Varētu pastiprināt premjera pārraudzību pār KNAB vai padarīt biroju par neatkarīgu iestādi
Valdība tuvākajā laikā plānojusi izskatīt koncepciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) turpmāko statusu, aģentūrai BNS pavēstīja Ministru prezidenta pārstāve Zanda Šadre.
Paužot premjera Valda Dombrovska (JL, “Vienotība”) nostāju par KNAB pārraudzību, Šadre informēja, ka tiek apsvērti divi risinājumi – stiprināt Ministru prezidenta pārraudzību pār KNAB vai noteikt birojam neatkarīgas iestādes statusu. “Tomēr, paplašinot biroja neatkarību, ir vienlaicīgi jānodrošina zināma uzraudzības kārtība, piemēram, uzraudzības padomes formā, kā tas darbojas citās valstīs,” uzsvēris Dombrovskis.
Runājot par premjera pārraudzības stiprināšanu, Dombrovskis uzskata, ka būtu jānovērš šķēršļi. Pēc premjera domām, līdzšinējā pieredze pierādījusi – efektīvai pārraudzībai nepietiek tikai ar to, ka augstākai amatpersonai ir tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt attiecīgu lēmumu.
KNAB likumā ietvertais regulējums nav arī pietiekams, lai nodrošinātu KNAB, tostarp biroja priekšnieka, pilnvērtīgu pārraudzību, jo netiek skaidri regulēta Ministru prezidenta disciplinārvaras esība un tās robežas attiecībā uz KNAB priekšnieku. Likums nenosaka disciplinārsodu piemērošanas kārtību KNAB priekšniekam. “Šāda situācija ne tikai ierobežo Ministru prezidenta tiesības pamatoti piemērot pārraugāmajai amatpersonai disciplinārsodu, bet arī kavē pārraugāmās amatpersonas Ministru prezidenta tiesisku norādījumu izpildīšanu,” atzinis premjers.
Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicinājusi Ministru kabinetu nevilcināties un izskatīt koncepciju par KNAB turpmāko statusu, kas izstrādāta jau 2009.gadā.
Koncepcijā iekļauti vairāki varianti, taču birojs atbalsta neatkarīgas iestādes statusa noteikšanu, tādējādi KNAB tiktu pielīdzināts Latvijas neatkarīgajām iestādēm, piemēram, Valsts kontrolei un Latvijas Bankai. Arī ārvalstu pieredze liecina, ka korupcijas apkarošanas iestādes tiek veidotas kā maksimāli neatkarīgas institūcijas ar atbilstošiem uzraudzības mehānismiem. Piemēram, Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests ir iestāde ārpus Ministru kabineta sistēmas, kuras darbu pārrauga Valsts prezidents un parlaments.
Koncepcija rosina arī likumā mainīt KNAB priekšnieka iecelšanas un atbrīvošanas no amata procedūru, nosakot kārtību, kādā jautājums par KNAB šefa amata kandidātu tiek virzīts izskatīšanai Saeimā, un paredzot, ka pretendentus izvērtē īpaša komisija.
Komentāri (13)
Marija 14.04.2011. 15.40
Pēdējā laika notikumi rāda, ka, apstiprinot amatos augstas amatpersonas ar lieliem parādiem vai kredītsaistībām vēlāk tās rada problēmsituācijas, kas tiek muļļātas un kam tiek tērēts neadekvāti daudz valstisko resursu.
Ieteiktu prezidenta komandai izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu, ka ministru un tiem pielīdzināmo augsto amatpersonu parādsaistības nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni attiecībā pret ienākumiem. Ja ienākumi samazinās zem sliekšņa vērtībai, tad amatpersonai amats jāatstāj noteiktā laikā.
0
mary75 14.04.2011. 15.07
Korumpētajā muļķuzemē, kur Saeimas vairākums ir vai nu vienkārši populisti, vai korumpēti populisti, visi varianti slikti.
It kā uz patreizējo momentu būtu labi, ja būtu lielāka premjera teikšana par KNAB, bet, kāda garantija, ka tūlīt pat premjers nebūs kāds no ZZS zombijiem
No otras puses – dod KNAB lielāku patstāvību ar tādu priekšnieku kā Vilnītis, un ar uzraudzības padomi, kurā, grozies kā gribi, vairākums tāpat būs tādi, kuri zārkā redzējuši to korupcijas apkarošanu, un kuru saimniekiem KNABs tikai traucē – arī neder.
Iesākumā derēja pieņemt likumu, ka KNAB priekšnieks nedrīkst būt pakļauts korupcijas riskiem, kā Vilnītis ar saviem parādiem, kuru dēļ viņu var raustīt aiz diedziņiem.
Un, varbūt, KNAB priekšnieku var vēlēt tiešās vēlēšanās, un tad dod arī lielāku patstāvību, pie kam jāizstrādā noteikti kritēriji, kas var pretendēt, lai izslēgtu populistus, personas, kuras pakļautas korupcijas riskiem, sodītas vai izmeklēšanā esošas personas, utt.
Skaidrs, nav ideāls variants, un politiķi to negribēs, bet, manuprāt, labāks par citiem, un par šo variantu gan derēja referendums.
Tas būtu arī tests – vai šai te tautai vispār var uzticēt prezidenta tiešas vēlēšanas?
1
mary75 > mary75 14.04.2011. 16.11
Par to, ka daļa tautas ir politiski naiva un to var viegli piemānīt tādi populisti kā Lembergs, ko var saukt arī par stulbumu, piekrītu, arī par to, ka daļa tautas korupciju neuzskata par ko sevisšķi nosodamu un nesaprot, kādu ļaunumu tā nodara valstij un kā degradē sabiedrību, arī var piekrist.
No otras puses – ja paņemtu 100 deputātus un 100 skolotājus, medmāsas, un kaut vai sētniekus un pensionārus, godīgu cilvēku % otrajā grupā noteikti būtu lielāks, kā pirmajā ( deputātu) grupā.
Visus nekad nevar iespaidot, iebiedēt, uzpirkt, utt., deputātu lielāko daļu – var, tas notiek katru dienu, un visiem tas redzams.
0
gundega_heiberga 14.04.2011. 19.22
http://www.diena.lv/lat/multimediji/dienatv/politika/video-borovkovs-valsti-nav-tik-liela-problema-korupcija-ka-tie-kas-ar to cinas
Vienīgi asprātis nepiebilst, ka tas raksturīgi korumpētai valstij. No Borovkova teiktā nojaušams, ka partiju saimnieki upurētu Vilnīti, ja tas parautu līdz Strīķi un Vilku.
2
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@gundega_heiberga > gundega_heiberga 15.04.2011. 13.52
Protams, protams, vienīgi tiek meklēti duļķainākī risinājumi, lai nesaceļas troksnis kā pēc Maizīša aizmelošanas no prokuratūras. Un lietussargi, kurus atvēra Loskutova aizstāvībai, nav salauzti ākstoties.
0
mary75 > gundega_heiberga 15.04.2011. 09.14
Un kāpēc viņi lai neupurētu Vilnīti, ieliks viretā Vilnīti – 2, viņi taču vairākumā, galvenais – tikt no Vilka un Striķes vaļā.
0