Ungārija gatava grozīt mediju likumu

"Ja bažas būs likumīgas, mēs būsim gatavi rast risinājumu," piedaloties kopīgā preses konferencē ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, sacīja Ungārijas valdības vadītājs. "Mēs esam gatavi darīt visu, kas būs nepieciešams, lai mediju likums neietekmētu Ungārijas prezidentūru."

Vēl nedēļas sākumā Ungārijas valdība solīja nemainīt likumu un nepakļauties ārvalstu spiedienam. "Nav nepieciešams mainīt Ungārijas likumu tikai tāpēc, ka tas pakļauts kritikai no ārzemēm," sacīja komunikāciju valsts sekretārs Zoltans Kovāčs.

Arī Eiropas lietu valsts sekretāre Eniko Gjori pauda kritisku nostāju par komentāriem, kas saistībā ar mediju likumu izskanējuši no ārzemēm. "Tas ir visai bēdīgi, ka cilvēki sākuši komentēt šo jautājumu, vēl pirms viņi ir atvēlējuši laiku teksta izlasīšanai," sacīja Gjori.

Pretrunīgi vērtētais mediju likums stājās spēkā 1.janvārī, brīdī, kad Ungārija uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā kļuva par ES prezidējošo valsti. Ungārijas jaunais mediju likums radījis bažas par preses brīvību valstī un izpelnījies protesta vētru no mediju un politisko novērotāju puses. To asi kritizējusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), "Amnesty International", Eiropas Parlaments un vairākas Eiropas valstis, sevišķi Vācija un Francija.

Likums dod tiesības varasiestādēm, kurās pamatā pārstāvēti premjerministra partijas "Fidesz" biedri, regulēt mediju saturu. Nacionālajai mediju un infokomunikāciju padomei (NMHH) būs tiesības noteikt soda naudu par saturu, kas tiks uzskatīts par aizvainojošu, un par "politiski nelīdzsvarotu" materiālu, turklāt soda naudas apmēri radio un televīzijai var sasniegt 200 miljonus forintu jeb 506 019 latu. Likums paredz arī tiesības pārbaudīt mediju aprīkojumu un dokumentus un piespiest žurnālistus atklāt avotus jautājumos, kas saistīti ar nacionālo drošību.