Augsts vērtējums

Valsts morāli atbalsta “Latvijas finieri”

Kā bija sagaidāms, Ministru kabinets otrdien pēc Zemkopības ministrijas rosinājuma atļāva Latvijas valsts mežu apsaimniekotājam valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (LVM) iegādāties privātuzņēmuma “Latvijas finieris” (LF) akcijas. Šāda kārtība paredzēta likumdošanā. Nav tikai skaidrs, kāpēc lēmumu pieņēma valdības sēdes slēgtajā daļā.

Tas ir principiāls lēmums, detaļas nāks zināmas vēlāk. Pašlaik runa ir par desmit akciju pirkšanu, kas neveido pat pusprocentu no akciju kopējā skaita, un ar šādu akciju skaitu būtu nenopietni domāt par uzņēmuma darbības ietekmēšanu. Valsts atgriešanās privatizētā uzņēmumā ir neordināra lieta, taču šoreiz tā acīm redzami bija nepieciešama, jo bija parādījušās “ārējās briesmas”. LF bija iekārojis Krievijas kokapstrādes uzņēmums “Sveza”.

Vispirms par LF pirkšanu Krievijas uzņēmums interesējās LF vadības līmenī, kur neatrada ne dzirdīgas ausis, ne atsaucīgas sirdis. Sekoja publisks piedāvājums atpirkt akcijas no to īpašniekiem. Šie vilinošie sludinājumi parādījās daudzos plašsaziņas līdzekļos, taču vērā liekamu atsaucību neguva. Tomēr nav pamata domāt, ka “Sveza”', kas pieder Krievijas miljardierim, “apstāsies pie sasniegtā”. Iespējams, “Sveza” izteiks LF akcionāriem jaunu piedāvājumu, tādu, “no kura nevar atteikties”.

Ārvalstu investīcijas laikam gan ir gaidītas visās pasaules valstīs, un pilnīgi vai daļēji nopirktajam uzņēmumam tās parasti ir kārtīgs atspaids vai pat glābiņš. Kā labi zināmu piemēru varam minēt Latvijā itin bieži redzamās Čehijā ražotās vieglās automašīnas “Skoda”. Nebijis vācu investora, “škodu”, visticamāk, piemeklētu Jelgavas mikroautobusu rūpnīcas RAF liktenis. Tur pat vērtīgas iekārtas – slava mūsu dižajiem tiesu izpildītājiem! – pārdeva par vecu dzelžu cenu.

Tomē ir zināmi arī citi varianti. Līvānos reiz bija grūtībās nonākusi stikla fabrika. Atradās ārvalstu investori, fabriku lēti nopirka un drīz pēc tam slēdza. “Labie vācieši” tādējādi tika vaļā no nīkuļojoša, taču, iespējams, saņemties spējīga konkurenta.

LF un “Sveza” ražo līdzīgu produkcju, abām ir noieta tirgi Eiropas valstīs. Ir pamats bažām, ka LF “Svezai” vajadzīgs nevis kā ražotne, bet gan kā noieta tirgus “turētājs”.

“Sveza” nav darījusi neko, lai šādas bažas kliedētu. LF nav uzņēmums, kas nepārprotami “iet uz grunti”, kaut arī aizpērn strādājis ar zaudējumiem. Var saprast akcionārus, kas nevēlas šķirties no parasti dividendes nesošām akcijām. Jāpiebilst, ka pērn veiktajā pētījumā “101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums” LF ierindots 56.vietā.

Vēl nav zināms, vai atradīsies akcionāri, kas gribēs pārdot savas akcija LVM, un kādu cenu tie varētu prasīt. Daudz kas vēl nav zināms, arī “Svezas” iespējamā tālāka rīcība.

LF ir eksportspējīgs uzņēmums, un no šī fakta izriet valsts ieinteresētība tā pastāvēšanā, nemaz jau nerunājot par darba vietām, cilvēkiem, kas LF pelna iztiku un maksā ienākuma un sociālo nodokli. Pat ja nebūtu galīgi netrekni, saimnieciski grūti laiki, valsts maka biezumā diezin vai varētu cīkstēties ar Krievijas miljardieri. Taču arī šim cilvēkam LF iegāde diezin vai ir gaišzilais sapnis.

Oficiāli nav pasludināts, kāpēc valsts LVM personā vēlas kļūt par LF akciju turētāju. Simbolisku, taču turētāju. Valsts nenāk kā glābējs, bet gan kā atbalstītājs, un tas vairāk ir morāls atbalsts. Valsts dod nepārprotamu signālu, ka LF ir tai nozīmīgs uzņēmums.

Pirms pāris gadiem valstij patiesībā nācās pusbrīvprātības kārtā glābt “Parex”, un bija skaidrs, ka bankas glābšanai iztērētā budžeta nauda nekad pilnībā netiks atgūta. Tas bija upuris, nests valsts finansu stabilitātes vārdā. Ja valsts nopirks pieteiktās nedaudzās LF akcijas, tas uzņēmuma saimniecisko stāvokli nekādi neietekmēs, un arī LVM nauda postā neaizies – neatkarīgi no tā, vai LF arī turpmāk paliks līdzšinējo īpašnieku rokās.