Tiesībsargam netīk valdības iecerētie ierobežojumi ārkārtas stāvokļa gadījumā

Ja nu reiz ļautiņiem ir vēlme minēt visādus savdabīgus piemērus, var runāt arī par Sīriju. Šiem “ārkārtas stāvoklis” ar visādiem ierobežojumiem pastāv jau ~ 20 gadu, bet visādas “buntes” un pušķi tāpat “izceļas”…
==
Par korespondences ierobežojumiem bija jauks stāsts ēģiptiešu meitenei iekš Ir (aptuvens citāts): nemieri pa īstam sākās, kad valstī tika atslēgts internets = nedod ēst, bet neatņem feisbuku/draugus/u. tml.
=
Var jau protams mēģināt fikām uz ārkārtas stāvokli saorganizēties “ķīniski”, bet būs pagrūti…

No Rasnača teiktā sanāk, ka nevajag gaidīt kamēr sāk ”dot pa muti” un vajag to brīvību taisīt ciet pirms vēl kas sācies.

“Dzintars Rasnačs komisijas sēdes laikā pauda viedokli, ka šāds likumprojekts tapis pēc notikumiem Grieķijā, kas, viņaprāt, parādīja, kur var novest preses brīvība”.
———————————————-
Kārtējā Rasnača muļķība.
Ne jau preses brīvība vainīga pie Grieķijas notikumiem.
Un par aicinājumiem uz nemieriem un vardarbību mums jau sen paredzēts sods, tur nekādi jauni likumi vajadzīgi nav.
Un šis te eksemplārs ir bijušais Tieslietu ministrs no TB, pat TP Segliņš bija gudrāks, laikam, visi neizdevušies juristi metušies uz politiku.
Nekads neaizmirsīšu viņa frāzi, ko viņš adresēja kādai žurnalistei, kad viņam aptrūkas argumenti – “gudrākais ( tas ir viņš, Rasnačs), piekāpjas”.
Pēc šīs te reizes nespēju šo te klaunu uztvert nopietni.
Bet, ai kā gribas kaut ko “aizliegt”, “ierobežot”,utt. – uzreiz jutīsies savās acīs varenāks un nozīmīgāks.
Ņemsim piemēru no Krievijas, daudzi pie varas esošie, šķiet, būtu ļoti apmierināti, ja mums būtu tāda “preses brīvība”?