Tautas nobalsošanas anketā tiks jautāts: Vai jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu
Referendums par Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumu atlaist Saeimu notiks 23.jūlijā, pirmdien nolēma Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Referenduma jautājums būs: “Vai jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu.” Balsošanas biļetenā būs divas iespējamās atbildes “par” un “pret”.
Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” tautas nobalsošana par Valsts prezidenta ierosinājumu atlaist Saeimu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierosinājuma paziņošanas CVK. Valsts prezidents Valdis Zatlers savu rīkojumu par 10.Saeimas atlaišanu ir darījis zināmu divos veidos – atsūtot vēstuli, kas saņemta 30.maijā, un publicējot rīkojumu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 29.maijā. Nosakot referenduma datumu, CVK uzskatīja, ka prezidents savu lēmumu darījis zināmu CVK 29.maijā.
CVK vadītājs Arnis Cimdars sēdē paskaidroja, ka galīgais iespējamais termiņš izvēlēts, lai atbilstoši procedūrai pagūtu nodrošināt balsojuma iespēju ārzemēs dzīvojošajiem balsstiesīgajiem, tostarp balsojumu pa pastu. Iepriekš izteiktais minējums par referenduma organizēšanu 30.jūlijā neietilpst Satversmē noteiktajā termiņā – ne ilgāk par diviem mēnešiem kopš rīkojuma izsludināšanas par Saeimas atlaišanu -, jo prezidents to oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicējis jau svētdien, 29.maijā, Cimdara skaidrojumu atreferē aģentūra BNS.
Sēdes laikā gan izskanēja arī citi varianti par iespējām referendumu rīkot ātrāk, piemēram, 9. vai 16.jūlijā, jo jūlija beigās daudz cilvēku izvēlas doties atvaļinājumā. Tomēr šis netika atzīts par pietiekamu argumentu.
Referenduma izmaksas būs aptuveni divi miljoni latu, piebilda Cimdars.
Pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Zatlers 28.maijā rosināja atlaist Saeimu. Ja Latvijas pilsoņi referendumā nobalsos par parlamenta atlaišanu, tiks rīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas. Zatlers solījis gadījumā, ja viņu pārvēlēs uz otru pilnvaru termiņu un tauta nobalsos pret Saeimas atlaišanu, atkāpties no prezidenta amata.
Sestdien uzrunājot Latvijas iedzīvotājus, Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, “ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu”. Saeima savā balsojumā izrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize – 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona.
Komentāri (98)
bekijja 30.05.2011. 17.04
Cimdaram: Investejot kadu pusmiljonu latu e-balsosana, velesanu izmaksas ilgtermina samazinatos. Kas trauce? Cik ilgi vel bus jagaida? Gan balsosana interneta, gan e-balsosanas masinas samazinatu balsosanas izdevumus un balsosanu padaritu pieejamaku un viegli sarikojamu. Butu iespeja sabiedribu regulari iesaistit lemumu pienemsana par dazadiem jautajumiem. Skiet, tas kadam ne pavisam nepatik.
7
Anna Gaigule > bekijja 30.05.2011. 21.37
Uzticēties var tikai atvērtā pirmkoda sistēmām: http://odo.lv/Blog/110530
0
mary75 > bekijja 30.05.2011. 18.41
Latvijā noteikti neuzticētos, tas ir fakts, un, ņemot vērā, ka mums visu kontrolē oligarhi, tas nebūtu galīgi bez pamata.
Kad to smakas nebūs Saeimā, tad droši var ieviest.
0
mary75 > bekijja 30.05.2011. 18.22
Es jau saprotu, vienkārši ironizēju, cik “lietderīgi” mūsu valstī tiek tērēta nauda – viss tvaiks aiziet svilpē, bet, riteņi negriežas, un uz priekšu tā valsts lokomotīve nekust.
0
mary75 > bekijja 30.05.2011. 18.05
Valstij nav naudas, ko investēt E lietās.
Visa nauda tika “investēta” bijušajā “Ē” lietu ministrijā, par kuru, ja pareizi atceros, atbildēja tā pati ZZS.
Tā izmaksāja valstij desmitus miļjonu, bet, tās lietderības koeficients līdzinājās nullei.
Igauņiem nebija ministrija, toties internizācijas ziņā viņi ne ta pirmajā pieciniekā, ne ta desmitniekā pasaulē, par E vēlēšanām nemaz nerunājot.
