Aptauja: procesus Latvijā ietekmē tikai politiķi

Vien 15% iedzīvotāju uzskata, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu Latvijā

Tikai 15,3% iedzīvotāju uzskata, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā, liecina tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas fakti” sabiedriskās domas aptauja par nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru Latvijā. 72% aptaujas dalībnieku pauda viedokli, ka nedz viņi paši, nedz NVO nespēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī, vēsta aģentūra LETA.

 

Sabiedrībā valda uzskats, ka tikai politiķiem ir liela ietekme Latvijā notiekošajos procesos. Politiķus kā ietekmīgu grupu novērtēja trīs ceturtdaļas jeb 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tostarp vairāk par pusi jeb 52,9% aptaujāto politiķu ietekmi raksturoja kā ļoti lielu. Citas institūcijas vai sabiedrības grupas tā tika raksturotas ievērojami retāk – mazāk nekā 15% gadījumu.

 

Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju skatījumā, NVO raksturojamas kā mazietekmīgi vai pat neietekmīgi spēki. Arodbiedrības kā ietekmīgu institūciju vērtēja 29,5% respondentu, biedrības un nodibinājumus – tikai 13,7%, reliģiskās organizācijas – 17,3% respondentu.

 

Aptaujas rezultāti atklājuši četras darbības jomas, kurās sabiedrības skatījumā NVO spētu ietekmēt izmaiņas pozitīvā virzienā – vides aizsardzība, sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, cilvēktiesību aizsardzība un reģionālās kopienas attīstība. Šīs bija vienīgās jomas, par kurām biežāk nekā kritisku viedokli respondenti pauda uzskatu, ka tur nevalstiskās organizācijas spētu panākt kvalitatīvas izmaiņas.

 

Vides aizsardzība ir nozīmīgākā joma, kurā NVO loma lēmumu pieņemšanas ietekmēšanā varētu būt salīdzinoši lielāka. Viedokli, ka NVO vides aizsardzībā spēj ietekmēt izmaiņas pozitīvā virzienā, pārstāvēja 47,9% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet kritisku viedokli pauda 16,8% respondentu.

 

Pozitīvi NVO spēju ietekmēt pozitīvas izmaiņas sociālo pakalpojumu kvalitātē un pieejamībā vērtēja 31,9%, savukārt kritiski – 28% aptaujas dalībnieku. Cilvēktiesību aizsardzībā pozitīvi NVO spēju ietekmēt lēmumus vērtēja 31,4%, savukārt kritiski – 26,7% respondentu. Reģionālās kopienas attīstībā NVO spēju pozitīvi ietekmēt izmaiņas vērtēja 28,6%, savukārt kritiski – 22,6% aptaujas dalībnieku.

 

Aptaujas rezultāti apstiprināja bieži izskanējušo viedokli par to, ka Latvijas sabiedrība jebkuru sabiedriski nozīmīgu lēmumu pieņemšanu identificē ar politiku. Latvijas sabiedrībā ir nostiprinājusies pārliecība, ka valsts varas dienas kārtību nespēj iespaidot organizētas iedzīvotāju grupas. Aptaujā secināts, ka NVO trūkst sadarbības pieredzes, resursu un pārliecības par savām spējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu politiskajā līmenī.

 

“Latvijas fakti” aptaujāja 1000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šī gada martā. Sabiedriskās domas aptauja veikta, balstoties uz biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” izstrādātu koncepciju. Aptauja veikta ar Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Aptaujas mērķis bija noskaidrot Latvijas NVO ietekmi uz politisko, ekonomisko un sociālo attīstību valstī.