Saeima noraida radikālus grozījumus Satversmē
Ceturtdien Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja apvienības “Visu Latvijai – Tēvzemei un brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK) rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredzēja tautas vēlētu Valsts prezidentu un prezidenta pilnvaru paplašināšanu.
Uzreiz jāpasaka, ka savs labums no šī balsojuma sabiedrībai ticis – tas rosinās aktīvāk risināt diskusiju, par iespējamiem grozījumiem Latvijas valsts iekārtā. Tautas vēlēts prezidents ir “karstais kartupelis”, kas valsts politiskajās aprindās un sabiedrībā kopumā regulāri tiek aktualizēts jau kopš neatkarības atgūšanas, un pat pirms tās.
Sabiedriskās domas aptaujas nemainīgi uzrāda lielu skaitu respondentu (līdz 80%), kas vēlētos, lai Latvijā būtu tautas vēlēts prezidents. Diemžēl paliek neatšifrēts, ko cilvēki saprot ar “tautas vēlētu prezidentu”, kas no viņa tiek gaidīts, un kādas pilnvaras būtu jādod prezidentam.
Šo nenoteiktību labi ilustrē 10.Saeimas vēlēšanas, kurās pagalam neveiksmīgi startēja partija ar nepārprotamu nosaukumu – “Par prezidentālu republiku”, kas lika priekšā, to, ko, spriežot pēc sabiedriskās domas aptaujām, it kā gaida lielākā daļa valsts iedzīvotāju. Protams, var aizbildināties, ka kandidātu saraksts bija “nepārliecinošs”, taču, lai vai kā, prezidentālas republikas iecere vēlētāju atbalstu neguva.
Viens kandidāts uz vienu konkrētu amatu – tam it kā vajadzētu būt Latvijas politiskajā vēsturē noietam posmam.
Pie tautas vēlēta Valsts prezidenta idejas atbalstītājiem pieder arī tagadējais prezidents Valdis Zatlers. Viņš jau nācis klajā ar pirmajiem iespējamajiem prezidenta pilnvaru paplašināšanas priekšlikumiem: noteikt, ka Valsts prezidentam tiktu piešķirtas pilnvaras nominēt Tiesībsarga, Valsts kontroliera, Latvijas Bankas prezidenta un vairāku citu atbildīgu amatu kandidātus, galīgo lēmumu tomēr atstājot Saeimai – lai nerastos aizdomas, ka runa ir par parlamentāras republikas likvidēšanas pieteikumu. Tikai grūti skatīties uz šiem priekšlikumiem nopietni: prezidents ieteiks, Saeima neapstiprinās – ko tad? Turklāt viens kandidāts uz vienu amatu – tas ir kaut kas piemirsies, taču, domājams, ne līdz galam aizmirsts. Un nav principiālas starpības, vai šo vienīgo kandidātu deleģē Kompartijas rajona komitejas birojs vai Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. Viens kandidāts uz vienu konkrētu amatu – tam it kā vajadzētu būt Latvijas politiskajā vēsturē noietam posmam.
Protams, šie priekšlikumi nenāk no “plikas vietas”. Pirms gada notikušais balsojums par ģenerālprokuroru labi ilustrēja to, ka latviski tradicionālais (vismaz tā ticis uzskatīts) “vīrs un vārds” likumdevēju korpusam neliekas saistošs. Var jau teikt, ka 9.Saeima, kas izbalsoja šķietami drošo ģenerālprokurora amata kandidātu, ir pagātne. Jaunajā Saeimā ienāca 60 deputāti, kas agrā netika ostījuši Saeimas gaisu. Tikai līdz ar jauniem deputātiem neatnāca jauni tikumi – sākot ar sadzīviskām lietām (priekšstatiem par deputātu privilēģijām) un beidzot ar tizlošanos (citādi to grūti nosaukt) izvirzot un ievēlot tiesībsargu.
Patiesībā te izeja ir vienkārša, un varbūt tāpēc Saeimas namā nepopulāra: izdiskutēt problēmu un krasi samazināt slēgtos balsojumus, kad likme ir tā vai cita kandidāta iecelšana atbildīgā amatā. Zustu “slepenās atsperes”, un deputātam būtu publiski (un vispirms jau saviem vēlētājiem) jāpamato nevis “nostāja vispār”, bet konkrētais balsojums. Būt “drosmīgam” anonīmi nav grūti, jo nekādu seku nebūs – ne turpmākajā ikdienas gaitās Saeimas gaiteņos, ne nākamajās vēlēšanās.
VL-TB/LNNK pieteiktie Satversmes grozījumi Saeimā cieta pilnīgu fiasko, un to apliecina tikai šķietami viendabīgais balsojums: 11 par, 64 pret. Daudz interesantāku ainu uzrāda “atturējušies” – tie ir 19 Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un pat neatkarīgais deputāts, VL pametušais (vai tomēr no partijas izslēgtais) Visvaldis Lācis. “Atturēties” jebkurā gadījumā nozīmē reāli vērsties pret iesniegto priekšlikumu.
Lai nu kam, bet ZZS grūti pārmest publiska entuziasma trūkumu tautas vēlēta prezidenta jautājumā – tak jau Kārļa Ulmaņa dibinātās partijas mantiniece. Un tieši tās (ne “Vienotības” vai “Saskaņas centra”) nostāja ir spriedums VL-TB/LNNK iesniegto Satversmes grozījumu kvalitātei.
Komentāri (28)