Idejas izglītības sistēmas uzlabošanai

Ko domā un realizē izglītības iniciatīvas “Iespējamā misija” jaunieši?

Valsts prezidents Valdis Zatlers norādījis, ka “visa pamatā tam, cik labklājīga būs mūsu valsts, ir izglītība. Valsts dod diezgan daudz tās nodrošināšanai, bet bieži vien, lai aizrautu skolēnus ir par maz. Ir vajadzīga degsme, fanātisms un jaunības maksimālisms. Ja klāt pievieno jauno skolotāju sirdsdegsmi un vēlmi nodot tikko iegūtās zināšanas tālāk, mēs iegūstam jaunu paaudzi, nākamos misionārus un mūsu valsts izglītības veidotājus.” To Zatlers kā izglītības iniciatīvas “Iespējamā misija” patrons sacījis kādā no nesen notikušajiem konkrētās programmas pasākumiem.

Statistiski, 2010./2011.mācību gadā, Latvijas skolās strādā gandrīz 1,5 tūkstoši skolotāju pensijas vecumā, bet lielākā daļa jeb 46,3 procenti no visiem pedagogiem ir vecumā no 35 līdz 49 gadiem, norādījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikišķo.

Skolotāji vecumā līdz 35 gadiem sastāda 16,6 procentus, to vidū ir arī programmas “Iespējamā misija” dalībnieki. Daži no jauniešiem, programmas laikā vai pēc tās beigšanas, sākuši konkrētu ideju virzīšanu un realizāciju, uzlabojot izglītības sistēmu.

 

Igors Grigorjevs, šajā mācību gadā beidz programmu “Iespējamā misija”
Igors ir pārliecināts, ka savu nākotni vēlas saistīt ar izglītības jomu. “Vēlos meklēt to kapacitāti, to vietu, kur es varētu būt,” norāda Igors. Ozolnieku vidusskolā, kurā jaunietis mācījis “Iespējamā misija” ietvaros, Igors vienu dienu nedēļā strādās arī pēc programmas absolvēšanas, bet, lai pilnveidotos un “nepaliktu uz vietas”, viņš izlēmis realizēt vairākas idejas.

Viena no Igora idejām ir Vecāku mājas izveide. Jaunietis uzskata, ka viena līdz piecus gadus vecu bērnu vecākiem “būtu jānāk kopā un jāmācās vienam no otra, kā labāk audzināt bērnus.” Tāpat, viņš norāda, ka pētījumi pierādījuši, ka cilvēka personība izveidojas līdz piecu gadu vecumam.

Savu ideju Igors realizēs dzimtajā pusē – Viesītē. Ar domes atbalstu atrastas telpas, bet pašlaik jaunietis meklē finansiālu atbalstu. Pirms pāris gadiem Igora mamma sāka līdzīgu ideju, bet naudas trūkuma dēļ to nebija iespējams turpināt.

Jaunieša idejas finansiālais mērķis ir veidot ko tādu, kas pašfinansētos un nebūtu atkarīgs no projektiem vai ziedojumiem. Lai gan idejas pamatlicējs ir pats Igors, “vēl ir viens ārzemju latvietis, kurš ir pieslēdzies un atbalsta ar padomu un būs gatavs sniegt finansiālu atbalstu.”

Igors uzskata, ka “šādas mājas apmeklēšanai vecākiem pietiktu ar reizi nedēļā. Vecāki ātri saprot, ka šādā veidā var pilnveidoties un kļūt labāki. Iespējams, lietas, kas šķiet triviālas, bet, ja Tev nav informācijas, tu nezini. Piemēram, to, ka ar bērnu ir jārunā kā ar pieaugušo,” norāda jaunietis.

Inese Pelnēna, programmu “Iespējamā misija” beigusi 2008.gadā
Inese strādā Latvijas Universitātes (LU) Attīstības un plānošanas departamentā un ir tālākizglītības koordinētāja. “Iespējamās misijas” laikā, strādājot pamatskolā, pastāvējušas mazas izaugsmes iespējas, tāpēc, pēc maģistratūras studiju beigšanas, Inese aktīvi darbojas vienā no LU realizētajiem Eiropas Savienības (ES) projektiem.

