Saņemot šīsnedēļas dziesmas tēmu, traki sašūmējāmies. Smiekli nenāca. Bija tādas nelielas dusmas un cemme, ka Latvijā ir cilvēki, kuri uzskata, ka Latvijas valsts — tie ir tikai latvieši un tie pilsoņi, kas nav latvieši, nodokļus nemaksā…
Tad vēl atcerējāmies savus skolas gadus. Tas bija vēl PSRS. Var jau būt, ka mūsos ar vecumu progresējusi bērnības idealizācija, bet mums matemātiku un visu ko citu mācīja latviešu valodā, kas mums netraucēja iemācīties arī krieviski un angliski…
Lēnām dusmas norimās, un parādījās vīzija — ultralatviska skola… Par to arī dziesma…
Ieraksta laikā radās arī idejas videoklipam. Iztēlojāmies, ka šo dziesmu dzied Parādnieka kungs un Dzintara kungs. Viņi kā labās fejas kopā ar sniegpārsliņām lido virs Rīgas namu jumtiem, kūleņo, griežas trakās dejās… Nolaižas uz Raiņa pieminekļa pleciem… Kaut ko čukst piemineklim ausī… Skaisti…
Diemžēl, kā jau visiem godīgiem latviešiem, arī mums naudas nav. Tāpēc nav arī klipa. Galveno lomu atveidotāji jau noteikti tāpat nepiekristu filmēties.
Nu, ja naudas nav, izmantosim iztēli. Patīkamu klausīšanos un iztēlošanos!
Jūsu Mikus&ZeltaCaunas
Komentāri (101)
Normunds 11.05.2011. 23.30
Gan “Ir” redakcija, gan daudzie komentētāji izskatās dzīvo ilūziju pasaulē. Nu nav tak cilvēki ivērojuši, ka laikā, kamēr tie izklaidējās ar intelektuāliem maldiem, Latvija kļuvusi par divkopienu valsti pašā sliktākajā variantā. Tas ir, starp kopienām ir ne tik daudz etniskās, kā ideoloģiskās atšķirības. Krievu kopiena šajā ziņā ir dauz spēcīgāka, tās ideoloģija kaldināta Kremlī, to propņgandē iejekmīgi mēdiji. Tā nu nemaz nav Latvijai labvēlīga. Kas latviešiem – nekas? Novecojušas ilūzijas, ka vēl esam vienkopienas valsts, kas ja neviens neko nedarīs sāks integrēties, cerības uz kaut kādu Eiropas ideoloģiju, matu skaldīšana par mācību valodu, iemeslu meklēšana lai neko nedarītu. Pāri visam – ar ciema muļķīša dedzību un pārliecību apkarojam savus patriotus, kas te mēģina ko mainīt. Tādi, kādi esam, neko, izņemot tukšu muldēšanu, nespējam neko padarīt krievu ideoloģijai. Izskatās, ka esam tauta, kas ir tik stipra, ka divreiz var izcīnīt neatkarību un eleganti un asprātīgi to zaudēt bez neviena šāviena. Lai nu Dievs apžēlojas par Latviju, ja jau pats nav mums piešķīris spējas to aizstāvēt.
2
ilmisimo > Normunds 12.05.2011. 14.39
..Valsts ir noteiktu politisko un tiesisko atribūtu kopums. Bet atjaunotajā Latvijā no 1918. gadā dibinātās nu palicis vien karogs, ģerbonis, Satversme un Civillikums. Latvijas pilsoņu kopuma pastāvēšana pēc 1994. gada bija atkarīga nevis no Rietumu īstenotās valsts nepārtrauktības atzīšanas un pilsonības pārmantojamības principa, neizvirzot nekādus priekšnosacījumus, bet pēc Saeimas pieņemtiem principiem, kas lielai daļai šo pilsonību faktiski atņēma. Tikpat drosmīgi Saeima grozīja Latvijas robežu, nevienā dokumentā neminot to, ka nevis atzīst Abreni par “mūžīgi mūžos slāvu teritoriju”, bet gan to, ka šo okupēto teritoriju atdod Krievijai. Satversmes tiesai pasludinot galīgo un negatīvo spriedumu gan Abrenes lietā, gan t. s. Strunsku lietā par LR pilsonības un tās pārmantošanas beznosacījumu atzīšanu, tā spērusi vēl vienu soli tuvāk Otrajai republikai. Vēstures dažādā izpratne, atšķirīgās informatīvās telpas un valoda ir tikai pakārtotas šiem galvenajiem principiem…
_______________________________________________
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=314774:divas-valstis-viena-zeme&catid=93:la-komentri&Itemid=295
0
kristaps_drone > Normunds 12.05.2011. 09.42
“Izskatās, ka esam tauta, kas ir tik stipra, ka divreiz var izcīnīt neatkarību un eleganti un asprātīgi to zaudēt bez neviena šāviena. Lai nu Dievs apžēlojas par Latviju, ja jau pats nav mums piešķīris spējas to aizstāvēt.” – absolūti precīzi!
