Makšķernieki aicina nepieļaut HES celtniecību Vaidavas upē

Raidījums: Atļaujas vēl 2002.gadā parakstījis toreizējais ministrs Kalvītis

Latvijas Makšķernieku asociācija (LMA) aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Saeimu un arī valdību rīkoties, lai nepieļautu mazās hidroelektrostacijas (HES) celtniecību uz Vaidavas upes Alūksnes novadā, pirmdien vēsta aģentūra LETA.

LMA valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs paziņojis, ja vietējo pašvaldību nevarība nav nekāds pārsteigums un ļoti atgādina to domāšanu un rīcību mazo HES celtniecības buma laikā ap 2000.gadu, tad nav saprotams, kā šīs mazās HES celtniecības fakts saskan ar valsts dažāda ranga amatpersonu vēlmi padarīt Latviju par zaļāko un sakoptāko valsti pasaulē.

Latvijas Makšķernieku biedrība aicina ne tikai augstākās amatpersonas rīkoties, lai nepieļautu šīs HES celtniecības turpināšanu, bet arī sniegt publiskajā telpā sabiedrībai skaidrojumu par šo notikumu.

Svētdien TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka Alūksnes novadā pie Alsviķiem, uz vienas no tā dēvētajām lašupēm, pāri foreļu un alatu nārsta vietām, top jauna hidroelektrostacija (HES). Projekts paredz appludināt vairākus upes līkumus, izveidojot 44 hektāru lielu ūdenskrātuvi.

Kaut arī Vaidava iekļauta aizsargājamo upju sarakstā un alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju, HES būvniecību tur atļauts veikt izņēmuma kārtā. Projekts tapis jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, taču stacijas celtniecība sākusies tikai pagājušajā ziemā.

Ekologs Rolands Lebuss Pasaules Dabas fonda uzdevumā savulaik veica pētījumu par mazo HES ietekmi, atzina, ka ieguvumi mazo HES īpašniekiem garantē elektrības iepirkumu, turklāt vēl par dubulttarifu. Roze norādīja, ka mazo HES būvniecībā īpaši ieinteresēti bijuši divi politiskie spēki – TB/LNNK un Tautas partija (TP).

Dokumenti liecina, ka šim konkrētajam HES savu piekrišanu ar pašrocīgu parakstu 2002.gadā toreiz vēl kā ekonomikas ministrs ir devis TP bijušais līderis un ekspremjers Aigars Kalvītis, kura ģimene pati darbojas mazo HES biznesā. Bet būvatļaujas pagarinājumu saņēmušais projekta vadītājs Aldis Dikmanis nenoliedz, ka savulaik Gaujas HES jomā viņam bijušas kopīgas intereses ar tēvzemiešu priekšsēdi Robertu Zīli. Dikmanis iepriekš ļoti kritizēts par kaitējumu Gaujai, kur viņa īpašumtiesības saistītas ar piecām spēkstacijām. Šai projektā Dikmanis esot gan tikai projekta vadītājs, viņš atzīst, ka kopš tā laika daudz esot mācījies un šis HES uz Vaidavas noteikti būšot videi daudz draudzīgāks.

Biologs Armands Roze, kurš īpaši pētījis apkārtnes upes, apgalvo, ka, uzbūvējot HES, izmaiņas upē būs neatgriezeniskas. Vaidava tiks sapostīta uzreiz 3 veidos – gan tās straujtece, gan oļu sanesumi, gan akmens krāvumi. Sekas izjutīs pat 10 kilometru rādiusā dzīvojošie putni, kas barojas upē, to skaitā arī tur ligzdojošie īpaši aizsargājamie melnie stārķi. Pašā upē izzudīs lielākā daļa tagadējo iemītnieku, izcērtot kokus un krūmus, saule uzkarsēs ūdeni līdz temperatūrai, kurā lašveidīgās zivis iet bojā, milzīgo uzpludinājumu neizturēs arī to barības ķēdē esošie strauta nēģi un platgalves.

Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova un būvvaldes vadītāja Līga Šķepaste apstiprināja, ka HES celtniecība saskaņota, notiek likumīgi un to nav iespējams apšaubīt. Viens no vietējiem deputātiem Juris Griščenko, kurš savulaik ir balsojis par atļaujas došanu HES būvēšanai saka, ka darītu to arī tagad, jo būs arī savi labumi vietējiem, piemēram, peldvieta uzpludinājuma vietā un darba vieta HES sargam.

Tagadējais jaunbūves īpašnieks Aldis Stūriška nevar noliegt, ka HES ieviesīs apkārtnē daudz lielākas izmaiņas, nekā kādreiz te darbojošās dzirnavas vai nelielā spēkstacija, kas te bija padomju laikā. “Jebkura saimnieciskā darbība kaut ko izmainīs tajā dabā, bet es projektu saņēmu ar jau visām atļaujām, iepazinos rūpīgi, ka šeit ir visi saskaņojumi. Bez tam mēs izmantojam ļoti modernu Čehijā ražotu tehnoloģiju, kas darbojas daudzkur pasaulē un ir dabai draudzīga.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tomēr nolemts vēlreiz pārbaudīt visu lēmumu pieņemšanas vēsturi, lai pārliecinātos, vai kāds likums nav pārkāpts, kas būtu vienīgā iespēja būvi vēl apturēt. “Tas, protams, jāsaka, ir reti stulbi, ka tik ilgi tiek pagarinātas būvatļaujas. Līdz ar to mēs skatīsimies, cik likumīgi ir notikusi tā būvatļaujas pagarināšana, bet, jebkurā gadījumā, jāsecina, ka tas diemžēl ir žēl, ka valstī nav vairs nevienas institūcijas, kas par būvniecību atbild!” atzina ministrs Raimonds Vējonis.