Projekta uzdevums ir pārveidot pedagogu sagatavošanas sistēmu un studiju programmas LU. “Projekta ietvaros tiek apvienotas jau esošās programmas, lai tās nedublētos. Arī visa pedagogu sagatavošana tiek reorganizēta.” Tādejādi, projekta mērķis ir efektīva studiju modeļa izveidošana LU pedagoģijas fakultātēs, pēc kā strādāt turpmāk.

Projekta “izmēģinātāji” ir nepilna laika klātienes studenti, kuri jau reāli strādā skolās. 250No viņiem studijas ir bez maksas, un pēc izmēģinājuma programmas beigšanas viņi saņems otrā līmeņa augstāko pedagoģisko kvalifikāciju. Inese stāsta, ka bezmaksas studiju iespēja tiek plaši reklamēta, lai tām pieteiktos pēc iespējas vairāk cilvēku, tādējādi palielinot konkurenci. Jauniete norāda, ka nepieciešami augsti standarti, jo pedagoģijas studijas pagaidām nav prestižas.

Inese norāda uz problēmu, ka augstākā līmeņa studijās reāli pārbaudījumi praktiski neeksistē, respektīvi, “LU kā liels aprāts ņem visus, kas nāk, jo studenti maksā. Tāpat, akadēmiskais personāls iestagnē, saka “nē”, nevar izdarīt.”

Jaunietes pienākumi projektā ir studiju programmas stratēģijas veidošana, atbildot uz jautājumiem – kādai vajadzētu būt studiju programmai; kas ir tie studenti, kuri tiek uzņemti; kāda ir nepieciešamā atlase, un tamlīdzīgi jautājumi? Tāpat, Inese norāda, ka atbild par “vajadzību, lai studiju saturs reāli atbilstu realitātei, jau strādājot skolā. Veicu anketēšanu, regulāri runāju ar viņiem. Lai tas nav tā, ka viņi mācās tikai kādu augstāko teoriju,” stāsta Inese.

Līdz šim pasniedzēji norādījuši, ka projekta studenti, kuri ir izturējuši konkursu, ir motivēti un “prasīgi”, tādējādi augstskolas pasniedzējiem nepieciešams būt sagatavotiem. Tāpat, skolotāju izglītotāji atzinuši, ka studiju procesā viņiem nākas izmantot jaunās tehnoloģijas (piemēram, interaktīvā tāfele). Veidojas lielāka diskusija un palielinās augstākās izglītības kvalitāte.

Gatis Narvaišs un Mārtiņš Kālis, “Iespējamo misiju” beidz šajā mācību gadā
Šovasar Gatis piedalīsies programmas “Iespējamā misija” organizētā pasākumā – vasaras skola Liepājā -, kas paredzēta skolēniem, kuriem ir zemi sasniegumi mācībās. Viņš būs mācību pārzinis. Savukārt Mārtiņš domā par matemātikas skolotāja kvalifikācijas iegūšanu – “hobijam un plašākam skatam uz matemātiku.”

Puišu ideja ir eksakto mācību materiālu (matemātika, informātika un fizika) digitalizācija. Gatis norāda, ka “viena no milzīgām problēmām izglītībā ir tieši eksaktajos priekšmetos, kad pastāv iespēja daudz ko palaist garām. Tas veidojas kavēšanas, saslimšanas dēļ, kad skolēns nepagūst izsekot mācību vielai.” Tāpēc jaunieši vēlas izveidot video materiālus, kas skolēniem dod iespēju apzināties savas prasmes.

Gatis norāda, ka šo ieceri gatavo jau divus gadus:”Esam izmēģinājuši, kā skolēni prot mācīties no video materiāliem un sagatavojuši, kādi ir materiālu plusi un mīnusi.”

Lai gan Gatis norāda uz sadrumstalotību idejas realizācijā, Mārtiņš norāda, ka “līdz šim ir izveidoti vairāk nekā 100 mācību video matemātikā, kurus jau pašlaik var atrast sekojošās tīmekļa vietnēs “Vimeo” (matemātikā) un “Youtube” (informātikā).

