Iespējams, Muižniece viltojusi Saeimas komisijas protokolu

TP deputāte apturējusi grozījumus par kriminālatbildību nelikumīgiem partiju finansētājiem

Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece, iepriekšējā Saeimas sasaukumā būdama Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu, vēsta aģentūra LETA.

Par to trešdien īpaši sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (abi ''Vienotība''). Deputāti par šo lietu ziņošot Ģenerālprokuratūrai.

Kā konstatējuši tagadējie tautas kalpi, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Jau vēstīts, ka savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesniegtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālatbildību par partiju nelikumīgu finansēšanu, 9.Saeimas plenārsēdē tika nodoti izskatīšanai komisijās un ''iestrēga'' Juridiskajā komisijā. Pret šiem grozījumiem bija vairākas tolaik valdošās partijas, arī Tautas partija (TP), no kuras saraksta Muižniece bija ievēlēta.

Šī sasaukuma Korupcijas novēršanas apakškomisija pirms divām nedēļām pieprasīja Juridiskajai komisijai skaidrojumu, kur grozījumi palikuši. Tā noskaidrota nesakritība starp komisijas sēdes audioierakstu un protokolu.

Loskutovs žurnālistiem nolasīja sēdes audioieraksta atšifrējumu, kas liecina, ka par likumprojekta virzību izskatīšanai pirmajā lasījumā nobalsojuši septiņi komisijas deputāti, pret nav bijis neviens, atturējies viens deputāts. Līdz ar to šis likumprojekts bijis jāvirza tālākai izskatīšanai. Savukārt sēdes protokolā par balsojumu nekas nav teikts, savukārt citēti it kā Muižnieces teiktie vārdi: "Juridiskā komisija konstatējusi ievērojamās nepilnības KNAB iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām. Atbalstot likumprojektu pašreizējā formā, nāktos to pilnībā pārstrādāt."

"Juridiskā komisija ņem vērā to, ka valdība strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, un rosina arī šos Krimināllikuma grozījumus pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jaunu likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, jāskata kompleksi un saskaņoti," rakstīts protokolā.

Taujājot par šīm atšķirībām, saņemti komisijas konsultantu paskaidrojumi, ka šādu tekstu uzdevusi rakstīt Muižniece, un tas parakstīts vairākus mēnešus pēc sēdes. Konsultanti gan atzinuši, ka šis bijis vienīgais gadījums. Čepāne uzsvēra komisijas konsultantu godprātību, jo viņi saglabājuši gan audioierakstu, gan protokolu, ko varētu viegli iznīcināt.

Kā norādīja Loskutovs, šeit saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, ko veikusi augsta valsts amatpersona. Savukārt Čepāne pauda viedokli – ir nepieņemami, ka šādi rīkojas Juridiskās komisijas vadītāja, bet vēl nepieņemamāk, ka šāda persona atrodas ST tiesneša amatā.

Čepāne gan pati bijusi zīmīgās komisijas sēdes dalībniece, un trešdien stāstīja, ka sākumā interesējusies par grozījumu tālāko virzību, taču pēc tam interese apsīkusi. Deputāte atzinusi, ka, iespējams, tolaik bijis uzstājīgāk jāmeklē iemesli grozījumu apturēšanai.

Muižniece ar ST priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovalevskas starpniecību aģentūrai LETA vien pauda, ka pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā uzskata par politiskajām intrigām un, tā kā esot pilnībā aizgājusi no politikas, tās nekomentēs. Viņa paudusi nožēlu, ka tagadējie deputāti laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām. Turklāt viņa uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā.

Rasnačs aģentūrai LETA apgalvoja, ka šādi protokoli esot lieliem blāķiem, tiek parakstīti tehniski, tādēļ par to saturu atbildība esot jāuzņemas konsultantiem, un varētu būt iespējama ''konsultanta rupja paviršība''. Pēc deputāta teiktā, esot rūpīgi jāsalīdzina audioieraksts ar protokolu, jo tā neesot stenogramma, kurā jāatspoguļo katrs teiktais vārds. Tomēr, ja ieraksts protokolā principiāli atšķiras no teiktā, tad varot runāt par viltojumu. "Ne komisijas priekšsēdētājs, ne sekretārs nesalīdzina audioierakstu ar protokolu," sacīja politiķis.