0
bekijja > bekijja 30.05.2011. 18.13
Ja no tiem pasiem 2 miljoniem pusmiljonu investetu, vel pusmiljons aizietu organizatoriskam izmaksam. Bet vesels miljons ietaupitos! Iespeju balsot ar net-banku starpniecibu var nodrosinat jau tagad. Ja varetu balsot neta un visos iecirknos balsosanai izmantotu datorus, nevajadzetu drukat veidlapas. Ari balsu skaititajus nevajadzetu – dators automatiski saskaititu. Pec nobalsosanas jau vel bus ari Saeimas velesanas. Paslaik notiek parakstu vaksanas par valodu jautajumiem. Ir vismaz cetri procesi, kas norisinas paraleli. Cimdars tak katram prasis piki. Vienam pusmiljons, citam miljons, vel citam divi… Cimdars ir tas, kurs naudu nelietderigi izskiez e-velesanu sistemu neieviesot!
0
www.vecamate.lv > bekijja 30.05.2011. 20.02
Man jau šķiet,ka tieši elektroniskā balsošana ir drošāka, un kas mūsu situācijā svarīgi- iesp.pierādāmāka par Cimdarkantorī saplūstošajiem papīru kalniem. Kurus,precīzi neatceros,šķiet pavisam drīz likvidē. Un,ja kāds, piedodiet,Bērziņš,piem. gribētu atrakt savu balsojumu.Kā? Nekā.Kamēr netā,pie labas gribas, galus vienmēr var samedīt.
Otra sadaļa- i-netu vairāk izmanto jaunā paaudze,kas var noslinkot aiziet balsot uz iecirkni.Jeb, manipulējamā pensionāru paaudze šai gadījumā var zaudēt savu dominanti politmafijas aprēķinos.
0
Valdis Liepiņš > bekijja 30.05.2011. 18.35
CVK pat savā mājas lapā ir ielikuši aptauju, kas rāda, ka 48% respondentu uzticētos elektronisku vēlēšanu rezultātiem. Laikam gaidīs, kamēr uzticība sasniegs 100%, bet ir jau idiotiski gaidīt, ka cilvēki uzticēsies elektroniskai balsošanai, ņemot vērā, ka lielākajai daļai nav ne mazākās nojēgas par elektronisko datu drošību un iespējām to aizsargāt.
0
disassociative 30.05.2011. 17.00
23. jūlijā izkaram pie mājas karogu, uzvelkam baltu kreklu un dodamies atzīmēt “par”.
1
dace_ampermane > disassociative 31.05.2011. 04.08
alias 23. jūlijā izkaram pie mājas karogu, uzvelkam baltu kreklu un dodamies atzīmēt “par”.
==============
23. jūlijā izkaram pie mājas karogu, nomazgājam muti, uzvelkam baltu kreklu un dodamies atzīmēt “par”. :))
0
wrvinovskis 30.05.2011. 19.11
Ar referendumu viss skaidrs, es pat netērēju laiku jūsu domu lasīšanai :) jo jau otro dienu nēsājos ar jautājumu – kā iedarboties, lai uz septembra vēlēšanām būtu iespējams balsot elektroniski?
Nu taču! Ja tautas skaitīšanā identificēšanas sistēma darbojās, vai ir vēl kādi šķēršļi? Lūdzu “IR”- pakustiniet šo jautājumu un nevajadzētu piekrist kādiem CVK iebildumiem, jo viņiem, diemžēl, sistēma ir Augstākās Padomes laikiem, reizēm liekas, ka arī priekšsēdētājs ir no tā laika.
Es ieinteresēts esmu, jo jaunieši ārzemēs studē, nerunājot par tiem kas strādā, retais tur var tikt līdz vēlēšanu iecirknim. Un to zinot, ir neciešami klausīties CVK it kā pamatotos iebildumus. Tā ir nerēķināšanās ar mūsējo vēlēšanos vismaz kaut kā būt kopā ar savējiem.
Viens no tiem noteikumiem ir, ka jāierodas tieši tās valsts vēstniecībā, kur dzīvo- ja kāds cilvēks ir Latvijā, CVK viņš nevar piereģistrēt savu iepriekš vai attālināto balsošanu. Nu, tas viens no jau zināmiem sliekšņiem, kas neļāva paggad nobalsot.
Ir jau vēl citi un visi ir nepārvarami!
0