Premjerministrs: nākamā gada budžetā jākonsolidē 100-110 miljoni latu
Ģimenes valsts pabalstiem trūkstošie 11 miljoni latu tiks piešķirti no valsts budžeta, palielinot budžeta deficītu, tā trešdienas rītā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (”Vienotība”), vēsta aģentūra LETA.
Premjerministrs sola turpināt darbu ar nākamā gada valsts budžetu, kurā nepieciešams konsolidēt 100-110 miljonus latu, tā Dombrovskis paziņoja dienas vidū pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Dombrovskis LNT pauda gatavību turpināt vadīt valdību arī pēc iespējamām ārkārtas parlamenta vēlēšanām, ja saņemšot vēlētāju uzticību, vēsta Diena.lv.
Finanšu ministrija (FM) gatavo konsolidācijas pasākumu plānu, kurā vismaz 90% konsolidācija paredzēta uz izdevumu samazināšanas rēķina. FM mērķis ir budžetu sagatavot tā, lai 2012.gada budžetu varētu apstiprināt vēl šogad.
Kā ziņots, Labklājības ministrija (LM) iepriekš uzsvēra, ka tās rīcībā nav vajadzīgo 11,2 miljonu latu, lai varētu nodrošināt ģimenes valsts pabalsta izmaksu šī gada otrajā pusē un bija lūgusi šo summu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Iepriekš bija iecerēts šo summu ietaupīt, šī gada otrajā pusē mainot ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtību, tomēr valdība atteicās no šāda risinājuma un nolēma šogad saglabāt līdzšinējo ģimenes pabalsta sistēmu.
LM patlaban strādā pie ģimenes valsts pabalsta reformas, ko plānots ieviest no 2012.gada 1.janvāra. Patlaban ģimenes valsts pabalstu astoņu latu apmērā piešķir par katru bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 15 gadiem vai vecāks par 15 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu vai stājas laulībā.
Savukārt veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) ierosinājis pārbaudi Veselības ekonomikas centrā (VEC) un nolēmis uz laiku no amata atstādināt tā direktori Daigu Behmani, informē “Latvijas Avīze”. Iemesls šādam rīkojumam esot centra direktores nespēja izveidot kompensējamo zāļu sistēmu tā, lai nebūtu jāprasa papildu līdzekļi un varētu iekļauties 72 miljonu latu lielajā budžetā, kas šogad piešķirts valsts apmaksātajām zālēm.
Behmane aģentūrai LETA pauda pārsteigumu par šādu ministra lēmumu un informēja, ka VM iesniegts ziņojums, kurā pamatots, kāpēc izveidojies deficīts kompensējamo medikamentu budžetā. “Esam meklējuši rezerves iespējas sistēmas iekšienē, bet samazinātās PVN likmes atcelšana dažādām medicīnas precēm un pacientu skaita pieaugums ir galvenie argumenti, kāpēc izveidojies deficīts,” skaidroja Behmane.
Vienīgās iespējas, kā mazināt deficītu nepiesaistot papildu līdzekļus, būtu “svītrot zāles vai diagnozes no kompensējamo saraksta”, kas, pēc Behmanes domām, nav risinājums, jo tas pasliktinātu iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību.
Zāļu ražotāju asociāciju pārstāvji norāda, ka VEC vadītājas atstādināšana neatrisinās kompensējamo zāļu budžeta deficītu, jo tā cēlonis ir pati sistēma.
Kā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētāja Evita Jaunzeme, šāds ministra solis bijis patiess pārsteigums, jo Veselības ekonomikas centrs strādājot profesionāli. “Tas bija pārsteidzīgs lēmums. Centrs tiks tiešām dara visu, ko tas spēj ar pieejamajiem budžeta līdzekļiem,” uzskata Jaunzeme. Viņa norāda, ka kompensējamo medikamentu sistēmas deficīts – pieci miljoni latu – neliecina par VEC nemākulību bet gan par to, ka tās pamata problēma ir nepietiekamais budžets.
Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas valdes locekle Anda Blumberga pauda viedokli, ka sarežģījumi ar kompensējamiem medikamentiem “nav viena cilvēka problēma”. “Problēma ir dziļāka. Atstādināšana no amata neko nerisina, jo paliekot bez vadības šī nozīmīgā iestāde nevarēs pilnvērtīgi funkcionēt,” pārliecināta ir Blumberga. Pēc viņas teiktā, VEC nav kontroles iespēju pār to, kāda ir kompensējamo medikamentu līdzekļu patēriņa dinamika, līdz ar to tas nebūtu vainojams konstatētajā sistēmas deficītā.
Abas asociācijas arī pauda gatavību atbalstīt mārketinga izdevumu deklarēšanas sistēmu, taču norādīja, ka izdevumu samazināšana nenozīmēs zemākas medikamentu cenas, jo tām tāpat jābūt trešajām zemākajām Eiropas Savienībā.
Komentāri (23)