu iedzīvotāju, kuri saņem augstu algu. “Nevis divi trīs miljardieri un 90% nabagu, kā tas ir pie mums. Kas var nodrošināt 1500-2000 latu algas? To nevar darbs valsts, pašvaldību vai apkalpojošā sektorā,” saka Rungainis un skaidro, ka augstu atalgojuma līmeni var nodrošināt eksports, tajā skaitā gan preču, gan pakalpojumu.
Vienlaikus Rungainis atzīmējis, ka eksportam ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks, atreferē BNS. Lai eksporta ražotņu veidošanai piesaistītu investorus, ir jāsaprot, ka viņiem Latvija nebūs interesanta, ja viņi redzēs, ka darbaspējīgo skaits un patērētāju skaits samazinās.
“Tātad ir jāaptur iedzīvotāju skaita sarukšana. No cita gala – lai iedzīvotāji neaizbrauktu, ir nepieciešamas darbvietas. Latvija, lai gan pievienojusies bagāto valstu klubam, šobrīd specializējas nabadzībā,” uzskata Rungainis. Rungainis uzsvēris, lai šo situāciju pārvarētu, ir jārada darbavietas.
“Mūsu rīcībā ir divi instrumenti – tiešs atbalsts un nodokļu politika. Sākam ar nodokļiem. Manā izpratnē darbaspēka nodokļu nesamazināšana ir noziegums pret latviešu tautu,” saka Rungainis un piebilst, ka darbaspēka nodokļi jāsamazina būtiski.
“Esmu radikāls – domāju, ka tie ir jāsamazina no pašreizējiem 47-48% uz pusi. Vienlaikus ir jāpalielina sods par nodokļu nemaksāšanu – jāliek cietumā uzņēmumu vadītāji un grāmatveži, kuri krāpjas. Pašlaik puse no Latvijas ekonomikas nemaksā nodokļus. Ir jāpanāk situācija, ka nodokļus nemaksā tikai 8-12%, kas ir noziedznieki burtiskā nozīmē: kontrabanda, prostitūcija, narkotikas utt. Kamēr vēl būs 35-40%, kas nodokļus nemaksā, mēs te neko jēdzīgu neuzbūvēsim,” sacījis investīciju banķieris.
Rungainis arī atzīmējis, ka strauja patēriņa samazināšana nobremzē ekonomiku. “Tas efekts ir jau noticis, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tuvāko divdesmit gadu laikā Latvijas ekonomikas dzinējspēks būs nevis iekšējais patēriņš, bet eksports. Un lietas ir jāplāno no šī viedokļa. Piemēram, pirms iestāšanās eiro zonā to nevajadzētu darīt, bet principā mēs varētu palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz skandināvu 24-25% līmenim. Tā teikt, ja paši neražojam, nav ko te tērēties.. Savukārt eksportētājus PVN neietekmē,” viņš teicis.
Komentāri (16)
FaLcoN 06.08.2011. 17.07
Kā allaž, Rungainis izsaka vērā ņemamu priekšlikumu !
0
Ilona Auziņa 06.08.2011. 13.14
Nelaime jau ir tā, ka mums caur partijām pie varas nonāk nevis profesionāļi, bet tie kuri visapšaubāmākajā veidā ir tikuši pie lielām naudām un var šos amatus nopirkt no savu partiju bosiem. Vai tādi “speciālisti” ir spējīgi pareizi un profesionāli vadīt valsti, gudri kārtot lietas un veidot valsts ekonomiku? Bet viens Dombrovskis ar to varzu protams galā tikt nevar, viņš to saprot un tāpēc labāk ziedo laiku tam kas ir tieši no viņa atkarīgs lai mēs nenogrimtu pavisam. Un atkal jau galvas snaiksta visādi šleseri ar saviem pakalpiņiem kā maitas putni, cerēdami atkal uz lielo ķērienu nonākot pie varas.
1
Signija Aizpuriete > Ilona Auziņa 06.08.2011. 13.42
——-
‘Nasing spešali’ 21.augustā svinēs divdesmito savas valdīšanas jubilejas gadadienu – un liela varbūtība, ka 2031.gadā pensionāri dombrovski un rungaiņi dzers šampanieti, konjaku un/vai ‘coke’, uzkodīs kaviāru un/vai čipšus – un Dieviņam lūgsnu par Latviju vairs nedziedās?
0
Ilziiiic 06.08.2011. 12.49
-> Zigmāra Liepiņa tematiska dziesma:
Dzejnieka karnevāls
Kāda dzejnieka namā,
notika reiz karnevāls.
Viesiem tika pavēlēts
tik bez maskām ierasties,
tomēr nāca maskās tie.
Dzenieks stāvēja durvīs,
rāva viesiem maskas nost.
Kas ar tādām grūtībām
gadiem pielāgotas bij’
un pat pieaugušas klāt.
Piedz.
Visi skatījās, visi brīnījās
kā var tik daudz svešu seju būt.
Kā cilvēks cilvēkam
var tik svešs pēkšņi kļūt.
Viesu izmisums bija iznākums,
visi rokām sejas klāja ciet
un lūdzās dzejniekam –
maskas mums atdodiet.
Dzejnieks sacīja cēli,
lai bez maskām dzīvojam.
Visiem likās tas kā murgs,
un pats dzejnieks aizdomīgs,
kas par labu maskējās.
Viesi atmaskotie
metās virsū dzejniekam,
kas kā nogrēkojies bērns
lūdzās masku pasargāt,
bet par vēlu bija jau.
Ai cik labi tas, ai cik labi tas,
tā tik notiekas vien pasakās.
La-la-la-la.
0