Ugunskuri un maldugunis

Šogad Jāņos sajukums kosmosā un politikā. Televīzija stāsta, ka īstie saulgrieži, kad senči līgojuši, esot bijuši otrdien, tātad nupat jau ir garām, bet tajos, kurus svinēsim nakti uz piektdienu, “kurinot ugunskuru, nevajadzētu izmantot riepas”. Savukārt prezidents Zatlers ar savu Rīkojumu nr.2 sarīkojis šai Saeimai norietu, pirms tā bija paguvusi uzaust. Taču parlamentārie saulgrieži būs tikai rudenī. Kā lai vienkāršs politiķis saprot, kad, ko, kā un ar ko kopā svinēt?

Piemēram, vai vispusīgi zaļajam, taču rūdīti zemnieciskajam Augustam Brigmanim līgoties kā priežu galam pie Valda Dombrovska trejādās “Vienotības” vai pie Jāņa Urbanoviča divgalvainā Kremļa ugunskura? Premjerministrs Valdis pie savējā rautin rauj prezidentu Valdi, kurš pateicis “fui!” Augusta premjerministra kandidātam. Bet gar vienmēr nīgrā Jāņa kurināto trinas Ainārs Šlesers, kuru nevienam vairs nevajag pat ar divām riepām un lidmašīnas propelleri. (Kas gan nekait viņa biznesa draugam Bertoldam, kam štrunts par kādiem tur Jāņiem Latvijā, gaidīs Oktoberfestu Vācijā.) Kur lai Augusts piestāj ar savu “Puzes oriģinālā” kanniņu, kad jau pie visiem vienlaikus nevar, kaut gan dikti gribētu?

Patriarhiem apmācies
Augusts gan varētu arī pašā Puzē pie nopelniem un citādi bagātā politikas žvinguļa brūvera, taču tur šovasar virs galvas biezi mākoņi un līst kā Londonā, kuras tiesa uzlikusi ķepu viņa šašliku cepamajam un citām “parpalām”. Tāpēc labais saimnieks (jo ar kādiem daloties) Aivars Lembergs pārcēlies ar savu zilo govi uz Ēķa oranžo televīziju, kur uzrunāšot tautu no rītiem un vakaros, pat Jāņu nakti neļaušot tai gulēt. Kaut gan nupat uzvarējis jau ceturto tiesu pret valsti vienā un tajā pašā Grinberga personas koda lietā, ar vinnētajiem trīs tūkstošiem latu nevarēs nedz morālo paģiru skādi, nedz 135 miljonu dolāru caurumu zeķē, kur nu vēl smagās apsūdzības īstos noziegumos šepat vietējā tiesā salāpīt. Pats Jāņu naktī iešot meklēt magones ziedu, kad jau nav izdevies pierunāt premjerministru Valdi prasīt sev šņaucienu starptautiskajā narkotiku tirgū. Kamēr citiem Jāņu siers, Lembergam dienišķais sviests.

Trešais no Zatlera norātajiem – par Puķu Andri savulaik dēvētais Šķēle – vienmēr var ar vērienu līksmot Getliņos. Taču šogad, kā dzird, tik patoloģiski pārņemts ar demogrāfiju, ka būtu gatavs nokaut pat savu bērnu Tautas partiju kopā ar tās miljona parādu valstij. Un tad otrreiz lepni ieslēpties Mākoņos, līdz kamēr “kalpi kliedza piedzēruši, zirgi zviedza neēduši”, un tauta nāks lūgties, lai atgriežas mācīt, kā pareizi buktēt bikses un devalvēt latu. Esot apvainojies, ka, līdzko sācis runāt no tribīnes padsmit reizes dienā, tā pārtraukts. Ja šo Saeimu atlaidīs, citu partiju šai pašai tautai vairs netaisīšot.

Palaikam saulains
Latvju politikas vecajie šovasar nelīksmos. Taču ne visai tautai un pat ne visiem politiķiem tik drūmi Jāņi. Zatlers, līdzko nokritīs migla un rasa, cerot sameklēt papardēs baltu kumeļu, kaut gan līdzjājējas vēl neesot noskatījis. Esot gan uzbildis kontrolieri Ingunu, taču tai ne tādus valžus, ne jāņus ar viņu saeimām un valdībām nemaz arī nevajagot, kamēr pati nav Lielā Māra. Toties uzreiz kāju piecirta ugunīgā Solvita, lai ņemot šo, citādi vairs nepiedāvāšoties. Tomēr, lai nu kurā, bet Zatlera sētā šogad “Jāņa bērni sasēduši tā kā pekas birzmalē”. Kuplāka saime, turklāt visi paša dzimtas ļaudis, laikam varētu būt tikai jaunieceltajam Pils saimniekam – “Bērziņš mani aicināja – nāc, meitiņa, slotu griezt!”

Gaiši jūtas arī valdības Valdis. Pat tad, kad uz galvas nāk slapjums, kā mēdz notikt ik pārdienas, mundri stāsta, ka tā ir rasa, nevis hūtes Aivars pulkā ar Maskavas Jāni un paputējušo AŠ kvadrātu. “Koalīcijā miers un saskaņa,” piebalso visu partneris Augusts. Un palielās, ka, re, Vilnīti taču aizskalojām, ka ne pantiņu noskaitīt nepaguva.

Pavisam saulainā noskaņā un ierasti netradicionālā ģimenē Jāņus sagaida Dzintara lāpneši – ar pašu veiksmīgi neizdevušos tautas balsošanu par latviešu valodu pūrā un draugu Lindermana un Osipova dāvanā rūpēto teātri par krievu valodu tieši uz Saeimas saulgriežu laiku. Goda vietā pie ugunskura būs arī čečenu draugs Beslans, kuram nupat bija pat izdevies atdabūt ciemos pie Rīgas kungiem savas lielās Krievijas ģimenes īpaši likumīgos ļaudis. Dziesmas zināmas – par vadoni un šineļiem.

Kā izdzenāt mākoņus
Citiem – tiem, kuri rudenī vērtēs minēto dziesmas, – šoreiz būs mainīgs mākoņu daudzums. No vienas puses, korī skandināt ierastos buramvārdus – “atlaist Saeimu!” – vismaz līdz Ziemsvētkiem neklātos, kad jau paši varam šo atlaist pēc mēneša, bet pēc trim ievēlēt arī jaunu, lai pēc tam spīguļo saulīte vai varam atkal prasīt atlaist. Taču no otras – kad jau vēlēšanas tik drīz, tad jau atkal būs jādzied katram par savu “mazāko ļaunumu”, nevis visiem kopā par ērto un vienkāršo visas tautas vēlētu “lielāko labumu”, kas ņemtu pie rociņas un uzvestu kalniņā.

Bet varbūt nevajag vienmēr tikai korī, varbūt mākoņu kliedēšana sekmētos labāk, ja katram būtu arī pašam sava dziesma? Kā, piemēram, šīs. Taču riepas noteikti nevajadzētu izmantot, par to gan varētu vienoties.