Centrālā vēlēšanu komisija parakstu vākšanu varētu sarīkot maija vidū
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) otrdien “Visu Latvijai!” (VL) līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks iesnieguši vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par grozījumiem Satversmē, lai mācības skolās būtu tikai valsts valodā.
Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristīne Kurzemniece aģentūrai BNS pastāstīja, ka otrdien katra lappuse tiek apzīmogota un sāksies parakstu pārbaude. CVK pārbaudīs, vai visi paraksti ir derīgi – vai parakstījušies pilsoņi, vai paraksti ir notariāli apstiprināti un vai kāds nav parakstījies divas reizes. Pārbaude varētu ilgt divas nedēļas. Ja parakstu skaits būs pietiekams, CVK sāks parakstu vākšanu. Pēc Kurzemnieces prognozētā, to varētu sarīkot maija vidū.
Ja Nacionālās apvienības deputātu ierosināto Satversmes grozījumu projektu parakstu vākšanā atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita, to iesniegs Valsts prezidentam, kurš to nodos izskatīšanai Saeimai. Ja Saeima to noraidīs, par šo jautājumu tiks sarīkota tautas nobalsošana.
Pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesības bija 1 532 319 iedzīvotājiem, liecina CVK informācija. Tādējādi parakstu vākšanā jāsavāc vairāk nekā 153 tūkstoši parakstu. Grozījumi Satversmes 112.pantā sagatavoti, lai panāktu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā no 2012.gada.
Komentāri (93)
solanay 29.03.2011. 17.17
Daži komentāri gluži kā no TASS teletaipa lentes (nosmaržoja pēc padomju propagandas štampiem), kad nav citu argumentu, tad runā par nacionālradikāļiem, “naciķiem”, populistiem, marģināļu saujiņu, ne īsto laiku u.tt. (un tā jau 20 gadus), tā vietā, lai iepazītos tuvāk un runātu par piedāvājuma būtību. Diemžēl, arī presē un TV pārsvarā cirkulē primitīvi vulgarizētas versijas par piedāvājuma būtību, acīmredzot kādam tas ir izdevīgi… Nacionālās apvienības (VL&TB/LNNK) piedāvātais Satversmes grozījumu projekts paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā (12 gadu laikā, sākot ar 1.klasi). Tiem skolēniem, kuru vecāki to vēlas, tiek saglabāta iespēja vēsturi, kultūru un literatūru apgūt attiecīgās mazākumtautības valodā (poļu, lietuviešu, igauņu, baltkrievu, ukraiņu, … u.c.), bet pārējie mācību priekšmeti tiek mācīti valsts valodā, kā arī tiek apgūtas vairākas svešvalodas! Tas ir fiksēts 04.07.2010. apstiprinātajā NA programmā. Tik demokrātiska un liberāla pieeja nav pat lielākajā daļā ES valstu… Nevajag citus lamāt par nacionālradikāļiem, neiepazīstoties ar projekta būtību. Beidzot pietiek šķelt Latvijas sabiedrību pēc nacionālā principa, aizbildinoties ar it kā “politkorektumu”, bet patiesībā cenšoties zvejot sev īstermiņa politdividendes. I.Druvietes k-dzes aizstāvētais bilingvālās izglītības modelis (40-60-80% stundu latviešu valodā)dod pozitīvu rezultātu, ja ir gudrs un atsaucīgs skolas direktors un labvēlīga apkārtējā vide, bet daudzos gadījumos būtiska progresa var nebūt arī turpmākos 20 gados, ja nebūs sistēmas pakāpeniskai latviešu valodas nostiprināšanai. NA piedāvātais izglītības modelis nemaz tik ļoti neatšķiras no bilingvālās apmācības 80% varianta, bet tas garantē, ka pakāpeniski 12 gadu laikā latviešu valoda realitātē kļūst par sabiedrību integrējošo valodu un nostiprinās visās Latvijas skolās, vienlaikus ļaujot visām (!) mazākumtautībām saglabāt savu valodu un kultūru. Nesen augstskolās veiktais pētījums parāda, ka 75% mazākumtautību studentu nespēj brīvi izteikties un rakstīt latviešu valodā, lai gan it kā zina latviešu valodu, tas gan neliecina par bilingvālās izglītības panākumiem… Aicinu vairāk debatēt par to, kā pilnveidot latviešu valodas apmācību mazākumtautību skolās, nevis mētāties ar dubļiem, tas neveicina savstarpēju saprašanos…
5
martins_kibilds > solanay 29.03.2011. 21.30
Mani interesē tas pētījums. Vai tika pārbaudīta latviešu tautības studentu spēja brīvi izteikties un rakstīt latviešu valodā? Pēc savas pieredzes varu teikt, ka latviešu un krievu tautības studentu rakstu darbu īpaši neatšķiras. Tāpēc arī mans jautājums.
