Latvijā aiz kokiem pazudis mežs

 „Al Jazeera English" minētā FSC sertifikācija tiek nepareizi izprasta 

"Al Jazeera English" kanālā attēlotais sižets „Latvia's Pulp Fiction" ir radījis pietiekami lielu ažiotāžu Latvijas meža nozarē un jāatzīst – arī sabiedrībā. Šobrīd sižetu man lūdz komentēt arī citu valstu meža un vides speciālisti – gan uzdodot jautājumus par atsevišķiem sižetā paustiem faktiem, notikumiem pagātnē un sagaidāmo nākotnē, gan paužot izbrīnu par FSC (Forest Stewardship Council) sertifikācijas sistēmas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definējuma izpratni Latvijā. 

Atgriežoties nesenā pagātnē, karsto jautājumu par neapmierinošo meža apsaimniekošanas kvalitāti mūsu valstī vides organizācijas ir aktualizējušas vairākkārtīgi gan meža nozares diskusijās, gan medijos. Neatkarīgi no vides organizāciju paustā, klajā ir nākuši arī divi LR Valsts kontroles ziņojumi, kā arī sertifikācijas organizācijas audita ziņojumi saistībā ar FSC meža apsaimniekošanas standartam neatbilstošu praksi akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži" tiesiskā valdījumā esošajos mežos. 

Būtībā savstarpēji neatkarīgie ziņojumi pauž līdzīgus secinājumus. Domājot par pašreizējām diskusijām, dīvainākais, ka ārvalstu sižets, kas attēlo to pašu, kas rakstīts iepriekšminētajos dokumentos un paziņojumos, pēkšņi spēj radīt šādu rezonansi, bet iekšēji nozarē norādītais vai publiskā telpā teiktais jau vairāku gadu garumā palicis bez ievērības un būtiska progresa praksē. Grūti saprast, kam vēl jānotiek, lai lauztu šo klusumu, ja "Al Jazeera English" ir iespēja vērot vairāk kā 200 milj. mājsaimniecību ļoti daudzās valstīs? 

Protams, raidījums kādā mirklī Latvijā tiks nosaukts par konkurentu izrēķināšanos vai, pavisam provinciāli, par naftas biznesa pasūtījumu, aizmirstot, ka mums nevis atkal „jāmedī ļaunās raganas", bet beidzot jāsāk domāt par savu saimniecību. Šeit steidzami nepieciešami praktiski uzlabojumi meža apsaimniekošanā vides un sociālā jomā, godprātīgi atverot arī diskusiju telpu sociālām un vides interešu grupām. 

Izvērtējot pausto informāciju "Al Jazeera English" sižetā, nedomāju, ka vajadzētu tik lielu uzmanību pievērst tur paustajiem faktiem šo vārdu salikuma tiešā izpratnē, jo par ciršanas apjomiem un milzīgi plašo kailciršu pielietojumu, aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas un meža aizsardzības sistēmas problēmām pragmātiskas un filozofiskas sarunas bez rezultātiem ir norisinājušās jau pagātnē. Es ieteiktu pārdomāt redzēto un vērtēt attieksmes un izpratni par mūsdienu meža apsaimniekošanas kvalitātēm, neapmaldoties ikdienas vārdu spēlēs par meža platību pieaugumiem, koku stādījumiem un bioloģiski veciem mežiem. Katram Latvijas skatītājam ir iespēja pārdomāt kopējos sabiedrības ieguvumus no šādas meža apsaimniekošanas prakses un vai meža kā bioloģiskas sistēmas apsaimniekošana nav aizvirzījusies pārāk tālu algebriskā un ģeometriskā pieejā un domāšanā. Nenoliedzami, ka no sociālā un vides viedokļa būtiskas problēmas pavada koksnes resursu ieguvi Latvijā, kas arī pēc būtības tieši un netieši attēlots raidījumā. 

Atbildīga meža apsaimniekošanas prakse ir jāuztver kā meža nozares pievienotā vērtība koksnes produktiem nevis apgrūtinājums meža apsaimniekošanā. Neizprotami ir komentāri, kas vēl joprojām dažubrīd dzirdami neformālās meža nozares diskusijās, kāpēc mums šāda FSC sertifikācija ir nepieciešama un kāds no tās labums? Raidījumā pieminētā FSC sertifikācijas sistēma ir izveidota, lai veicinātu atbildīgu meža resursu apsaimniekošanu un tā darbojas pasaulē vairāk kā 15 gadus. FSC piedāvā ticamu, neatkarīgu un precīzu visā pasaulē un visiem mežu tipiem pielietojamu meža apsaimniekošanas sertifikāciju un produktu marķēšanas shēmu. 

Tā, piemēram, patērētājam Lielbritānijā, Japānā vai jebkurā citā valstī izvēloties izstrādājumu marķētu ar FSC zīmolu ir garantija par konkrētu vides un sociālo prasību īstenošanu koksnes izcelsmes vietā Latvijā. Meža apsaimniekošanas sertifikācijā tiek izmantotas prasības, kas izstrādātas atbilstoši nacionālām vai reģionālām īpatnībām. Tātad arī Latvijai nekas svešs vai neizprotams, kā to kļūdaini kāds dažubrīd norāda mūsu valstī. Lieki skaidrot, ka FSC meža apsaimniekošanas sertifikācija šodien sniedz daudz plašākus vides un sociālos ieguvumus, nekā to spēj nodrošināt nacionālie normatīvie akti ne tikai kaut kur tālu svešās valstīs, bet arī šeit pat Latvijā. Savukārt no biznesa viedokļa lūkojoties tā ir korporatīvās atbildības prakse un reizē produktu piedāvājums patērētājiem, no meža, kas apsaimniekots atbilstoši ilgtspējīgas mežsaimniecības principiem. Protams, FSC nav vīzija vai gala mērķis meža apsaimniekošanas attīstībai, taču to var apzīmēt, kā soli uz ilgtspējīgu mežsaimniecību. 

Mūsu valstī, kurā mežs ir „zaļais zelts", meža nozare un relatīvi milzīgais koksnes produktu eksports tik nozīmīgs tautsaimniecības stūrakmens, mēs nevaram tikai „paši dziedāt un paši aplaudēt" un cerēt, ka mūsu mežsaimniecības principus patērētāji sapratīs un novērtēs eksporta tirgos. Šobrīd pasaulē atbilstoši FSC meža apsaimniekošanas prasībām sertificēti aptuveni 134 milj. ha meža vairāk kā 80 valstīs, t.sk. meža platības visās mūsu kaimiņvalstīs. Turklāt FSC sertificēto mežu, uzņēmumu un piedāvāto produktu klāsts nemitīgi pieaug. 

Nav šaubu, ka koksnes produkti Latvijai ir jāražo un meža apsaimniekošanai ir jābūt ekonomiski efektīvai. Latvija ir pasaules tirgus sastāvdaļa un meža apsaimniekotājiem ir jāmainās līdzi mūsdienu meža apsaimniekošanas prasībām, pilnveidojot zināšanas un praksē vienlīdz prioritāri īstenojot arī sociāli un pret vidi atbildīgu meža resursu apsaimniekošanu un izmantošanu. Jautājums, kur meža nozarei bez viltus un pēc labākās sirdsapziņas jārod atbilde praksē – kā savienot efektīvu meža produktu ražošanu ar ekosistēmu pakalpojumu maksimizēšanu un sabiedrības vērtībām?