Bezdarba ''līdere'' joprojām Spānija, vismazāk cilvēku bez darba Nīderlandē
Lietuva novembrī ir apsteigusi Latviju bezdarba līmeņa ziņā, liecina piektdien publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" dati, vēsta aģentūra BNS. Latvija novembrī ir noslīdējusi no otrās uz trešo vietu ES bezdarba reitingā, augstāks bezdarbs nekā Latvijā fiksēts Lietuvā un Spānijā.
ES bezdarba ''līdere'' joprojām ir Spānija, kur novembrī bez darba bija 20,6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Nākamā Lietuva, kur bezdarba līmenis novembrī sasniedza 18,3% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, trešā – Latvija, kur novembrī bez darba bija 18,2%. Nākamā ar 16,2% rādītāju ir Igaunija.
Visā ES vidēji bezdarba līmenis novembrī bija tāds pats kā oktobrī – 9,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bez darba bija 23,25 miljoni ekonomiski aktīvo bloka iedzīvotāju. Eiro zonā vien bezdarbs saglabājās vēsturiski augstākajā līmenī – 10,1% no darbspējīgajiem cilvēkiem.
Veidojot bezdarba reitingu par novembri, eirostatistiķi ņēmuši vērā trešā ceturkšņa datus par bezdarbu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pēc šiem datiem zemākais bezdarba līmenis ES novembrī bija Nīderlandē – 4,4%, Luksemburgā – 4,8%, Austrijā – 5,1%.
Salīdzinājumā ar 2009.gada novembri bezdarba līmenis samazinājās sešās bloka valstīs, trīs valstīs tas saglabājās stabils, bet 18 valstīs palielinājās. Lielākais kritums reģistrēts Somijā – no 8,8% līdz 7,9%, Zviedrijā – no 8,7% līdz 7,8%, Vācijā – no 7,5% līdz 6,7%.
Komentāri (37)
DD1 30.12.2015. 20.05
> Neticis
“karojoši kristieši un musulmaņi, neskaitot izkārtnes, neatšķiras no “Spartak” faniem, kuri uz ielas kaujas ar “Dinamo” faniem”
Nav nekā bīstamāka par fanātiķiem, kas pārējos fanus (citādi ticīgos) uzskata par ienaidniekiem.
1
serioussam909 > DD1 30.12.2015. 22.00
Tieši tāpēc vienu idiotisku ticību (islāmu) mums nevajadzētu apkarot pārejot citā tikpat idiotiskā ticībā (kristietībā)
0
Kalvis Apsītis 29.12.2015. 02.21
Autoram, manuprāt, ir jāatbild pašam sev:
(1) Vai viņam tuvāka ir kristietība (universāla, ētiska monoteisma mācība, kas prasa cilvēka beznosacījuma pašatdevi – nevis “instruments”, lai labāk pārdzīvotu kārtējās starptautiskās politikas nepatikšanas).
(2) Vai arī viņam tuvāka ir Hantingtona “civilizāciju sadursme”, kur rietumu kristietība (vai savukārt – pareizticība) ir nekas vairāk kā nosaukums jeb marķieris, aprakstot kāda reģiona cilvēku kultūrvēsturisko gaumi.
Ja runājam par alternatīvu (1), tad nemācēšu neko teikt par autora kristīgo pārliecību, bet, visticamāk, ka tipisks bēglis – kaut vai sīriešu pusaudzis vai pusaudze – ir daudz dziļāk iekšā savā reliģijas praksē nekā 99% Latvijas iedzīvotāju. Vienalga, vai viņš ir sunnīts vai šiīts, vai alavīts, vai kristietis, vai jezīds, vai drūzs, vai vēl kaut kas cits. Jāapzinās, ka mēs viņus ticībā nepārspēsim (vai vismaz godīgi jāpasaka, ka kristīgā pasaules uzskata iegūšana un nostiprināšana nav nekas preambulā ierakstāms – bet gan prasa uzcītīgu ikdienas rīcību).