0
betija.tur 11.05.2011. 12.30
Es nekādīgi nevaru saprast, kāpēc PSRS pieredze mums ir kaut kāds paraugs? Kāpēc tā visur tiek piesaukta – pat šeit visādi citādi rietumnieciskā žurnālā kā IRs. Tiešām jāpiekrīt Ņevzorovam, ka mēs tik ļoti esam bijušās PSRS gravitācijas laukā, ka nekādīgi netiekam ārā.
10
mary75 > betija.tur 11.05.2011. 16.02
Nu un vai tad tas pakāpeniski netiek darīts?
VL to grib izdarīt uzreiz, bez tam atstāt atsevišķi krievu un latviešu skolas, kaut ar apmācību latviešu valodu abās.
Tu, kā dedzīgs VL aizstāvis, nonāc pretrunā pats ar sevi.
0
mary75 > betija.tur 11.05.2011. 13.00
Nekāda PSRS pierdze par paraugu netiek stādīta.
Ar to gribēts pateikt, ka nevienu nevar ne pārkrievot, ne “pārvalatviskot” piespiedu kārtā, un VL ideja par atsevišķām skolām latviešiem un krieviem, kaut visi mācīsies latviešu valodā, ir absolūts absurds.
Kas līdzīgs jau bija DA republikā vai ASV 50 jos gados, un to sauc par segregāciju.
VL dzīvo kaut kur aizvēsturiskā laikmetā.
0
raimonds_bossltd > betija.tur 11.05.2011. 18.33
to dzeris49
Ja latvieši būtu zinājuši, ka Vienotību vadīs šķēlisti, SCP-odsķilkas Štokenbergs un Pabriks, VL būtu 30 vietas parlamentā. Ja procesi pasaulē nesakārtos lietas ātrāk, pēc nākošām vēlēšanām tā arī būs.
0
mary75 > betija.tur 11.05.2011. 18.06
Nomierinies, VL nebūt nepārstāv visus latviešus, un tie, kas nemīl VL, nebūt nav “latviešu nīdēji”, patiešām neesi spējīgs saprast tik vienkāršas lietas?
Kad tai būs nevis 8, bet 48% parlamentā, tad vēl varēsi runāt visu latviešu vārdā.
Cerams gan, ka tas nekad nenotiks.
Un neuzdod vēlamo par esošo, sapņi ne vienmēr piepildās.
0
raimonds_bossltd > betija.tur 11.05.2011. 17.38
to dzeris49
VL rūpējas, lai krievi nepaliktu 2. šķiras iedzīvotāji, kā šodien radio labpatikās izteikties kriev-žīdu fašistu mērglim, teroristam Lindermanim, bet tie integrētos civilizētā sabiedrībā. Lai arī to nemana Latvijā atkrievošanas process visā pasaulē norit pilnā sparā un krievijai var pienākt gals vēl negaidītāk, kā tas bija psrs. Nepaliec, latviešu nīdēj, pie sasistas siles. Vairs nebūs tā, ka vienīgais Rubiks atsēdēs par visiem, būs taisnīgs un bargs tribunāls.
0
Haris > betija.tur 11.05.2011. 23.14
Segregāciju piemin tie, kuriem nav izjūtas kas ir vērtības – valoda IR vērtība un ja tauta zaudē valodu tad dzerim tas ir vienalga…
0
ilmisimo > betija.tur 11.05.2011. 17.36
…Nu un vai tad tas pakāpeniski netiek darīts?
VL to grib izdarīt uzreiz..
——————————-
Kas ir “pakāpeniski” un kas “uzreiz?
Ja zinām,ka “”uzreiz” ir 12 gadi, tad būtu jauki uzzināt cik gaduos realizēs “pakāpeniski”?
Nav jau diskusijas starp abu šuo modeļu piekritējiem.Tikai saukļi.
Vienreiz varētu kāds izglītības zinātājs izskaidrot kā tad šuobrīdējais “pakāpeniski” modelis attīstīsies( vai paliks iekonservēts) tālāk un kāpēc tas ir labāks par “uzreiz” 12 gaduos.
0
ilmisimo > betija.tur 11.05.2011. 14.35
mēs tik ļoti esam bijušās PSRS gravitācijas laukā, ka nekādīgi netiekam ārā
————————————————-
.. jau kādu laiku pa klusuo( metodiski -ar pilināšanu) mēģina uzsākt latviešu zociuma apziņas manipulāciju visai interesantā virzienā:
Reversā integrācija – uz LPSR Eiropas savienībā.