Šovasar abi puiši reāli sāks strādāt kopā un plāno izveidot mācību materiālus visai matemātikas un fizikas vielai no devītās līdz 12.klasei, un pēc tam turpināt gatavot materiālus arī jaunāku klašu skolēniem. Projektu paredzēts atklāt septembrī.

“Ideju plānojam palaist septembrī,” sacīja Mārtiņš. “Sākumā, protams, tādu izmēģinājuma versiju, ar laiku to papildinot. Tomēr nebūs tā, ka projekts kaut kad beidzas un viss – materiālus nemitīgi būs nepieciešams papildināt. Piemēram, youtube.com esošie video taču arī pēc kāda laika vairs nešķiet pievilcīgi,” uzsvēra Gatis. Tāpat, puiši ir pārliecināti, ka viņu ideja ir ilgtermiņa darbs, iesaistot cilvēkus.

Jaunieši min, ka viņu ideja “nav mēģinājums aizstāt skolotājus. Drīzāk mēs cenšamies izveidot skolotājiem ļoti noderīgu rīku – tādu, kādu paši gribētu izmantot kā skolotāji.” “Domāju, ka idejai nav jābūt kā izglītības sistēmā iebūvētam rīkam, bet gan kā iespējai, kas ir pieejama visiem un ko visi var izmantot,” norāda Gatis. Tādējādi sarunas ar Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāvjiem nenotiek – puiši mēģina papildu līdzekļus nodrošināt, runājot ar uzņēmējiem.

Problēmas izglītības sistēmā un to risinājumi
Ir.lv intervētie programmas “Iespējamā misija” jaunieši norāda, ka lielākās problēmas Latvijas izglītības sistēmā jārisina vadības līmenī. “Ir nepieciešami talantīgi un spēcīgi līderi,” norāda Igors. Savukārt Inese min, ka “skolu direktoriem vajadzētu uzņemties lielāku vadību ne tikai par to, cik kuram maksāt vai kas par ēdnīcu atrodas skolā, bet domāt par izglītības kvalitāti.”

Tāpat, Inese norāda, ka programmas “Iespējamā misija” ietvaros jaunieši bijuši gan Anglijā, gan Amerikā, kur skolas ir pašvaldības kontrolē. “Ja pašvaldība redz, ka skolā viss ir slikti, tad skolai tiek dots konkrēts termiņš, līdz kuram jāuzlabo esošā situācija. Pašvaldība ļoti kontrolēti seko līdzi skolā notiekošajam. Ja nekas nemainās, var notikt direktora maiņa.” Savukārt Gatis norāda, ka “skolām noteikti vajadzētu dot lielāku brīvību strādāt, lemt un pieņemt lēmumus, tajā pašā laikā pieprasot rezultātu un palielinot atbildību.”

Gatis min, ka pašlaik skolām nav konkrēta mērķa un arī rezultāti netiek prasīti. “Ja skola būtu atbildīga par to, kas tur reāli notiek gan mācību, tehnisko un citu lietu ziņā, tad tas būtu milzīgs solis izglītības sistēmas uzlabošanās virzienā. To var saukt par decentralizāciju, brīvības došanu skolām, jāmaina arī likumdošana.”

Kā papildu problēmu, jaunieši norāda skolotājus. Igors norāda, ka “šobrīd katastrofāli trūkst labu skolotāju. Nevar būt tāda situācija, ka pirmo reizi skola tiek ieraudzīta 3.kursā, kad pastrādā divas nedēļas.” Bez tam, “ieejot rutīnā, skolotājiem bieži vien trūkst mērķtiecības,” norāda Inese.

Pedagogu zemais atalgojums nemotivē jauniešus apgūt skolotāja profesiju. Igors arī norāda uz skolotāju zemo atalgojumu – “ar skolotāja algu es nevarētu nodrošināt savu ģimeni”. Bez tam, Inese norādīja, ka vēl viena problēma ir augstākās izglītības iestāžu zemā kvalitāte pedagoģijas studijās.