Valdība virza skatīšanai Saeimā virkni likumprojektu par iestāžu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā
Valdība otrdien akceptēja likumprojektu par amatpersonu un institūciju rīcību ārkārtējo situāciju un apdraudējuma gadījumos, kas šādos gadījumos ļauj valdībai veikt arī plašsaziņas līdzekļu kontroli un citus informatīvās telpas drošības pasākumus, vēstī aģentūra LETA.
Likumprojekts jau iepriekš izraisīja diskusijas saistībā ar tajā iekļauto pieļāvumu veikt mediju kontroli izņēmuma stāvokļa laikā. Biznesa portāla “Nozare.lv” aptaujātie mediju eksperti iepriekš atzina, ka likumprojektā pieļautā mediju satura kontrole uzskatāma par vārda brīvības ierobežošanu.
Aizsardzības ministrija (AM) norādīja: lai aizsargātu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, ir pieļaujami masu informācijas līdzekļu darbības un korespondences ierobežojumi.
Likumprojekta “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” mērķis ir nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās radītajām sekām, izsludinot īpašu tiesisko režīmu un tādējādi efektīvi veicot apdraudējuma pārvarēšanu vai tā radīto seku likvidāciju.
Likumprojekts nosaka īpaša tiesiskā režīma – ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa – izsludināšanas un atcelšanas kārtību un uzraudzību, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un īpašos pienākumus šo tiesisko režīmu darbības laikā.
Likumprojekts paredz, ka izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinets ir tiesīgs apturēt masu informācijas līdzekļu izdošanu vai uzlikt arestu to produkcijai, izdošanas un pavairošanas līdzekļiem, apturēt elektronisko informācijas līdzekļu darbību, ierobežot informācijas atklātības normatīvo aktu darbību, veikt korespondences un sakaru kontroli noteiktajās teritorijās, bloķēt televīzijas un radio programmu retranslāciju, aizliegt pārraides staciju un elektronisko sakaru līdzekļu darbību, kā arī atslēgt internetu un citas datu pārraides sistēmas.
Līdz ar minēto likumprojektu valdība akceptēja arī grozījumus Nacionālās drošības, Civilās aizsardzības, Ceļu satiksmes, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kā arī Veterinārmedicīnas likumā.
Likumprojekts “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” vēl jāpieņem Saeimā.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pauž bažas par samērīguma principa ievērošanu, nosakot šādas sankcijas pret plašsaziņas līdzekļiem, teikts organizācijas izplatītā paziņojumā. Dažādu darbību ierobežošana ārkārtas stāvokļa izsludināšanas laikā nav neparasta, taču tai ir jābūt samērīgai. Tomēr likumprojekta trešajā daļā paredzēts, ka izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā MK būtu tiesības kontrolēt mediju saturu un darbību, tos pat bloķēt vai apturēt, kā arī atslēgt interneta pakalpojumus.
Šādi ierobežojumi apdraud cilvēktiesības un vārda un informācijas brīvību. Likumprojektā paredzētie ierobežojumi plašsaziņas līdzekļiem nenovērtē arī mūsdienu mediju situāciju – informācija izplatās no jebkuras vietas pasaulē, norāda LŽA priekšsēdētāja Anda Rožukalne.
Likuma izstrādes gaitā tā izstrādātāji – Aizsardzības ministrija – nav konsultējušies ar mediju profesionālajām organizācijām, radot bažas par iespējamo vārda brīvības ierobežošanu. Tāpēc LŽA aicina Aizsardzības ministriju, kā arī citas valsts pārvaldes iestādes gadījumos, kas skar mediju darbu, likumprojektu izstrādes gaitā konsultēties ar profesionālajām organizācijām – LŽA, ar mediju vadītājiem un profesionāļiem. Asociācija aicina arī Saeimu pirms likuma pieņemšanas uzklausīt profesionāļu domas.
LŽA labprāt uzklausītu Latvijas tiesībsarga un valdības pārstāvja Eiropas Cilvēktiesību tiesā domas par atsevišķu likuma pantu samērīgumu, konkrēti – par likuma 18.pantu un tā daudzajiem apakšpunktiem, no kuriem 15. un 23. skar tieši plašsaziņas līdzekļu darbību, dodot legālas tiesības traucēt mediju darbību un cenzēt tos – likums paredz arī ierobežojumus informācijas atklātības normatīvo aktu darbībai.
Komentāri (30)