0
astra_ozo > betija.tur 11.05.2011. 15.21
pakāpeniski jāpāriet uz vienotu skolu. Kā tas ir visās normālās ES valstīs. Visi kopā vienā klasē mācīsies, integrēsies. Neviens nepārkrievosies un vispār – nekas traks nevar notikt.
Pētījumi apstiprina, ka bilingvālā apmācības metode ir izgāzusies.
0
astra_ozo > betija.tur 11.05.2011. 16.17
VL/TB ideja ir tieši tāda pati – pakāpeniski vajadzība pēc krievu skolām izzudīs. Viņi tikai humānu apsvērumu vadīti Pašlaik vēlas saglabāt Latvijas krieviem iespēju kopt savu nacionālo identitāti, bet 12 gadu laikā vajadzība pēc skolēnu segregācijas izzudīs tāpat.
No skolām varēs atlaist visas krievu pensionēto ofiņu madāmas, kas ir tur iekārtotas par vēstures un līdzīgu priekšmetu skolotājām. Būs arī reāls ekonomisks labums.
p.s.Neesmu VL dedzīgs atbalstītājs. Es gan vienmēr, izņemot vienu reizi, kad nobalsoju par JL, esmu balsojis par TB.
0
aivarstraidass 11.05.2011. 18.33
Ja ieraksts bija domāts kā propaganda PRET parakstu vākšanu, tad grūti iztēloties šīs propagandas auditoriju. Cilvēki, kuri šaubījās – iet vai neiet parakstīties – noklausīsies šīs tirliņu intonācijas un nodrāztās klišejas “par Raiņa mīlētpiespiešanu”. Un sapratīs, ka šiem (mūziķiem? parodistiem? dzejniekiem? IRa reklāmistiem? klauniem?) ja neskaita cinismu par “Straumēniem” nav nekādas vīzijas – savukārt Nacionālajai apvienībai kaut vai strīdīga, bet vīzija ir.
12
+2
-8
Atbildēt
+2
-8
Atbildēt
+1
-7
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
@lindamarisfam > aivarstraidass 11.05.2011. 18.33
Humora izjūtas gan nav.
0
lindamarisfam > aivarstraidass 11.05.2011. 18.52
Bet ja par lietu.
1) Pats galvenais – kādos termiņos plānojat pāreju? Vai ir kādi starpposmi?
2) Kāda ir valdošā pozīcija partijā – segregēta vai nesegregēta izglītība?
3) Ko domājat darīt ar krievu skolu mācībspēkiem? Vai paļaujaties tikai uz lozungu “20 gados pēc neatkarības visiem latviešu valoda sen jau bija jāprot”?
4) Vai personīgi uzskatāt, ka atsevišķa Latvijas vēstures mācīšana ir lietderīga? Kam un kādēļ?
5) Vai Jūsu pašu agrāk minētais par dialogu ar krievu skolu mācībspēkiem un vadību ir veikts?
6) Vai uzskatāt, ka VL! ar savu galējo labējumu vispār ir veiksmīga platforma (imidža dēļ), no kuras varētu veiksmīgi veidot dialogu ar krieviem / veicināt integrāciju?
Pēc tam, kad VL! ir nozīmējusies ar ne īpaši pārdomātu “repatriācijas” retoriku vai, piemēram, nopublicēja Sluča visai dīvaino vēstījumu savā lapā, nevajadzētu brīnīties, ka krietna sabiedrības daļa viņus uzskata par antiņiem.
Tur vēl jāpieskaita partijas “seju” ļoti rudimentālā izglītība, kā arī visai pieticīgais vecums. Pieskaitām vēl revolucionāro degsmi (ļoti graujoša izglītības lietās!)… Un jebkuram izglītību augsti vērtējošam cilvēkam var rasties bažas laist šos cilvēkus izglītības sistēmas tuvumā – ar jebkādu racionalizāciju.
0
lindamarisfam > aivarstraidass 11.05.2011. 20.26
Kalvi, Jūs šķietat slīpētāks kā pirmajā brīdī izskatāties. :)
Īsumā, nevienā principiālā jautājumā jums pašiem nav skaidrības… bet referendumu jau bīdāt. Un nesaprotat, kādēļ jūs nesaprot.
1) Man tas izskatās diezgan lavīnveidīgi. Sākums viennozīmīgi ir sasteigts. Tālāk gan tā astes ciršana pa gabaliņam (pa vienam gadam) gan nebūtu tik izšķiroša.
