Ir tāds teiciens – kaimiņu būšana, un tā semantiskais loks ir krietni plašs
Seni kaimiņi ir arī latvietis un igaunis, un šīs attiecības vienmēr bijušas aktuālas gan vēsturiski, gan līdzīgās mentalitātes dēļ. Igaunis un latvietis viens par otru ir arī pazobojies un arī apskaudis, bet saglabājusies ziņkāre par to, ko kaimiņš aiz sava žoga dara. Senajam latvietim igauņu valoda skanīguma dēļ šķitusi kā trallināšana: «Igauniski strazdiņš dzied / Liela ceļa maliņā; / Es gribēju mācīties / Igauniski trallināt.» Dienvidigaunijā kopš senseniem laikiem atrodami vairāki izteicieni par latvieti. Ja igaunim kaut kas nevedās – vai nu viņš iezvēla ar āmuru pa pirkstu, vai laukā lietus lija -, tika teikts: Jumal on lätlane (Dievs ir latvietis). Vai tiešām igaunim latvietis ir Dievs?
Latvieša nodēvēšana par Dievu ir ironiska, tomēr tajā ir paslēpta arī kāda pietātes deva. Latvietis paštaisnībā var būt pat lepns, ka igauņa acīs viņš ir Dievs, lai gan igaunis latvieti vienkārši pavelk uz zoba par lielību. Bet pietāte, iespējams, saistīta ar Rīgu, kas pierobežas igauņiem bijusi lielpilsēta un arī apbrīnas objekts. Skanīgais teiciens – Rikas nagu Riia kikas (Bagāts kā Rīgas gailis) – apliecina Rīgas kā seno laiku liela tirdzniecības centra nozīmi. Igaunim nav svešs arī mūsu sāpīgais teiciens: «Vai gribi Rīgu redzēt?» Bet igauņu tautasdziesmas rinda «Suuga teeb suure linna» (Ar muti taisa lielu pilsētu) saskan ar mums zināmo «Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē…» Dienvid-igaunijā, Kambjā, savulaik ļaudis teikuši: «No katras pirts sliekšņa ceļš ved uz Rīgu!» Interesanti, ka igauņu senajās tautasdziesmās Rīga minēta daudz biežāk nekā kāda no Igaunijas pilsētām.
Tā kā senā igauņu tautasdziesma tiek veidota pēc iekšējo atskaņu principa (aliterācijas un asonanses), tad ar Rīgu rīmējas vārdi: rist (krusts), ristima (kristīt), rikas (bagāts) u.c. Kādā tautasdziesmā tiek dziedāts: «Lähme Riiga rikkumaie» (Ejam Rīgu postīt). Esmu runājis ar igauņu folkloristiem un pētniekiem par šo igauņa vēlmi izpostīt Rīgu, bet viņi apgalvo, ka mums nav ko uztraukties, – tas tikai rīmes dēļ. Arī igauņu literatūrā latvietis ir samērā bieži minēts. Vispopulārākais teiciens mūsdienās Igaunijā ir igauņu dzejnieka Hando Runnela dzejas rinda «Me ei saa läbi Lätita», ko var tulkot gan kā «Mēs netiksim cauri bez Latvijas», gan «Mums neiztikt bez Latvijas».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.