Pirms pēdējā daudzkārt izmantojamā kosmosa kuģa lidojuma amerikāņiem ir lepnums par 30 gados paveikto un arī mazliet kauns, ka tagad par dārgu naudu būs jāpērk astronautiem vietas krievu raķetēs
Džeiks Stenfils saka – nekad neaizmirsīšot dienu, kad kopā ar vecākiem devās uz Sebastjanas līča pludmali Floridā. Tas bija 1981.gada 12.aprīlī, viņam bija 11 gadu. Basām kājām stāvot siltajās smiltīs, Stenfilu ģimene un viņu draugi skatījās debesīs, kur gaisā aizšāvās kosmosa kuģis Columbia. Patiesībā tas notika aptuveni 60 kilometru attālumā, taču balto dūmu un tvaiku aste un arī paša kuģa oranžās dzinēju liesmas bija diezgan labi redzamas. Diena bija tik skaidra, ka varēja pat saskatīt, kā nepilnu 40 km augstumā no degvielas tvertnes atdalās starta paātrinātāji. Puika pagriezās pret vecākiem. «Pār viņu vaigiem ritēja lepnuma asaras,» atceras Džeiks. «Tad arī es sapratu, ka esmu kļuvis par liecinieku kaut kam tādam, ko pasaule vēl nebija pieredzējusi.»
Piektdien, 8.jūlijā, tas ir, drīz pēc pirmā lidojuma 30.gadadienas četri astronauti uzvilks kombinezonus, ieņems savas vietas kosmosa kuģī Atlantis un dosies pēdējā 12 dienu ilgā misijā uz Starptautisko kosmisko staciju. Atvadu lidojuma simboliskumu apzinās gan starptautiskā kosmosa pētnieku sabiedrība, gan arī paši astronauti. Kā atzīst Sendija Magnusa, kas būs vienīgā sieviete pēdējā Atlantis apkalpē, kuģis ir «visunikālākais satiksmes līdzeklis, ko jebkad radījuši cilvēki».
Lētāks braucamrīks
Pirmā Columbia došanās orbītā, ar ko sākās daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu programma, ātri vien kļuva par ASV lielvaras varenības simbolu. Tas bija laiks, kad Padomju Savienībā pēdējo gadu pie varas turējās 74 gadus vecais Leonīds Brežņevs, bet tikko ievēlētais ASV prezidents Ronalds Reigans nolēma pastiprināt diplomātisko un ekonomisko spiedienu pret Kremli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.