Jebkurā projektā ir pilotfāzes un kontrolpunkti, kuros izvērtē līdzšinējo gaitu. Jūsu piedāvājumā nekādas korekcijas nav iespējams veikt – nākamais gads jau skrien virsū.
Vai secībai no pirmās klases uz augšu ir kāds pedagoģisks/psiholoģisks vai organizatorisks pamatojums?
2) Izšķiršanās segregācijas jautājumā, manuprāt, ir noteicošā. Tas, ka pašā partijā nav īsti skaidrības, bet referendums tiek virzīts, liek pēdējam izskatīties mazāk nopietni.
Turklāt tā ir gan liela konceptuālā izšķiršanās, gan solis ar lielām organizatoriskajām konsekvencēm.
3) Bet ja nebūs segregētas? Valodas iemaņas (valoda primāri ir nevis zināšanas, bet iemaņas!), kas ļautu pilnvērtīgi pasniegt skolēniem priekšmetu, nav nekāds “reformas eksperiments”, bet ļoti nopietni trenējams instruments. Tas nenotiek ātri un bez resursu plānošanas.
Vai arī VL! paši savu iniciatīvu skata kā tādu garāmslīdošu kārtējo “reformu eksperimentu”…
4) Nu gan slidena argumentācija, kaut kur pat poētiska! :D Mācību metodika nav nekāds iepakojums – tas ir svarīgs izglītības instrumentārija elements. Ir svarīgs gan saturs, gan optimāla metodika.
Pat nesākšu detalizēti skaidrot, ar ko algebras un ģeometrijas dalījums atšķiras no dalījuma “divās vēsturēs”. Turklāt pats jau nosaucāt būtībā “tehniskus” argumentus šo priekšmetu dalīšanai, bet vēstures (latviešu!) skolotāji jau neskaitāmas reizes ir izteikuši “tehniskos” iebildumus pret “divām vēsturēm”. Vēsture ir sakarību mācība, bet šādi Latvija tiek izrauta no pasaules vēsturisko sakarību konteksta. Nonsenss!
5) Dialoga nav, referendums un likumdošanas iniciatīvas gan pārpārēm. Hmm, par to, ka krievi partijā VL! nesaskata dialoga partneri, laikam tikai paši VL! brīnās. Vai jūs nebūtu pirmīt tos kāpostus tā kā bišķiņ piespļaudījuši? :)
6) Ne jau par sociālo vai ekonomisko labējumu bija runa. Kalvi, Jūs taču lieliski to saprotat.
Bet par VL! sociāli-ekonomisko kapacitāti ieminēšanās tieši vietā. Pats arī ļoti precīzi norādāt, ka šajā sfērā VL! ir vakuums. Tik vien cik piesegšanās ar Zīles ekonomisko programmu… bet nav neviena, kas parlamentā varētu to tuvināt realitātei. Īpaši šī disonanse bija uzkrītoša, kad runājāt par “repatriāciju”, bet valstī tobrīd ir akūta ekonomiskās izceļošanas – visu tautību – problēma. Un to var apturēt tikai, uzlabojot ekonomisko situāciju. Bet kur VL! devums šajā laukā? “R” vārdiņš skaļs, bet kontakta ar realitāti un seguma nav.
Kad par izglītības jautājumiem sāk spriedelēt… sēžot uz ambrazūras, tas arī rada ļoti nelāgu iespaidu. (Īpaši tiem, kam ambrazūras nav tuvas, bet izglītība ir.)
VL! deputāti raujas tikai uz “ideoloģiskajām” komisijām – primāri Izglītības un Ārlietu. Un šajās sfērās aprobežojas ar “latviešu lietas” aizstāvēšanu. Bet to jau var itin veiksmīgi darīt arī sētas bomis! Arī taisns un nelokāms.
Redziet, šīs pretrunas, sasteigtība un vājais (toties poētisko līdzību piesātinātais) pamatojums tikai pastiprina to tūtiņdreijeru imidžu.
Zaļi, zaļi, ļoti zaļi! Ja jūs salaidīsiet dimbā skolu reformu, tas būs nepiedodami. Tā jau nav tā lieta, kur var n-tās reizes trenēties. Ja vīzija pašu vidē vēl ir “strīdīga”, labāk varbūt tomēr neforsēt ar realizāciju?
0
lindamarisfam > aivarstraidass 11.05.2011. 19.23
7) Kādus aizsardzības mehānismus plānojat, lai skolu valodas reforma nepārvērstos par tādu parupji nostrādātu krievu asimilāciju? Vai esat apsvēruši kādus sveštautiešu diasporas kultūru veicinošus pasākumus?
