Bičevskis: Nodokļu paaugstināšanas limiti ir izsmelti

Reformas iespējamas sociālajā budžetā, kur gaidāmas politiski smagas sarunas

Latvija ir izsmēlusi visas nodokļu paaugstināšanas iespējas, ir jādomā par citiem budžeta konsolidācijas veidiem. Tā intervijā laikrakstam “Telegraf” saka Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, vēsta aģentūra LETA.

Iespējams, jau 2013.gadā valstī būs jādomā par dažu nodokļu samazināšanu.

Viena no jomām, kur iespējamas reformas, pēc Bičevska domām, ir sociālais budžets, par ko būs “politiski smagas” debates. No vienas puses ir jautājums, vai valsts spēj noturēt šeit noteiktu skaitu darbspējīgo cilvēku, kas nodokļos maksā noteiktu summu, bet no otras puses – jautājums par cilvēkiem, kas kādreiz te strādāja, maksāja nodokļus un tagad gaida no valsts kaut ko vairāk. Latvijā pašlaik ir ap 950 tūkstoši strādājošo un ap 570 tūkstoši nestrādājošo pensionāru.

Pašreizējā pensiju sistēma tika izveidota pagājušā gadsimta 90.gados, kad bija citāda demogrāfiskā situācija. Lai tā spētu darboties, valstī jāsaglabā noteikts skaits strādājošo. Bičevskis ir pārliecināts, ka situāciju var stabilizēt, neizjaucot pašreizējo pensiju sistēmu, “nepieciešama amortizācija, korekcijas variantu ir daudz”. Viņaprāt, vairāk līdzekļu var novirzīt pensiju 2.un 3.līmenim, veicināt privātos pensiju uzkrājumus.

Bičevskis uzskata, ka strādājošo un pensionāru proporcija atkarīga no tā, uz kādu dzīves līmeni Latvijas tiecas. Viņaprāt, varētu pat pietikt ar pašreizējo strādājošo skaitu, ja būtu augstāka pievienotā vērtība Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem, ja būtu augstāks darba ražīgums. Pēc valsts sekretāra teiktā, šajā jomā Latvija ievērojami atpaliek no citām Eiropas valstīm.

No otras puses, Latvijas iedzīvotāju skaits ārpus lielajām pilsētām ir tik neliels, ka ir apgrūtināta to pakalpojumu sniegšana, ko iedzīvotāji gaida no valsts. Piemēram, sociālā apdrošināšana, veselība, izglītība. Tas nozīmē, ka vajag vai nu samazināt apdzīvoto teritoriju skaitu, kuros šie pakalpojumi tiek sniegti, vai palielināt tajās dzīvojošo cilvēku skaitu, lai nodrošinātu nepieciešamo naudas plūsmu.

Bičevskis atturas minēt summu, kāda būs nepieciešama 2012.gada budžeta konsolidēšanai, – “gaidām datus par 2010.gadu”. Debates ar starptautiskajiem aizdevējiem sākšoties aprīlī, kad arī varētu izskanēt pirmie piedāvājumi. “Skaidrs ir viens, ka bez papildu izdevumu samazināšanas panākt par 3% zemāku 2012.gada budžeta deficītu no IKP ir nereāli,” skaidro valsts sekretārs

Komentējot zviedru ekonomista Andersa Oslunda prognozes, ka Latvija pirmskrīzes situāciju, investīciju palielināšanos varētu sasniegt jau pēc 5-6 gadiem, Bičevskis sacīja, ka Latvija ir unikāla valsts. “‘Mūsu uzņēmēju spēja pielāgoties visdīvainākajām situācijām ļauj mums ātri izrāpties no visdziļākajām bedrēm un nonākt kalna virsotnē. Tiesa, gadās, ka stāvot kalna galā, mēs aizmirstam uzlikt šalli, apaukstējamies un krītam lejā. Šīs krīzes mācība – plānot savas finanšu darbības ilgstošā perspektīvā, krāt. Ja apgūsim šo mācību un neaizmirsīsim par plānošanu, varēsim pievienoties zviedru ekonomista optimistiskajām prognozēm,” situāciju raksturo Bičevskis.

Mārtiņš Bičevskis Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus sāka pildīt 2008.gada jūnijā. Kopš 2004.gada viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet pirms tam Bičevskis bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Viņš arī kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un kādu laiku bijis Saeimas deputāts.

11.martā Bičevski ievēlēja par Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu. Darba pienākumus viņš sāks pildīt no 1.maija.