Ja runājam par alternatīvu (2), tad “civilizāciju sadursmes” teorijām kristietība kā ideoloģiska mācība īpaši nav vajadzīga. Var, protams, pateikt, ka kristīgajām baznīcām ir attīstītākas sociālās mācības (“Rerum Novarum” un turpmākās Vatikāna sociālās enciklikas, Žaka Maritēna un kristīgo demokrātu ideoloģija, u.c.), kas savā ziņā iespaidojušas rietumu civilizāciju. Bet Japānā vai Taivānā līdzīgas “rietumnieciskas” idejas attīstījušās arī ar minimālu kristietības klātbūtni – produkts tas pats, iepakojums cits.
Īsi sakot – ir jāizvēlas starp to kristietību, kas ir evaņģēlijos, un to kristietību, kas ir Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā. Tas nav viens un tas pats – kaut arī abas izvēles ir interesantas. Un pa ceļam nevajag iekrist trešajā (neinteresantajā) alternatīvā – sākt sludināt par Eiropu kā “aplenkto cietoksni”, kam jāsargās no trešās pasaules imigrantu ordām. Jo šādām bailēm no cilvēkiem vispār nav nekāda sakara ar kristietību.
1
gustaps > Kalvis Apsītis 31.12.2015. 16.45
“Esmu 100% par kristietību un arī pats cenšos praktizēt…” –
vai var praktizēt, ja jāmelo , skaitot “Ticības apliecinājumu”?
Augstākais kristīgās pasaules sasniegums ir sekulārā valsts. Pie tā arī vajadzētu palikt, sargāt un lolot.
0
Neticis 29.12.2015. 13.22
Ticību ilgstošā vēsture pierāda — vidusmēra cilvēkiem galvenais ir “socializēšanās” ar kopīgu apziņu — “mēs”, un ar to saistītā vēlme pacelt sevi pāri citiem — “viņiem”, nevis augstas “vērtības”. Piemēram, karojoši kristietiši un musulmaņi, neskaitot izkārtnes, neatšķiras no “Spartak” faniem, kuri uz ielas kaujas ar “Dinamo” faniem.
Ja cilvēki vēlas attaisnot sev avansā piešķirto “cilvēks saprātīgais” sugas nosaukumu un aizstāvēt vispārcilvēcīgas vērtības, tad tiem ir jāseko nevis juceklīgiem un morāli novecojušiem “svētajiem rakstiem”, bet, piemēram, daudz precīzāk un pārdomātāk izstrādātiem robotikas likumiem: https://lv.wikipedia.org/wiki/Tr%C4%ABs_robotikas_likumi
0. Robots nedrīkst kaitēt cilvēcei vai arī pieļaut kaitējumu cilvēcei ar savu bezdarbību.
1. Robots nedrīkst kaitēt cilvēkam vai arī pieļaut kaitējumu cilvēkam ar savu bezdarbību, ja tas nav pretrunā ar nulto likumu.
2. Robotam jāklausa cilvēka dotajām pavēlēm, ja tas nav pretrunā ar nulto un pirmo likumu.
3. Robotam jāaizsargā sava pastāvēšana, ja tas nav pretrunā ar nulto, pirmo un otro likumu.
1
+3
-1
Atbildēt
@o_ja3_14 > Neticis 30.12.2015. 09.45
Neticis
Jums ir taisnība. Viena no reliģijas funkcijām – socializēšana šodien pasaulē ir sadalīta nevienmērīgi. Saprotamu iemeslu dēļ tās īpatsvars ir nesalīdzināmi lielāks austrumu, it sevišķi Vidējo austrumu zemēs. Rietumos tā savu mērķi ir izpildījusi un atmirusi. Otrs, arī evolucionāra rakstura faktors, uz kā balstās reliģija, robežojas ar instinktiem un sniedzas daudz dziļākā pagātnē par reliģijas vēsturi. Kas attiecas uz Jūsu pieminēto apzīmējumu „cilvēks saprātīgais”, tam nav un nebūs nekā kopīga ar reliģiju – tie ir pretstati pēc savas būtības.
0