Esmu par jebkuras tautas tiesībām uz pastāvēšanu – arī krieviem Latvijā. Bet pēc krievu valodas forsētas izstumšanas no skolām varētu izveidoties krievu kultūras nodošanas mehānismu vakuums. Ar ne īsti krieviem, ne īsti latviešiem kā potenciālo rezultātu.
Manuprāt, latviski sliktu izglītību ieguvis krievs Latvijai ir kaitīgāks un bīstamāks par kvalitatīvu izglītību guvušu, bet krieviski. Galu galā tas pats termins “urla” aizvien biežāk tiek lietots sociālā un kultūras slāņa nozīmē – neatkarīgi no tautības. Tā arī slikta izglītības kvalitāte, nevis pasniegšanas valoda, ir izšķirošais sabiedrības “urlizācijas” faktors. Tā es to redzu.
0
lindamarisfam > aivarstraidass 11.05.2011. 20.51
“Šīs reformas piekritējiem ir jāskaidro..” – kur, kad un kam ir skaidrots? Cik plaši tas ir bijis? Vai pirms referenduma palaišanas bija jau samanāmi skaidrošanas augļi?
Vēl pastāv iespēja, ka visi šie labie nodomi ir atsevišķi Kalvja Apsīša wishful thinking. Kuri VL! plašākam lokam nebūt nav tik saistoši kā, teiksim, Kasparam Gasūnam.
Bet vēl es gribēju VL! paslavēt. (Varbūt gan es jaucu KA ar VL!) Doma par desegregētu izglītību pati par sevi ir drosmīga. Arī tas, ka latviešu nacionālists lieto tādus vārdus kā “dialogs”, “kultūras universālā vērtība” [varbūt citēju neprecīzi, bet bija kaut kas ļoti līdzīgs] un kopumā paceļas pāri konfrontācijas un upura mentalitātei.
Tas ir tieši tāds “modernais” latviešu nacionālisms, kādam vispār saskatu jēgu un nākotni. Tomēr ir arī ēnas puse. Šī ideoloģija šķiet piesaistām arī tādu īpašu deģenerātu pasugu, kuriem nacionālisms ir tikai savu problēmu piesegums un racionalizācijas rīks.
Kurš tad īsti ir VL! vektors?
0
lindamarisfam > aivarstraidass 13.05.2011. 14.53
Par CDU. Pat vislielākie VL! nelabvēļi būtu sajūsmā, ja uz to lieta ietu! :D Bet tā vis gluži neizskatās. Tādēļ arī mans iepriekšējais jautājums par vektoru.
Un vēl tāds sīkums, ka Merkele ir fizikas doktore. (Savukārt britiem Tečere bija ķīmijas, šķiet.) VL! gan tās personālijas ir pavisam apgriezti tendētas – cirvis, sirpis un āmurs, nevis mēģenes un analītiskā domāšana. (Bet tās tikai detaļas. Galvenais, lai jumis būtu fonā.) Tas, kā Merkele izstrādā integrācijas tēmu man liek vienkārši spiegt aiz sajūsmas. Tieši uz šī fona VL! izskatās īpaši bāli.
Ir vēl viens sīkums. Tie, kuriem CDU vektors narētu nepatikt, ir tieši pašreizējais VL! elektorāts. Baidos, ka tieši tas huligāniskais šarms viņus piesaista, bet “Rietumu izkurtusī pseidocivilizētība” riebjas.
Eksperimenta pēc varat uztaisīt aptauju starp Latvijas vāciešiem. Kurā Vācijas partijā viņi saskata tuvāko VL! līdzinieci (gan tagad, gan nākotnes perspektīvā). Un varu saderēt, ka iegūsiet pavisam citu saīsinājumu, ne CDU un ne arī CSU. :)
0
lindamarisfam > aivarstraidass 13.05.2011. 16.24
Par vēstures mācīšanu.
Ir nu gans Jums globāls piemēru mērogs. :) Es atļaušos būt lokālāks.
Latvijas neatkarība un Pirmais pasaules karš, revolūcijas Krievijā un Vācijā, Brest-Ļitovskas miera līgums, tā brīža daudzās diplomātiskās un militāri-loģistiskās nianses. Pamēģiniet izsekot kaut vai tikai strēlnieku fenomenam, strikti turoties pie dalījuma “divās vēsturēs”.
Par indoktrināciju.
Te nu mēs esam vienā frontes pusē. Vienīgi parasti tieši “divu vēsturu” proponenti jau arī saskata tajā “brīvo indoktrinācijas nišu”. Savukārt plašāks konteksts palīdz iegūt objektīvāku ainu. Un latviešiem (būtībā tas pats attiecas uz citām tautām) ar viņu daudzajiem vēsturiskajiem mītiem tas būtu īpaši veselīgi. Kaut vai Cēsu kaujas un konteksta paplašināšana līdz Baltijas mērogam – Ziemeļu armija ar igauņu palīdzību vai Igaunijas armija ar atsevišķām latviešu daļām?
