Tiesībsargam netīk valdības iecerētie ierobežojumi ārkārtas stāvokļa gadījumā

Ierobežojumi ārkārtējā stāvokļa likumprojektā ir pārāk plaši un interpretējami. Deputāts atsaucas uz notikumiem Grieķijā

Par pagājušaja nedēļā valdībā akceptēto likumprojektu pirmdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā viedokli pauda Tiesībsarga biroja pārstāve Santa Tivaņenkova. Viņa aicināja apsvērt, vai šādu projektu ir vērts virzīt tālāk. Tas prasot būtisku izvērtējumu un analīzi, ziņo BNS.

Bažas Tiesībsarga birojam radot likumprojekta 11. un 18.pants. „Modelējām visas situācijas, bet nespējām iedomāties, kā var ierobežot korespondences apriti, piemēram, vienā reģionā,” norādīja Tivaņenkova. 

Likumprojekta 11.pants runā par to, kas ir izņēmuma stāvoklis – īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms valsts apdraudējuma gadījumā, lai aizsargātu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kad to apdraud ārējais ienaidnieks, vai arī valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kuri apdraud pastāvošo valsts iekārtu. 

Savukārt 18.pants paredz Ministru kabineta tiesības izņēmuma stāvokļa laikā, tajā skaitā plašsaziņas līdzekļu un korespondences kontroli, informācijas aprites kontroli un citus informatīvās telpas drošības pasākumus. 

Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka Latvijā pastāv arī Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un vēl citas institūcijas, kuru kompetencē ir drošības situācijas kontrole. 

Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Jānis Garisons sacīja, ka valdības akceptētais likumprojekts jālabo Saeimā. “Mēs jau esam analizējuši gan citu valstu pieredzi, gan to, kas ielikts Satversmē. Likumprojekts valdībā ir apstiprināts, un tas tiek nosūtīts uz Saeimu,” sacīja Garisons. AM pārstāvji pirmdien sēdē uzsvēra, ka ierobežojumi attieksies tikai uz karastāvokli un pretēji esošajam regulējumam likums sašaurinot iespējas, kad var izsludināt ārkārtas situācijas.

Komisijas sēdē, kurā piedalījās tikai trīs deputāti, pēc viedokļu uzklausīšanas tika secināts, ka šāds likumprojekts ir vajadzīgs, taču to nepieciešams papildināt.

“Lai nebūtu tā, ka vienā pagastā rodas bunte un tas prasa līdzvērtīgu situācijas menedžēšanu, kas pielīdzināma karastāvokļa izsludināšanai visā valstī,” vienu no likuma nepilnīgām iezīmēja komisijas vadītāja Ingrīda Circene (“Vienotība”).

Viņa uzsvēra, ka likumprojektā nepieciešams līdzsvarot ar Eiropas likumdošanu par preses brīvību. Iespējams, ka nepieciešams izstrādāt gradācijas par draudu līmeņiem un no tā izrietētu ierobežojumi.

Latvijas izdevēju asociācijas līderis Guntars Līcis teica, ka vajag regulējumu, kas būtu saprotams un konkrēts, tagad likumprojekta normas esot interpretējamas. Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve Arta Ģiga uzdeva jautājumu, vai ierobežojumi attieksies arī uz ārvalstu žurnālistiem un piesauca Gruzijas un Krievijas karu.

Dzintars Rasnačs komisijas sēdes laikā pauda viedokli, ka šāds likumprojekts tapis pēc notikumiem Grieķijā, kas, viņaprāt, parādīja, kur var novest preses brīvība.

“Aicinu aizbraukt ekskursijā vai komandējumā uz Grieķiju un paskatīties, kur noved publiski aicinājumi veikt grautiņus vai publiski aicinājumi sadot pa muti kādam no tautas priekšstāvjiem. Parunājiet ar Grieķijas pārstāvjiem, tad par preses brīvību radīsies citāds iespaids. Mēs esam ziemeļu tauta un, paldies dievam, uz tādām muļķībām neesam izprovocējami,” sprieda Rasnačs.

Pēc plašās rezonanses medijos par iespējamo cenzūru AM piektdien Kara muzejā par šo likumprojektu rīkos diskusiju.