VIDEO: Suņi nogalē vairāk savvaļas dzīvnieku nekā mednieki

 „Vides fakti" vēstī, ka bieži zvērus saplosa savā vaļā palaisti mājas suņi

Raidījums „Vides fakti" vēstī, ka šoziem agrāk nekā citus gadus sācies savvaļas dzīvnieku slaktiņš, kurā iet bojā vairāk zvēru, nekā nomedī mednieki un malumednieki kopā. Parasti tas notiek pavasara pusē, taču šogad, līdz ar dziļajām kupenām un ledus kārtām starp tām, stirnu un briežu bēgšana no suņiem ir stipri apgrūtināta jau tagad. Dzīvnieki iet bojā arī, piemēram, kad pēc divdesmit minūšu ilgas dzenāšanas pārguruši nespēj vairs atrast ceļu līdz savai migai, sakarsuši nokrīt turpat sniegā un vēlāk mirst no plaušu karsoņa. Cits spilgts piemērs ir kāds suns, kuru liecinieki redzējuši nokožam divus briežus un pēc tam iedzenam Gaujā briežumāti, kur tā noslīkusi. Precīzas statistikas par dzīvniekiem, kas miruši tieši suņu vainas dēļ, nav, jo meža zvēru nāves cēloņus parasti ir grūti noskaidrot. Tomēr mežsargi un inspektori uzsver, ka nākas saskārties ar suņiem, kuri saplosa pat vairākus meža dzīvniekus dienā, un tā ir ļoti plaša mēroga problēma visā Latvijā.

Gaujas nacionālā parka fonda valdes loceklis, ilggadējs mežsargs un vides inspektors Māris Mitrēvics stāsta, ka vaininieki savvaļas dzīvnieku nāvē visbiežāk ir nevis klaiņojošie suņi, kam nav saimnieka, bet gan mežmalu māju suņi, kuri bez pieskatīšanas izlaisti paskraidīt – pat tikai uz piecpadsmit minūtēm. Suņu saimnieki parasti nemaz nenojauš, ka viņu mīlulis nokodis vai līdz nāvei nodzinis kādu stirniņu, jo suņi pēc zvēra nogalināšanas, instinkta vadīti, mēdz vairākkārtīgi izvārtīties sniegā, lai attīrītu kažoku no asinīm. Kā stāsta Mitrēvics, vienīgais veids, kā saimniekam konstatēt, ka suns nomedījis kādu dzīvnieku, ir tad, kad suns atgriezies sētā, nobraucīt ar salveti viņam zem zoda, jo tur asins paliekas parasti saglabājas.

Māju suņi dzīvniekus nemedī izsalkuma, bet gan instinkta vadīti. „Kāpēc kaķis kodīs putniņu, ja to redzēs un varēs izdarīt? – Tas ir dzīvnieka instinkts," skaidro Mitrēvics. Tādēļ gan viņš, gan Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš uzsver suņu saimnieku atbildību. Līdz 2003. gadam bija spēkā likums, kas vainīgo suņu īpašniekiem lika segt medību saimniecībai nodarītos zaudējumus, taču tagad suņu saimniekus var sodīt tikai administratīvi – par suņu turēšanas noteikumu pārkāpumu. Šādi sodi gan netiek piespriesti bieži, un vainīgo suņu īpašniekus ir arī grūti atrast, jo joprojām nav pieņemts likums par obligātu suņu čipēšanu, norāda Ozoliņš.

Kā stāsta Mitrēvics, agrāk mežsargi un vides inspektori spējuši veltīt vairāk laika un enerģijas teritorijas pārraudzībai, veikt arī preventīvu darbu, skaidrojot bezatbildīgiem suņu saimniekiem viņu rīcības sekas un uzliekot administratīvus sodus par suņu laišanu brīvā vaļā. Taču tagad ievērojami samazināts šo speciālistu skaits, līdz ar to pārraugāmās teritorijas ir daudz plašākas, savukārt degvielas patēriņa kvota ir ap 30 latiem mēnesī, kas ir nepietiekoši, lai apbraukātu visu teritoriju.

Lielāku iespaidu bezatbildīgu suņu īpašnieku attieksmē vajadzētu atstāt faktam, ka likums šobrīd atļauj medniekiem šaut tos suņus, kuri nav medību suņi un mežā skraida vieni, dzenājot savvaļas dzīvniekus. 2009.-2010. gada medību sezonā (no 1. aprīļa līdz 31. martam) medību teritorijās nošauti 255 klaiņojoši suņi, taču Ozoliņš norāda, ka patiesais skaits varētu būt vēl lielāks, jo, iespējams, ne vienmēr mednieki par to ziņo VMD. Šobrīd, pēc Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes ierosmes, tiek lemts par šī likuma atcelšanu, jo pastāv iespēja, ka par mednieku upuri kļūst kāds nomaldījies suns, kurš savvaļas dzīvniekus nemaz nemedī, jo to ir ļoti grūti pierādīt. VMD attieksme šajā jautājumā ir neitrāla: no vienas puses, ir žēl tos suņus, kas var kļūt par negodprātīgu mednieku upuriem, no otras – mežos klīst arī daudz suņu bez saimnieka, kuri mežos savairojas un sakrustojas ar vilkiem, radot hibrīdus, kas ir īpaši bīstami kā cilvēkiem, tā citiem dzīvniekiem.

Problēmas risinājumu gan raidījuma „Vides fakti" veidotāji, gan Mitrēvics, gan Ozoliņš redz rūpīgākā suņu pieskatīšanā, nelolojot veltas ilūzijas par sava mīluļa miermīlīgo raksturu. Tā, piemēram, nesen pie Siguldas, stirniņu dzenot, nošauts kāds suns, par kuru iepriekš domājuši, ka „viņš vispār ir veģetārietis". Suni jātur ierobežotā, labi pārredzamā un kontrolējamā teritorijā; turīgākie saimnieki sava mīluļa drošībai var izmantot elektronisko ierīci, kas sunim neļauj iziet ārpus noteiktas teritorijas. Arī, izlaižot suni pastaigā, tas ir jāuzmana.