Par vēstures skolotājiem. Nu, labi profesionāļi jau tiks galā arī, ja visādi politikāniskie jefiņi viņiem kokus spieķos liks. Jautājums tikai, vai ir tik akūta nepieciešamība tos kokus bāzt?
Mans iespaids gan ir tāds, ka vēstures skolotāju vairākums ir pret dalījumu “divās vēsturēs”. Un tieši viņiem te būtu pirmais vārds – gan pēc akadēmiskās hierarhijas (viņu grādi attiecīgajā zinātņu nozarē ir augstāki par mūsējiem), gan pēc praktiskā darba pieredzes.
Manuprāt, loģiskā secība būtu, ja VL! sākumā uztaisītu vēstures skolotāju (ja vēlaties, kaut vai tikai latviešu tautības) aptauju, lai noskaidrotu, kādi tieši uzlabojumi viņiem būtu vajadzīgi vēstures kā zinātniskās disciplīnas labākai pasniegšanai. Tostarp arī Latvijas vēstures. Un tad no šī izejas punkta tālāk meklētu risinājumus. Nevis apriori un per se pieņemtu, ka “divas vēstures” veicina patriotismu – bez jebkāda nozares specifikas seguma un argumentācijas vispār. Labie nodomi neskaitās…
Par labajiem nodomiem. Laikam jau tieši šādas situācijas ir bijušas pamatā teicienam par “labajiem nodomiem, ar kuriem ir bruģēts ceļš uz elli”. Ja ir labie nodomi un slikta realizācija, tad sausais atlikums ir sliktā realizācija, nevis labie nodomi.
0
ilmisimo > aivarstraidass 11.05.2011. 20.42
Kalvi, Jūs šķietat slīpētāks kā pirmajā brīdī izskatāties. :)
————————————————————–
JUbernazionalizma vilks CDU/CSU avju drānās!
0
aivarstraidass > aivarstraidass 11.05.2011. 22.29
Par Nacionālās Apvienības skolu reformēšanas iniciatīvu man pašam ir ļoti daudz neskaidru jautājumu (it īpaši tādēļ, ka izglītības tēmas man ir tuvas; pats strādāju izglītības lauciņā, un labi zinu, ka tur nevar visu nejēgā saputrot). Esmu uzdevis jautājumus arī VL! mājaslapā. Imants Parādnieks pirms pāris nedēļām skaidroja “skolu reformas nepieciešamību no Īrijas latvieša viedokļa”. Tur ir diezgan interesanti sarakstīts – bet daudzi jautājumi (arī par dzimtās valodas mācīšanu krievu skolēniem; par poļu skolām; par visu ko Jūs uzdevāt) palika neatbildēti. Šinī jautājumā mums abiem ir neskaidrības.
Vai vajag virzīt kaut ko tik nesagatavotu un līdz galam neizdomātu? Grūti pateikt. Sirds dziļumos es ticu tam, ka ne jau pāris vārdi Satversmē spēj mainīt izglītības kvalitāti. Arī pāris vārdu ierakstīšana to nemainīs – lai tas paliek vēlētāju ziņā. Šveicē arī taisa referendumus (pat par visādām muļķībām) – un nekas, arī tur var dzīvot.
>>> Kaspars Gasūns: Mācību metodika nav nekāds iepakojums – tas ir svarīgs izglītības instrumentārija elements. Ir svarīgs gan saturs, gan optimāla metodika.
Pat nesākšu detalizēti skaidrot, ar ko algebras un ģeometrijas dalījums atšķiras no dalījuma “divās vēsturēs”.
===========
Man šķita pārsteidzoša Jūsu nelokāmā pārliecība, ka vēstures priekšmetu NOTEIKTI NEVAJAG dalīt pasaules un Latvijas vēsturē. Es (atšķirībā no tiem, kuri viskrasāk iestājās par vēstures sadalīšanu) neuzskatu ne Latvijas ne pasaules vēsturi par ideoloģisku indoktrināciju. Vēsture ir zinātne – un tā ir pelnījusi tikt mācīta kā nopietna zinību nozare, kuras nolūks ir noskaidrot patiesību ar noteikta veida metodēm.
