Distanču slēpošana kļūst arvien iecienītāka

Lielākajās piepilsētas trasēs slēpo pat vairāki tūkstoši slēpotāju

Līdzi maza mugursoma, kur ir termoss, tēja, mazais balzāmiņš, maizītes – tāds ir tipiskākais Brīvdabas muzeja slēpotājs, nosmej Rolands Melnbārdis, aktīvā tūrisma centrs Eži vadītājs. Interese par distanču slēpošanu ir palielinājusies, vai vismaz saglabājusies pērnā gada līmenī, atzīst slēpošanas trašu apsaimniekotāji.

Jau kopš 19. janvāra Biķernieku trasē ikvienam interesentam tiek piedāvāta iespēja gatavoties distanču slēpošanas maratonam „Apkārt Alaukstam”, kur dalībniekiem būs iespēja veikt 42 vai 15 km garu distanci, bet pašiem mazākajiem – iespēja piedalīties „MAXIMA Favorit” bērnu slēpojumā. „Buru Sport” pārstāvis Gustavs Veitners zina stāstīt, ka interese par distanču slēpošanu ir liela un ne tikai maratona dēļ. 

Šī ir pirmā ziema, kad sporta inventāra veikals „Buru Sport” veic „VAS Biķernieku kompleksā sporta bāze” slēpošanas trases sagatavošanu un apsaimniekošanu. Veitners sacīja, ka šī trase var būt uzskatāms piemērs tam, ka interese par distanču slēpošanu ir palielinājusies to cilvēku grupā, kuri nodarbojas ar slēpošanu jau vairākus gadus un turpinās to darīt, kuri nekad nav slēpojuši vai arī kādus desmit gadus nav pievērsušies šai nodarbei, novērojumos dalījās Veitners. „Cilvēki grib slēpot, bet brauciens uz kalnu maksā dārgāk, joprojām lētākais un veselīgākais laika pavadīšanas veids ir distanču slēpes – pirmkārt, tā ir alternatīva kalna slēpēm un dēļiem, otrkārt, nu jau divus gadus ziemā ir sniegs un var slēpot. Cilvēki grib pamēģināt”, piebilst Veitners.

Distanču slēpošanā nav nozīmes vecumam – par slēpošanu interesējas gan sievietes un vīrieši, gan mazi bērni un pensionāri. Biķernieku trasē jaunākajam slēpotājam bijuši trīs gadi, savukārt ir arī pensionāri, kuri slēpot dodas reizi nedēļā. Melnbārdis skaidro, ka Brīvdabas muzeja auditorija nav sportisti, bet gan cilvēki, kam patīk baudīt vidi, iespējams, tādēļ slēpošanas trasē vairāk ir tieši vidējās paaudzes slēpotāji – sieva ar vīru, vai bariņš dāmu, kā arī ģimenes ar bērniem. „Ar to arī esam atšķirīgi”, viņš piebilda.

Trašu apsaimniekotāji uzskata, ka interese par distanču slēpošanu turpinās augt – jau šobrīd „labā” nedēļā Biķernieku trasē ir bijuši divi tūkstoši apmeklētāju, kas gan nomā, gan izmanto savu inventāru, savukārt Brīvdabas muzejā – vidēji 200, labos laika apstākļos bijuši pat 500 slēpotāju.

Tomēr interese par distanču slēpošanai paredzēto inventāru, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājusies, iespējams tādēļ, ka lielākā daļa inventāru iegādājās jau pērn, atzīst veikala „Gandrs” pārstāve Elza Berga. Veikalā ir gan slēpošanai, gan snovbordam un citiem ziemas sporta veidiem piemērots inventārs, tomēr ir izveidojusies tendence, ka par distanču slēpošanu vairāk interesējas gados vecāki cilvēki, jaunieši savukārt iecienījuši kalnu slēpes un dēļus, novērojusi Berga. Arī Melbārdis uzskata, ka intereses „bums” ir bijis pagājušajā gadā un šogad cilvēki ir pieraduši pie slēpošanas, tāpēc slēpotāju daudzuma rādītāji ir pagājušā gada līmenī un sportiskā aktivitāte ierindojas starp pārējām ziemas aktivitātēm.

Pirmo reizi dodoties slēpot, Veitners norāda uz divām lietām, par kurām vērts domāt. „Pirmā lieta – nevajag tuntulēties, kā tas parasti tiek darīts, braucot uz kalnu, jo slēpošanā ir lielāka aktivitāte, otrā – ja nav inventāra un tas ir jānomā, tad svarīgi, lai līdzi ir kāds personapliecinošs dokuments”. Arī Melbārdis norāda, ka svarīgi lai līdzi ir vairāk apģērba, kuru nepieciešamības gadījumā novilkt, maza plecu mugursoma, kur visu salikt.

Kopumā Rīgā un tās apkārtnē ir 12 iekārtotas un apgaismotas trases, kā arī septiņas slēpošanas vietas brīvā dabā – mežā. Šmerļa mežā, VAS Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, Reģionālajā sporta centrā „Sarkandaugava”, Ziemas Parkā Mežaparka estrādē, Sporta skolas „Arkādija" Sporta Aktīvā Atpūtas centrā, Baložu pilsētas apļos, Skujenieku mežā, Zilo kalnu trasē, kā arī 

Juglas, Bukultu-Sužu, Anniņmuižas, Kleistu, Beberbeķu mežos un Daugavgrīvas kāpā un Piejūras dabas parkā, Carnikavā slēpošanas trases ir pieejamas bez maksas. Savukārt Golfa klubā Viesturi un Brīvdabas muzejā pieaugušajiem maksā vienu latu.

Informācija par slēpošanas vietām: vietas.lv