Top likuma grozījumi ''caurumu'' aizvēršanai; dažas bankas piesaistījušas naudu
Pirms pusgada pieņemot Imigrācijas likuma grozījumus, kas par investēšanu Latvijas ekonomikā ļauj saņemt terminētas uzturēšanās atļaujas, Saeima cerēja uz pienesumu krīzes mocītajai tautsaimniecībai, taču ieguvums nav liels, turklāt ir veidi, kā «nopirkt» uzturēšanās atļaujas, neko no jauna Latvijā neieguldot, liecina žurnāla Ir analīze .
Valsts iestādes gatavo likumu grozījumus, lai situāciju sakārtotu. Pozitīvi jauno kārtību vērtē bankas, kam izdevies piesaistīt papildu kapitālu.
Lielākās iespējas bez reālām investīcijām tikt pie uzturēšanās atļaujas paver darījumi ar nekustamo īpašumu. Piemēram, ja ārvalstniekam jau pieder nekustamais īpašums Latvijā, bet nav uzturēšanās atļaujas, viņš dzīvokli var pārdot kādam savam tuviniekam, un tādējādi gan jaunais, gan vecais īpašnieks likumīgā veidā tiks pie kārotās atļaujas, bet jauna nauda Latvijā nebūs ienākusi. Ārvalstniekam nav arī aizliegts nekustamo īpašumu nopirkt no pašam piederoša uzņēmuma. Krāpnieciska darbība būtu vienošanās par cenas paaugstināšanu, piemēram, par trīs kvadrātmetrus lielu nekustamā īpašuma domājamo daļu samaksājot 100 tūkstošus latu.
Mazāk populāra ir investēšana uzņēmumos, taču prasīto 25 tūkstošu latu slieksni var sasniegt, ieguldot, piemēram, apvidus auto kā kustamo mantu.
Vismazākās iespējas apiet reālu investēšanu ir, ieguldot banku kapitālā. Žurnāla Ir iegūtā informācija liecina, ka investorus spējušas piesaistīt vietējā kapitāla bankas, kas aktīvi nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu – ''Rietumu banka'', ''Aizkraukles banka'' un ''Trasta komercbanka''.
Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, līdz janvāra sākumam saņemti 139 pieteikumi par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu, visbiežāk no Krievijas pilsoņiem. Ja pieskaita arī ģimenes locekļus, kas līdz ar investoru pretendē uz atļauju, personu skaits sasniedz 306. Kopumā investēto līdzekļu apjoms pārsniedz 18 miljonus latu. Vairāk nekā divas trešdaļas ārzemnieku ir izmantojuši iespēju investēt nekustamajā īpašumā, bet uzņēmumos ieguldīts tikai 1% kopsummas.
Komentāri (17)
ievuliitis 13.01.2011. 09.06
Ierosinu stulbiem un nejēdzīgiem likumiem piešķirt to lobētāju vai aktīvāko aizstāvju vārdus. Vismaz morālajai atbildībai par to izgāšanos tak tiem vajadzētu būt.
Padomājiet tikai, cik skaisti un glaimojoši Satversmes tiesas tiesnesei skanēs – “VInetas Mižnieces vārdā nosauktais likums”! :D
1
ievuliitis > ievuliitis 13.01.2011. 17.14
Bet es pavisam nopietni. Ir dzirdēts un lasīts citu valstu likumu krājumos par tā un tā vārda likumu vai likuma labojumu. Kāpēc pie mums nevar būt aktīvākie deputāti tādā veidā iemūžināti? Man, par piemēru, liktos amizanti lasīt par “Kraukļa košer gaļas likumu”. Tomēr dzīve – vismaz jautrāka:))
0
Andžs 13.01.2011. 11.02
Sāksim ar to, ka NĪ iegāde vispār nav nekāda “investīcija”, pat ja tiek nopirkts no pilnīgi sveša cilvēka. Izņēmums, protams, ir gadījums, kad tas tiek darīts NĪ tālākai komerciālai attīstīšanai… Citādi – vistīrākā ES pasu tirgošana!
0
buchamona 13.01.2011. 09.59
Shii atljauju tirgoshana ir labs raadiitaajs tam, ka oranzho idejas Latvijaa ir muuzham dziivas. :))
Piemeeram -balsojums par Imigraacijas likuma 23 panta to punktu izsleegshanu no likuma, kuri nodroshina spekuleeshanu ar uztureeshanas atljaujaam.
Balsojumaa “attureejaas”, kas ir tas pat, kas “pret” meegjinaajumu noveerst shaadas spekulaacijas, – Shkeele (PLL), kopaa ar Solvitu Aboltinju Dzintaru Zakji uc Vienotiiba “spiidekljiem”.
Protams, Vienotiibaa ir arii godiigi deputaati – Liegis, Kursiite, Druviete utt, kuri balsoja “par” shaadu nejeedziibu izbeigshanu, tachu vinji izraadijaas mazaakumaa :(
0