Vai Latvijas vēstures atsevišķu mācīšanu var motivēt, izejot no paša priekšmeta būtības – par to jājautā pašiem vēsturniekiem. Cik saprotu, viņu vidū domas dalās. Man, neko daudz nejēdzot no vēstures pasniegšanas, nāk prātā daži apsvērumi: (1) Latvijas vēsture vairāk ilustrē notikumus mazos mērogos (skats uz to, kā globālās tendences izpaudās lokāli, nevis kā daudzi lokālie notikumi, kurus īsti niansēti apskatīt pasaules vēsturē nepietiek vietas, saplūda kopā globālā tendencē); (2) Latvijas vēsture ir saistīta ar sengrieķu maksimu “Izzini sevi”. Mācoties par Ķīnas Haņ dinastijas valdniekiem, protams, arī var izzināt sevi, bet tas prasītu no skolēna krietni lielāku iztēli; (3) Latvijas vēsturei tomēr ir mazliet citas metodes – mācību kursa ietvaros var pabraukāt pa muzejiem, paciemoties arhīvos, apskatīt mutvārdu vēsturi, aiziet uz kādu arheoloģisko izrakumu vietu. Tā nav tikai rakāšanās pa tālās zemēs sašķirotu dokumentu kaudzēm.
Īsi sakot – labs vēstures skolotājs spēs labi strādāt arī pie jaunās kārtības, runās par kopsakarībām, utml. Mani galīgi neiežēlinās dažu vēstures skolotāju runas par to, ka dažas tēmas (piemēram, reformāciju) vajadzēs mācīt divreiz – un sanākšot it kā neloģiski. Fizikā es vienas un tās pašas tēmas (piemēram, elektrību) esmu mācījies 3 vai 4 reizes – pirmo reizi 8.klasē (pāris formulas par strāvu, spriegumu un pretestību); pēc tam 11.klasē (magnētiskie lauki, Maksvela vienādojumi); pēc tam augstskolā “Vispārīgās fizikas kursā” un elektrotehnikā – ar spolēm un kondensatoriem, vēl pēc tam “Teorētiskās fizikas” kursā pēc Landau grāmatas. Un nevienu reizi nebija garlaicīgi!
0
aivarstraidass > aivarstraidass 11.05.2011. 19.09
>>> 1) Pats galvenais – kādos termiņos plānojat pāreju? Vai ir kādi starpposmi?
====
Paredzēts sākt no 2012.g. – ar 1.klasi; pēc tam pāriet uz 1. un 2. klasi utt. T.i. 12 gados.
>>> 2) Kāda ir valdošā pozīcija partijā – segregēta vai nesegregēta izglītība?
====
VL! lapā par to ir aptauja. Neesmu īstu skaidrību dabūjis. R.Dzintars nesenā klipā skaidroja, ka saglabāsies skolas ar pastiprinātu krievu valodas mācīšanu un krievi varēšot mācīties atsevišķi no latviešiem – lai labi apgūtu dzimto valodu.
>>> 3) Ko domājat darīt ar krievu skolu mācībspēkiem?
=====
Nav neviens par to neko teicis. Ja paliek segregētas skolas, tad jau nekur viņi nepaliks – strādās vien tāpat tālāk. Man ir sajūta, ka skolotāji pēc 20 gadu pieredzes ar visādiem “eksperimentiem” un reformām var pielāgoties absolūti jebkādiem noteikumiem.
>>> 4) Vai personīgi uzskatāt, ka atsevišķa Latvijas vēstures mācīšana ir lietderīga? Kam un kādēļ?
=====
Iepakojums jau nav tik svarīgs. Var darīt gan tā, gan tā. Atsevišķam priekšmetam ir jēga tad, lai paviršas zināšanas Latvijas vēsturē nevarētu “aizmālēt” ar normālām vidējām atzīmēm pasaules vēsturē.
Neesmu vēstures pasniegšanas lietpratējs. Matemātikā uzskatu, ka algebrai un ģeometrijai jābūt diviem atsevišķiem priekšmetiem. Zinātnes nozare gan ir viena – matemātika; bet tomēr priekšmeta mācīšanas tradīcijas, un reizēm pat domāšanas un secināšanas kultūra abos gadījumos atšķiras. Apvienot – tas gandrīz vienmēr nozīmēs to, ka mazākā apakšnozare (ģeometrija) cietīs.
>>> 5) Vai Jūsu pašu agrāk minētais par dialogu ar krievu skolu mācībspēkiem un vadību ir veikts?
=====
Cik zinu, tad nē. Neviens nav runājis – un īsti jau nav arī to, kuri gribētu runāt ar referenduma iniciatoriem.
>>> 6) Vai uzskatāt, ka VL! ar savu galējo labējumu vispār ir veiksmīga platforma (imidža dēļ), no kuras varētu veiksmīgi veidot dialogu ar krieviem / veicināt integrāciju?