0
martins_kibilds > solanay 29.03.2011. 23.28
Neredzu pamatu šādam pieņēmumam. Latviešu studenti krievu valodu zina slikti. Viņu vājajās valodas zināšanas drīzāk būtu jāvaino izglītības sistēma kopumā. Krieviski raidošajiem medijiem ar to, manuprāt, nav nekāda sakara. Bet, protams, ja gribas būvēt sazvērestības teorijas, ka pie visa sliktā ir vainojami krievi, tad nevienam to nevar aizliegt. Bet tikai te atkal būtu jāatsaucas uz caurumiem izglītības sistēmā.
0
raimonds_bossltd > solanay 29.03.2011. 23.35
to Ivars
Ne tikai. Arī tie izdzimteņi, nolādētie kuces bērni, kas nepalaiž garām nevienu izdevību ar mēli nobraukt pa krieva pakaļu.
0
lebronj2356 > solanay 29.03.2011. 19.24
Tā padomju propogandas smirdoņa tiešām lauzties laužas no dažu komentāriem…+1
0
Evija Zauere > solanay 29.03.2011. 22.49
kāds brīnums, ka latvieši runā un raksta savā dzimtajā valodā tikpat slikti kā cittautieši? vai daudz pa TV var dzirdēt latviešu valodu? dzīvo tāds cilvēciņš kuram TV no 50 kanāliem 45 ir krievu valodā un nepaiet ne pieci gadi, ka viņš sāk runāt latviski lietojot krievu teikumu konstrukcijas. vēl pēc pāris gadiem latvietis ir tik tālu nozombēts, ka zina, ka viss labais pasaulē nāk no krievijas.
0
aivarstraidass 29.03.2011. 18.10
FreifunkLV: Kā tas skars normālas mazākumtautības, kurām asinīs nav leilvaras gēnu? poļus, lietuviešu, baltkrievus??
=======
Rīgā, teiksim, ir lietuviešu vidusskola, un tur lietuviešu valodā pasniedz tikai nedaudzus priekšmetus (pārējo māca latviski); ar baltkrievu pamatskolu ir līdzīgi (tur savukārt vairumu priekšmetu māca krieviski).
Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī ir arī poļu vidusskolas – tur poliski māca drusku vairāk ko. Ir arī ebreju skolas, bet arī tur ivritā māca tikai nedaudzas lietas.
Nekur nav teikts, ka Latvijas skolās nedrīkstēs mācīt svešvalodas. Ja reiz sekmīgi pastāv Franču Licejs un Rīgas Vācu ģimnāzija (kur padziļināti tiek mācīta viena vai otra nacionālā kultūra), tad līdzīgā ietvarā varēs risināt arī poļu, ebreju, lietuviešu, ukraiņu un baltkrievu skolu jautājumus.
Krievu skolas Latvijā ir kļuvušas par sava veida “klasi par sevi” – tās ne vien padziļināti iemāca krievu valodu (kas ir labi un apsveicami, un arī latviešu skolēniem varētu noderēt), bet gan atražo divkopienu sabiedrību.
>>> FreifunkLV: ir ļoti slikti, ja ieriebt krevvalodīgajiem ir šis te akcijas mērķis. es neredzu veidu, ka šo vienas valodas shēmu iedzīvināt.
=====
Mērķis nedrīkst būt kādam ieriebt. Drīzāk jau ir jādiskutē par to, kā pārvarēt skolu segregācijas sekas – un to cenu, ko sabiedrība (ieskaitot, arī krievu un latviešu skolēnus) maksā par to, ka no bērnudārza līdz apmēram 19 gadu vecumam nonāk divās mākslīgi izolētās vidēs, ko neraugoties uz visiem bilingvisma modeļiem joprojām sauc par “krievu skolām” un “latviešu skolām”.
0
Agnija Kancāne 29.03.2011. 15.12
Es ceru, ka izdosies savākt tos 10% parakstu. Ja arī ārvalstīs varēs parakstīties vēstniecībās, tad jau noteikti. Krieviem un citiem nelatviešiem beidzot ir jāsaprot, ka viņi dzīvo Latvijā, kur valsts valoda ir latviešu valoda. Ja viņi patiesi vēlas iekļauties Latvijas sabiedrībā un turpināt šeit dzīvot, tad latviešu valoda ir neatņemama viņu dzīves sastāvdaļa. Tāpēc arī valsts apmaksātajai izglītībai jābūt tikai valsts (latviešu) valodā. Katrai tautai ir iespēja kopt un attīstīt savu kultūru arī ārpus valsts mācību iestādēm – svētdienas skolās, kultūras biedrībās utt.
2
+3
-15
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Agnese Lûse > Agnija Kancāne 29.03.2011. 17.18
: “Krieviem un citiem nelatviešiem beidzot ir jāsaprot, ka viņi dzīvo Latvijā, kur valsts valoda ir latviešu valoda un viņu vienīgā partija ir Visu Latvijai” .. ha-ha-haaaa
0
kristaps_drone > Agnija Kancāne 30.03.2011. 10.24
“Ja viņi patiesi vēlas iekļauties Latvijas sabiedrībā un turpināt šeit dzīvot” – diemžēl, viņi patiesi vēlas tikai turpināt šeit dzīvot, bet kategoriski nevēlas iekļauties Latvijas sabiedrībā.
0