„Latvenergo" centīsies novērst nepilnības elektrosistēmā

Uzņēmuma prezentētajos priekšlikumos minēti risinājumi, bez tūlītējiem rezultātiem

„Latvenergo" vadība trešdien, 19. janvārī pēc akcionāru sapulces nāca klajā ar risinājumiem, kuri nepieciešami, lai novērstu iespējamo masveida elektrosistēmas līniju pārrāvumus, kas var rasties dabas apstākļu dēļ. Prezentētie risinājumi nepārsteidza, jo jau sen bija izskanējuši publiskajā telpā – uzņēmums aktīvāk izbūvēs elektrolīnijas kabeļu veidā, kā arī izstrādās priekšlikumus, lai mainītu stigu platumu un noteiktu meža īpašnieku pienākumus.

Situācija Latgalē, kad Janvāra sākumā bojājumi Rēzeknē aptvēra aptuveni 800 kilometrus līniju, kas galvenokārt bija vilkta caur mežiem, bet 6. janvārī bez elektroapgādes bija palikušas apmēram 14 000 mājsaimniecību visā Latvijā, norādīja uz problēmām uzņēmuma darbībā – uzņēmumam trūkst tehnikas un darbaspēka, lai novērstu krīzes situācijas, kā arī stigas netiek kvalitatīvi tīrītas.

Lai arī uzņēmuma preses sekretārs Andris Siksnis skaidroja, ka situācija Latgalē ir dēvējama par „dabas anomāliju", kāds no uzņēmuma AST darbiniekiem, kurš vēlējās palikt anonīms, raksturojot darba vidi un situāciju elektrolīniju atjaunošanas procesā, atklāja, ka nepietiek darbinieku, kas varētu pilnvērtīgi novērst sekas. Kāds cits  bijušais „Latvenergo" augstsprieguma līniju darbinieks uzskata, ka galvenā problēma radusies no samazināta elektropārvades līniju apsaimniekošanas un uzturēšanas brigāžu un dienestu skaita, kā arī stigu kopšanas darbu veicējiem – tie vai nu ir elektrospeciālisti vai nekvalificēti strādnieki.

Šobrīd „Latvenergo" meitas uzņēmuma A/S „Sadales tīkls" īpašumā ir elektrotīkls, kura līniju kopējais garums Latvijā sasniedz aptuveni 90 tūkstošus kilometru – 35 tūkstoši km vidējā sprieguma (aptuveni seši tūkstoši iet caur mežu), 55 tūkstoši km zemsprieguma līnijas. Tikai nepilni 6% no līniju kopējā garuma ir zemes kabeļu līnijas, tāpēc vairums no vidējā sprieguma līnijām ir pakļautas krītošu koku riskam.

Viens no „Latvenergo" priekšlikumiem ir stigu paplašināšana (šobrīd to reglamentētais platums ir 13 metri). Ekonomikas ministrs Artis Kampars sapulcē norādīja, ka stigu paplašināšana būs grūts solis, jo būs jācīnās ar pretestību no mežu īpašnieku puses, kā arī jāskata Latvijas meža izaugsmes un attīstības iespējas.

Meža īpašnieki izrēķinājuši, ka gadījumā, ja tiktu apstiprināts priekšlikums aizsargjoslu platumu paplašināt līdz 30 metriem, tad būtu papildus jāizcērt 176 000 hektāru meža, bet ik gadu mežu īpašniekiem tiks radīti apmēram desmit miljonu latu zaudējums, norāda „Latvijas Meža īpašnieku biedrības" valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. A/S „Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos no 2011.-2015. gadam noteiktais koksnes izciršanas apjoms ir 85 000 ha robežās, tas savukārt nozīmē, ka stigu izciršana nebūs viena gada darbs.

Somijā plānota pāreja uz zemes kabeļu līniju 30, Latvijā – 20 gadu laikā. „Latvenergo" vadītājs Āris Žīgurs norādīja, ka izmaksas nebūs mazākas kā miljards latu un pāreja notiks lēnām. Zemes kabeļu sistēmas priekšrocības būtu retāks remonts, mazāki bojājumu riski, bet montāžas laiks un izmaksas ir lielākas, kā arī grūtāk atrast bojājumu vietu, pretēji gaisvadu elektropārvades līniju sistēmai. „Nekur nedabūs tādu naudu, jo viena vidējā sprieguma kabeļa līnija, salīdzinot ar gaisa līnijām, maksā piecas reizes dārgāk", sacīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekāns Jānis Gerhards, minot, ka viens kabelis varētu izmaksāt 3000 latu, bet 10 metru līnija – 30 000 latu, jo cenu veido ne tikai kabeļa izmaksas, bet arī izbūves cena – projekts, saskaņošana, demontāža, izbūve, kabeļa cena arī ir atkarīga no pasaules tirgus cenām un pasūtījuma lieluma.

„Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas" (LEEA) valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš uzskata, ka būtu vairāk jākoncentrējas uz sadarbības veidošanu ar Skandināvijas valstīm, lai novērstu sekas un sagatavotu speciālistus. „Tas dotu iespēju vienas valsts speciālistiem sniegt tehnisko palīdzību citas valsts elektrolīniju atjaunošanai, jo vienlaicīgi šādas dabas katastrofas vairākās valstīs nenotiek," viņš skaidroja.

„Latvenergo" elektrosistēmas bojājumu rezultātā radušies zaudējumi ir vairāk nekā miljons latu, sacīja A. Siksnis. Tomēr uzņēmums nepieteiksies uz valsts budžetā paredzētajām kompensācijām krīzes situācijās, bet gan zaudējumu segs uz ienākumu rēķina.