Ne es varu ko dot, ne ņemt • IR.lv

Ne es varu ko dot, ne ņemt

1
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Anita Brauna

CVK vadītājs Arnis Cimdars lepojas, ka vēlēšanām Latvijā ir augsts starptautiskais vērtējums. Viņš zina arī savas kļūdas, bet tās labāk neatcerētos

Ar Arni Cimdaru brokastojam franču maiznīcā Cadets de Gascogne dienā, kad ziņas no Saeimas apliecinājušas, ka viņam būs vairākuma atbalsts, lai kļūtu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju jau piekto reizi. Latvijas politikas mainīgajās aprisēs Cimdaram izdevies palikt par stabilu vērtību. Daži domā – pat par pārāk stabilu.

«Es tagad domāju, kas būs vēl pēc četriem gadiem. Tad jau man būs jāsēžas ragaviņās un jāgaida, kad vedīs uz mežu,» savu «aizsēdēšanos» amatā komentē Cimdars, kurš CVK ir vadījis vairāk nekā 13 gadus. «Atļaušos izteikt apgalvojumu, ka interese man nav pazudusi. Redzu interesantas lietas, ko četros gados varētu paspēt izdarīt. Tai pašā laikā es neesmu neaizvietojams un neesmu sastindzis. Ja manām zināšanām un kvalitātēm piedāvātu citu pielietošanas punktu, es to izskatītu. Kāpēc ne, patiesībā? Bet šobrīd šādu piedāvājumu nav, esmu gatavs strādāt [CVK].»

Kamēr citi Cimdaram izsaka pārmetumus, no kuriem skaļākie ir par 10.Saeimas vēlēšanu rezultātu sākotnējām kļūdām CVK mājas lapā, e-balsošanas neieviešanu un sabiedrisko attiecību pakalpojumu iepirkšanu no kādreizējā biznesa partnera firmas, pats komisijas priekšsēdētājs norāda uz sasniegumiem. «Mūsu vēlēšanu administrēšanai ir visaugstākais novērtējums. The Economist bija pētījums par demokrātijas attīstību, daudzās jomās vērtējums Latvijai pazeminājies, bet vēlēšanu administrēšanā un plurālismā tas ir nemainīgi stabils un augsts, tikpat augsts kā Igaunijā vai Austrijā.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu