Sprādzienbīstama valsts

Pēc 11.septembra ASV nav noticis neviens sprādziens, Krievijā – katru gadu

Atkal jau Krievijā, atkal Maskavā. Pēc oficiālām ziņām, 24. janvāra vakarā lidostas "Domodedovo" stacijas terminālī sprādziena rezultātā gājuši bojā 35 cilvēki, ievainoti 128, 99 atrodas slimnīcā, no tiem 41 ir smagā stāvoklī. Maskavā, kur vēl nav paguvuši aizmirst pagājušā gada 29. martā notikušos sprādzienus metro un vēl nav atkopušies no negaidīti daudzskaitlīgās nacionālistiskās demonstrācijas 11. decembrī, atkal jau valda nemiers. Uzbrukumam vislielākajai Krievijas galvaspilsētas lidostai nav analogu vēsturē. Ir spridzinātas stacijas, vilcieni, mājas, vēstniecības, lidmašīnas, bet lidosta – pirmoreiz. Sākotnēji bija iecerēts, ka sprādzienam jānotiek lidmašīnā, bet kaut kāda iemesla dēļ tas tā nenotika un bumba iedarbojās tikai pie bagāžas izdošanas lidostā. Patiesībā tas notika jau ārpus muitas zonas, atlidošanas zālē, kur parasti pulcējas sagaidītāji.

Sprādziens nogranda laikā starp pulksten 16.30 un 16.40. " Domodedovā" tas ir visnoslogotākais brīdis. Atgriežas Krievijas aviokompāniju rīta reisi, piezemējas ārzemju aviokompāniju dienas reisi. Starptautisko līniju atlidošanas zālē valda liela drūzma. Kopā ar sagaidītājiem te ir arī daudz taksistu, kas mēģina nomedīt potenciālos klientus, tiklīdz tie parādījušies pie muitas zonas izejas. Pirms nogranda sprādziens, lidostā bija ieradušās lidmašīnas no Kairas, Diseldorfas, Londonas, Odesas un Hurgadas. Aviokompānijas BMI reiss no Londonas bija pēdējais, kas veica nosēšanos gandrīz tai pat laikā, kad starptautisko līniju atlidošanas zāle uzlidoja gaisā. Tieši tā notikumus apraksta aculiecinieki: skaļš blīkšķis, pa gaisu lido plastmasas gabali, visticamāk, ka tās ir šķērssienas atlūzas, kas nodalīja muitas zonu, viss ietinas dūmos. Sākumā neviens neko neapjēdza. Pēc tam izcēlās panika. Cilvēki metās uz izejām. Izdzīvojušie aculiecinieki pēc tam savos blogos rakstīja, ka visa zāle bijusi asins peļķēs un apkārt mētājušies cilvēku miesas gabali. Turklāt vairums cilvēku, kas atradās lidostas terminālī, neko pat nepamanīja. Kādas Maskavas radiostacijas darbiniece reģistrējusies savam reisam blakus zālē, bet par to, kas noticis, uzzinājusi pēc telefona zvana no saviem satrauktajiem mājiniekiem. Tāpēc Maskavā par sprādzienu kļuva zināms ātrāk, nekā pārdesmit metru no notikuma vietas.

Tikai divas stundas pēc sprādziena valdības pārstāvji atklāti paziņoja, ka pēdas ved uz Ziemeļkaukāzu. Aģentūra " Interfaks", atsaucoties uz informācijas avotu tiesībsargājošās iestādēs, ziņoja, ka sprādziena vietā "atrasta arābam līdzīga vīrieša galva", kurš "iespējams, iedarbinājis spridzekli". Cits "tiesībsargājošo iestāžu" informācijas avots ziņo, ka spridzinātāja bijusi sieviete. "Viens no aculieciniekiem, kurš atradies netālu no sprādziena epicentra, saka, ka redzējis kā uzsprāgst bagāža, kas piederējusi sievietei, tērptai melnās drēbēs, kas līdzinājušās parandžai", citē aģentūra.

Jau iepriekš tika ziņots par sprādzienu sporta kluba teritorijā Maskavas nomalē 31. decembrī. Tur, kā ziņoja varas pārstāvji, atraduši "sievietes atliekas, kuras vīrs bijis nelikumīgu bruņotu formējumu dalībnieks Čečenijā". Izmeklēšana uzskata, ka tā bijusi sagatavošanās terora aktam, kuru, kaut arī ar aizkavēšanos, realizējusi bojāgājušās pāriniece. Tomēr specdienesti nez kāpēc nebija pieņēmuši nekādus mērus. Tikai pēc tam, kad prezidents Dmitrijs Medvedjevs norīkoja "ieviest īpašo režīmu lidostās un stacijās", sāka darboties metāla meklētāji pie "Domodedovo", "Šeremetjevo" un "Vnukovo" termināļu ieejām, bet milicija sāka aizturēt pasažierus ar lielām somām un pārbaudīt viņu dokumentus.

Krievijas prezidentam, kurš gatavojās doties uz elitāru starptautisko forumu Daosā, notikušais noteikti ir nepatīkams pārsteigums. Vēl nomāktāks televīzijas ekrānos izskatījās premjerministrs Vladimirs Putins. Tikko kā, pateicoties viņa centieniem, Krievija ieguva tiesības rīkot 2018. gada pasaules čempionātu futbolā, notiek gatavošanās 2014. gada Olimpiādei, bet sprādziens nogrand starptautisko reisu atlidošanas zālē, kur iet bojā arī ārvalstu pilsoņi. Savukārt neatkarīgie Krievijas mēdiji ir nobažījušies, ka sprādziens var izraisīt vēl vienu antikaukāza noskaņojuma uzliesmojumu, kāds tika veiksmīgi nodemonstrēts 11. decembrī, un uzdod jautājumu: kāpēc ASV pēc 2001. gada 11. septembra vairāk nav noticis neviens terora akts, bet Krievijā – katru gadu?