======
Visos jautājumos jau nav šis galējais labējums. Drīzāk jau PLL ir labēja. VL! gan iestājās par pabalstu griestu atcelšanu (t.i. sociālo pabalstu nevienlīdzību). Bet tikpat labi viņi varētu arī iestāties par progresīvu ienākumu nodokli vai arī lielāku NĪ nodokli par lieliem nekustamiem īpašumiem.
Partijai tomēr ir visai neliela pieredze ekonomisku jautājumu risināšanā; sociālās solidaritātes stīga viņiem ir (ir arī diezgan daudzveidīgs atbalstītāju loks – daudz mazo ziedotāju KNAB datubāzē), bet sociālā politika Nacionālajai Apvienībai vēl ir jāpārvērš juridiskos formulējumos.
0
raimonds_bossltd > aivarstraidass 11.05.2011. 21.41
to Kaspars Gasūns
“valodas termins “urla” aizvien biežāk tiek lietots sociālā un kultūras slāņa nozīmē – neatkarīgi no tautības.”
—————-
Urla nav tautības. Tas var būt bijušais latvietis, ukrainis vai polis, kurš pazaudējis savu seju un saknes un pievienojies agresīvai un tumsonīgai krievvalodīgai masai. Kā šodien izteicās Lindermanis, tas ir krievs. Katra krieva senči senākā vai ne tik senā pagātnē ir piederējuši normālām, civilizētām tautām.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 11.05.2011. 19.49
Jā, protams. Šīs reformas piekritējiem ir jāskaidro, kā krievi u.c. pēc šīs reformas kvalitatīvi iemācīsies savu dzimto valodu – ka nekritīsies izglītības kvalitāte, saglabāsies arī šai sabiedrības daļai kultūras vertikāle (dažādu kvalifikāciju cilvēki – no profesoriem līdz bakalauriem – kuri var cits citu mācīt un bagātināt).
Nav noslēpums, ka pēc steidzīgi veiktās desegregācijas ASV (60-tajos gados) dažos gadījumos izglītības kvalitāte melnādainajiem amerikāņiem KRITĀS. Jo jaunajās skolās skolotāji pārsvarā bija baltie – valoda gan bija visiem viena, bet pazuda sociālā saikne ar savas tautības izglītotiem cilvēkiem; iespēja ar viņiem satikties skolas sienās. Nu un nostiprinājās pārliecība, ka čakli mācīties nozīmē “acting white” – ka īsts, autentisks melnādainais nevis mācās, bet spēlē basketbolu vai tirgo kokaīnu.
Dabas likumus apšmaukt nevar. Vairums cilvēku pie jebkuras reformas domās savā dzimtajā valodā (tātad – to nepieciešams zināt labi). Un ikvienam ir vajadzīgi kaut kādi, ja ne gluži “lomu modeļi”, tad vismaz savas kopienas pārstāvji, no kuriem mācīties dzīvot normālā sabiedrībā. Un to integrācijas procesu, kam vajadzīgas 3 paaudzes (trešās paaudzes imigranti ir normāli integrējušies mītnes zemē) nevar iespiest īsākā laikā.
Mums pietrūkst konteksta, kurā šādus jautājumus vispār var apspriest. No vienas puses ir “Vienotības” karjeristi, kuriem vislabāk patīk īstajā brīdī diskreditēt VL! ar absurdām apsūdzībām, vai dalīt ienesīgus amatus ar zaļajiem zemniekiem. No otras puses ir VL! – ar cilvēkiem, kuriem ar ideālismu viss ir kārtībā, bet vajadzīga drusku vispusīgāka dzīves pieredze.
Protams, mums nevajag censties būt “bāreņu tautai”. Ir lietas, uz kurām var paļauties – ir, teiksim, kristīgā sociālā mācība, ir Žaks Maritēns. Un mums nav jābūt pat kristiešiem, lai varētu sekot veselajam saprātam – cienītu savus līdzcilvēkus, ļautu katram cilvēkam realizēt savu brīvību tā, lai vieglāk būtu pieņemt saprātīgas izvēles. Tas, par ko Nacionālā Apvienība varētu kļūt savā vislabākajā veidolā – būtu kaut kas līdzīgs CDU/CSU (ir tāda partiju apvienība Vācijā). Ja viņi to nedarīs, tad reitings nekur ārpus 6-8% intervāla netiks.
VL! šobrīd ir viscerīgākā partija, jo viņi spēj mācīties, viņi negausīgi neiedzīvojas no saviem amatiem, un viņi rupji neatšuj tos labas gribas cilvēkus, kuri iet ar viņiem kopā pat, ja tie reizēm domā savādāk nekā partijas oficiālā nostāja. Bet līdz pilnībai ir vēl ļoti tāls ceļš ejams.
0