«Es vēlos, lai manā dzīvē sāktos melnais posms… Melns rotveilers, melnie ikri, melns bentlijs.»
Pa mežu ar velosipēdu brauc Sarkangalvīte. Hops, priekšā izlec vilks. Atņem velosipēdu un salauž mazos gabalos. Pienāk lācis un draud: «Šī ir mana teritorija, Pelēci. Tūlīt pat salabo, ko salauzi!»
Vilks ņem metināšanas aparātu un saliek visu atpakaļ kopā. Sarkangalvīte brauc tālāk. Nogaidījis, kad lācis aiziet, vilks panāk Sarkangalvīti, atņem velosipēdu un atkal to salauž gabalos.
Taču Pelēci atkal pieķer lācis. «Samontē visu kopā!» Vilks atkal ņem metināšanas aparātu un salabo, ko pats salauzis.
Sarkangalvīte sēžas uz velosipēda un beidzot tiek līdz vecmāmiņas mājām.
«Vecmāmiņ, kāpēc tev tik sarkanas acis?»
«No metināšanas, muļķe!»
Pārtikas veikalā ieiet vīrietis: «Banāni ir?»
«Banānu nav.»
Tas pats atkārtojas nākamajā, aiznākamajā un arī ceturtajā dienā. Piektajā dienā pārdevējai tas jau apnicis, tāpēc ieraugot tuvojamies to pašu vīrieti, viņa izliek zīmīti «Banānu nav».
Vīrietis, to izlasījis, jautā: «Ā, tas nozīmē, ka pirms tam bija?»
«Jāni, ko tu dari?»
«Gatavoju ēst.»
«Ko gatavo?»
«Kad sāku, bija domāta zupa.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.