ASV izdevumus samazinās uz neparedzēto gadījumu, nevis sociālās drošības un veselības aprūpes rēķina
ASV prezidents Baraks Obama otrdien parakstīja likumu, kas paredz ievērojamu valsts izdevumu samazināšanu un izstrādāts, lai novērstu draudošo valsts maksātnespēju. Obama likumu parakstījis tikai stundu pēc Senāta balsojuma, kurā to atbalstīja 74 senatori, kamēr 26 Kongresa augšpalātas locekļi balsoja “pret”, raksta AFP.
Pārstāvju palāta minēto likumprojektu apstiprināja jau pirmdien. Pēc astoņus mēnešu ilgušām diskusijām republikāņu vadītā Pārstāvju palāta ar 269 balsīm “par” un 161 “pret” nobalsoja par prezidenta Baraka Obama atbalstīto paketi, kas ļauj palielināt parādsaistību griestus un nākamajā desmitgadē izdevumus samazinās par vismaz 2,1 triljonu dolāru.
Svētdien abu partiju un Obamas panāktā vienošanās paredz Savienoto Valstu parādsaistību griestus palielināt par vismaz 2,1 triljonu dolāru. Kāda prezidenta administrācijas amatpersona norādījusi, ka tādējādi līdzekļu valstij pietiks līdz 2013.gadam un likumdevējiem nebūs nepieciešamības lemt par papildu parāda griestu paaugstināšanu nākamajā, prezidenta vēlēšanu, gadā.
Pēc šīs vienošanās apstiprināšanas Kongresā nekavējoties tiks dota atļauja nākamo desmit gadu laikā valsts izmaksas samazināt par vairāk nekā 900 miljardiem dolāru. Baltā nama amatpersona pavēstīja, ka šis apjoms veidos aptuveni 900 miljardus dolāru līdz vienam triljonam dolāru, bet Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners norādījis uz 917 miljardiem dolāru.
Baltais nams paziņoja, ka izdevumu samazinājums tiks īstenots kā ierobežojumi izdevumiem neparedzētiem gadījumiem, nevis sociālās drošības un veselības aprūpes programmām. Tāpat paredzēts Kongresā izveidot īpašu komiteju, kas atradīs 1,5 triljonus dolāru papildu izdevumu samazinājumos visās jomās. Komitejai noteikts prezentēt ierosinājumus līdz 23.novembrim.
Pēc tam Pārstāvju palāta un Senāts līdz 23.decembrim balsos par šiem ierosinājumiem. Ja Kongress šos izmaksu samazinājumus neapstiprinās, tad tāda paša apjoma samazinājumi tiks automātiski īstenoti starp izdevumiem militārajā un nemilitārajā jomā, taču neskarot sociālās drošības un veselības aprūpes programmas.
ASV likumdevēji nākamo desmit gadu laikā paredzējuši arī par 350 miljardiem dolāru samazināt izdevumus aizsardzības jomā. Valsts militārais budžets pērn veidoja aptuveni 700 miljardus dolāru, kas ir lielākais pasaulē, taču šis apjoms noteikti samazināsies, jo ASV samazina kaujas vienību klātbūtni Irākā un Afganistānā.
Komentāri (36)
archoftriumph 03.08.2011. 09.44
ienaca prata doma ka Latvijas administrativo aparata darbinieku algas vareetu buut minimalaa+procenti no IKP.
tas stimuleetu katru valsts darbinieku piedomaat par paarvaldes efektivitaati.
0