Baltkrievijā, tuvu Latvijas un Lietuvas robežai, būvēs AES

Vējonis ir pret atomelektrostacijas būvniecību valsts tuvumā

Jauno atomelektrostaciju paredzēts būvēt Astravjecas rajonā, Grodņas apgabalā, kas atrodas aptuveni 110 kilometrus no Latvijas robežas, ziņo LETA. Paredzēts, ka AES strādāt sāks 2018. gadā, bet vides aktīvisti ir noraizējušies par tās ietekmi uz vidi.

Vienošanos par AES būvēšanu otrdien Minskā parakstīja Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Līguma parakstīšanas laikā, Putins apgalvoja, ka jaunā atomelektrostacija būs drošāka nekā Japānas zemestrīcē cietusī “Fukušima 1” AES.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vakar ir saņēmusi uz gandrīz tūkstoš lapām rakstītu gala ziņojumu, kas sniedz informāciju par Baltkrievijas AES ietekmi uz vidi un speciālisti patlaban ar to iepazīstas, Ir.lv informēja VARAM pārstāve Maija Pētermane.

Ministrs Raimonds Vējonis sacīja, ka vienmēr ir bijis pret atomelektrostaciju būvniecību Latvijas tuvumā, tai skaitā Kaļiņingradā, Visaginā un arī Baltkrievijā. „Energoapgādes sistēma ir jāveido, balstoties uz atjaunojamiem energoresursiem,” pauda ministrs.

R. Vējonis uzsver, ka pēdējo dienu notikumi Japānā liecina, ka šis resursu veids ir nedrošs. Jāpiebilst, ka arī Eiropas Savienības vides ministri šonedēļ Briselē notikušajā vides padomē norādīja, ka ir nepieciešams izvērtēt Eiropā izvietoto atomelektrostaciju drošības līmeni, bet Vācija ir apturējusi septiņu kodolreaktoru darbību.

Toreizējās Vides ministrijas (VidM) Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris pagājušā gada augustā portālam “Nozare.lv” sacīja, ka Latvija izdarījusi visu, lai pārliecinātos par Baltkrievijā plānotās AES drošību, un arī turpmāk Baltkrievija apsolījusi piegādāt visu nepieciešamo informāciju.

Turpretī Lietuvas amatpersonas vairākkārt paudušas bažas par Baltkrievijas plānoto AES pie tās robežām. Lietuvas Ārlietu ministrija marta sākumā norādīja, ka Baltkrievija joprojām nav atbildējusi uz jautājumiem par abu valstu robežas tuvumā plānotās atomelektrostacijas (AES) ietekmi uz vidi.

Ministrijā norāda, ka Baltkrievijas ziņu aģentūra BELTA 2.martā izplatījusi apzināti maldinošu informāciju, kurā apgalvots, ka Lietuvai neesot iebildumu pret iecerētās spēkstacijas ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN).

“Lietuva uzskata, ka ekoloģiskās ekspertīzes process nav pabeigts, jo līdz pat šim laikam nav saņemtas Minskas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem,” teikts ministrijas paziņojumā.

Lietuvas vides aktīvisti ir noraizējušies, ka viņu valsts drīzumā tiks ieslēgta “ciešā triju atomelektrostaciju (AES) ielokā”, jo Baltkrievija gatavojas būvēt savu AES aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, Krievija savu kodolspēkstaciju cels Kaļiņingradas apgabala Nemanā, tikai 12 kilometrus no Lietuvas robežas un 250 kilometrus no Viļņas, savukārt jauno Visaginas AES pašā Lietuvā no galvaspilsētas šķirs 150 kilometri, bet no Daugavpils – tikai 50 kilometri.

Vides aizstāvji arī norādījuši, ka Baltkrievijas un Krievijas spēkstacijās plānots izmantot jauna, līdz šim neizmēģināta un nenovērtēta tipa reaktorus.

Neatkarīgie Baltkrievijas eksperti savas valsts AES projektu nodēvējuši par bīstamu eksperimentu – tāda objekta būve šajā vietā varētu izjaukt Nēres ekosistēmu un pazemināt upes līmeni, paaugstināt ūdens temperatūru un līdz ar to pazemināt skābekļa saturu ūdenī un mainīt upes hidroloģiju. Turklāt viņi prognozē, ka 50 kilometru rādiusā ap spēkstaciju var izplatīties radionuklīdi un inertās gāzes, kas radītu risku cilvēku veselībai un piesārņotu arī upes akvatoriju. Nav arī izlemts, kur tiks glabāti radioaktīvie atkritumi, nav domāts par Nēres upi, kuras ūdens tiks izmantots reaktoru dzesēšanas vajadzībām un kura tālāk tek cauri Viļņai.

Saskaņā ar starptautisko Espo konvenciju, kas reglamentē ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, Baltkrievijai uz visiem uzdotajiem jautājumiem jāatbild pēc būtības un jāsarīko gan publiska IVN ziņojuma apspriešana Lietuvā, gan divpusējas konsultācijas, norādīts dokumentā.

Espo konvencija nosaka, ka tikai pēc IVN ziņojuma saskaņošanas ar kaimiņvalstīm var tikt pieņemts galīgais lēmums par būvlaukuma izvēli un sākties reāli būvdarbi.

Lietuva savu oficiālo attieksmi pret šo dokumentu pauda kaimiņvalstij jau pērn maijā un kopš tā laika vairākkārt izteikusi pretenzijas par Baltkrievijas amatpersonu apgalvojumiem, ka IVN procedūras esot pabeigtas un Lietuvai pret šo dokumentu nekas neesot iebilstams.

Arī Espo konvencijas sekretariāts janvārī pauda bažas par IVN procedūras neatbilstību konvencijai. Papildinātu ziņojumu Minska iesniedza Lietuvai tikai februāra vidū.

Savas AES būvei Baltkrievija izraudzījusies vietu Grodņas apgabala Astravjecas rajona Mihališku ciemā – 23 kilometrus no Lietuvas robežas un aptuveni 50 kilometrus no Viļņas, bet dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Sākotnēji gan tika runāts arī par otru iespējamo šā objekta atrašanās vietu Mogiļovas apgabalā, bet vēlāk tāds variants vairs netika pieminēts.

Baltkrievija plāno uzcelt divus kodolreaktorus un pirmo no tiem nodot ekspluatācijā jau 2016.gadā. Spēkstacijas plānotā jauda pārsniegtu 2000 megavatu.

Krievijas un Baltkrievijas noslēgtais līgums paredz, ka Krievija AES būvēšanai aizdos Baltkrievijai 9,4 miljardus ASV dolāru (4,47 miljardus latu). Kredīts izsniegts uz 25 gadiem, bet uz AES būvniecības laiku kredīta atmaksa būs atlikta.