Ugunskuri un maldugunis

Mazliet žanra
kŗīze
bet ja palasās
un tās trīs vecenes un zatlers uz zirga
ne vainas
pēc Jāņu taču
:))

Gribētu pastrīdēties ar Ozoliņa kungu, tai skaitā arī attiecībā uz viņa teikto TV par to, ka šajās vēlēšanās primāri būs pretoligarhu, ne ekonomiskie jautājumi. Vai tiešām mēs nesaprotam, ka ar “galvu nociršanu” trim oligarhiem nekas īpašs nebūs atrisināts? Tieši otrādi, šie trīs jau ir zaudējuši asumu: viņu vietā uzaugs deviņi jauni, turklāt nav teikts nemaz, ka tas nevarētu notikt iz Vienotības vides. Pie nosacījuma, ja vien saglabāsies līdzšinējā labvēlīgā vide plašām koruptīvām un kukuļošanas darbībām visās sfērās – ne tikai publiskajā sektorā, bet pat biznesa savstarpējos darījumos (kā zināms, bieži vien Latvijā pat uzņēmējdarbībā bez dāvanas vai otkata atbildīgajam sektora darbiniekam attiecīgajā uzņēmumā nevar noslēgt biznesa darījumu). Sabiedrība ir iecietīga, mediji nozombēti vai bezzobaini, tiesu vara dīvaina. Domāju, tas ir galvenokārt tāpēc, ka nav valstī sabiedrību vienojošas idejas, nav mērķa. Un es neticu, ka par šo mērķi varētu kļūt trīs oligarhu iznīdēšana. Pārāk vienkārši, lai tas vienotu tautu. Tauta kļuvusi gudrāka, nav vairs piektais gads, muižas nededzināsim. Es saskatu tikai vienu vienojošu ideju, kuras vēl nav: ekonomiskās izaugsmes programma. Un konkrētāk, tam būtu jābūt konceptuālam plānam par izvēli starp nacionālās valūtas atsvabināšanu, no vienas puses, un mākslīgu latu, no otras, un sekojoši – izvēloties vienu no šiem diviem ceļiem, tad darboties. Bet tikai pie nosacījuma, ka tiek ievērotas ekonomiskas un sociālas likumsakarības. Pašreizējā Dombrovska valdības un LB iekšējās devalvācijas politika ir diletantisms attiecībā uz sociālo jomu un ekonomisko attīstību. Kāds veiksmīgs politisks spēks var ķerties lietai klāt un šādu vienojošas idejas makroekonomisko programmu cept augšā.

Ozoliņa kunga verbālā ekvilibristika šoreiz, šķiet, ir tapusi pati sevis dēļ. Es arī neatradu nekādu jaunu ziņu viņa vēstījumā. Var jau būt, ka viņam pašam tā patīk, bet var jau arī būt, ka portāla saimnieks liek braukt virsū JL pretiniekiem – turklāt bez argumentācijas, vienīgi lamājot ārā no panckām ar stipru vārdu savirknējumu. Bet nedomāju, ka ticis trāpīts mērķī: IR auditorijai oligarhu nedarbi un nodarītie postījumi jau tāpat sen ir zināmi, savukārt balsojošais lumpeniāts no IR apmeklēšanas pārsvarā atrodas patālu.

Man izskatās, ka Ozoliņa kungs joprojām grib dzīvot vakardienā, turpināt šaustīt vakardienas dienaszagļus, šausmināties un vienlaicīgi tīksmināties par to, kā viņš tiem atkal kārtējo reizi sadevis.

Piekritīšu, ka nekas orģināls šajā rakstiņā nav, Ozoliņš mazliet zaudējis spicumu, bet nu man vismaz tas tā…daudz vairāk žēl, ka arī Rodinam nav pēdējā laikā labu rakstu !

… ko tur analizeet , apnikušas analiizes par valsts nozadzeejiem , sen viss skaidrs , šitos laiks norakt!!!

izlasiju, parlasiju un neko nesapratu.

Kaut kā apnika lasot – laikam šis žanriņš ne īpaši patīk, iespējams, dēļ tā, ka visas “Neatkarīgās” pirmās divas lappuses ir ar šo žanru, un esmu spiest lidmašīnā šādus “gabalus” lasīt līdz apnikumam …

Nav spoži. Klišejas savirknētas. Populārais komentētāju žultisms pārcēlies uz galvgali- uz pašu rakstu. Kur kāda jauna doma, kāds domu grauds? Vecas tēzes pārmaltas Jānu kontekstā. Ne dzejolis, ne eseja, ne analītisks raksts.

Spoži, kā vienmēr, Ozoliņ!