Budžeta saturs uzņēmējiem esot nepieņemams • IR.lv

Budžeta saturs uzņēmējiem esot nepieņemams

48
Žaneta Jaunzeme-Grende. Foto: Jānis Saliņš, F64

LTRK aicina valdību nekavējoties sākt reformas, draud pārtraukt sadarbību

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) neatbalsta 2011.gada valsts budžetu un aicina politiķus nekavējoties sākt reformas, raksta biznesa portāls Nozare.lv. "Apsveicams ir tikai pats budžeta apstiprināšanas fakts, taču tā saturs uzņēmējiem ir absolūti nepieņemams," uzsver LTRK vadītāja Žaneta Jaunzeme–Grende.

Viņas vērtējumā, ar budžeta pieņemšanu ''politiķi vienpersoniski uzņēmušies pilnu atbildību par sekām'', ko nesīs tajā paredzētie pasākumi.

Lai nākamgad jau ceturto reizi neatkārtotos pēdējā mirkļa lemšana par valsts budžeta konsolidāciju, LTRK aicina nekavējoties sākt veidot 2012.gada budžeta projektu, kā arī sagatavot Latvijas strukturālo reformu plānu, katrā jomā definējot sasniedzamo mērķi, atbildīgos un darbu veikšanas termiņus.

LTRK aicina noteikt atbildīgo institūciju par strukturālo reformu īstenošanu Ministru prezidenta vadībā, paredzēt tās ciešu sadarbību ar plašu organizētās pilsoniskās sabiedrības organizāciju loku.

Ja valdība neieklausīsies uzņēmēju aicinājumā līdz 2011.gada 31.martam īstenot šos priekšlikumus, LTRK neredz citu iespēju, kā vien pārtraukt sadarbību ar valdību, informēja LTRK pārstāve Lita Kokale.

LTRK arī aicina valdību iestrādāt reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību pakalpojumiem, izmantojot to kā vienu no būtiskākajiem instrumentiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Kā ziņots, PVN nepaaugstināšana bija galvenā LTRK pārstāvēto uzņēmēju prasība valdībai.

Komentāri (48)

Una Grinberga 21.12.2010. 12.21

LTRK ieteicamais budžeta saturs:
– PVN samazina par 5%, nogriežot pensijas par 15%
– UIN samazina par 5%, paceļot IIN un soc. nodokli par 10%

Tajā pašā laikā izbrīna piena pārstrādātāju vēlme celt cenas par 3-15%, lai gan PVN pieaugums ir tikai 1%, NĪN efekts arī nav lielāks par 1%, gāzes cenas samazinās par 15%, degvielas cenas līdz 2%. Nekas nav dzirdēts par piena ieprikuma cenu pieaugumu. Lai zeļ Latvijas uzņēmēji – piecu ādu plēsēji!!!

+19
-4
Atbildēt

4

    daina_tabuna > Una Grinberga 21.12.2010. 15.28

    @clash_clash
    Un kāds tam sakars ar pasaules cenām, ja pienu iepērk Latvijā, pārstrādā Latvijā un gandrīz visu produkciju arī notirgo tepat?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Una Grinberga 21.12.2010. 19.07

    Starpība paliek Rimjos un Maximās, negausīgo kombinātu kabatās un to vadību algās, kā arī sedz to, ka pārcenotie produkti paliek veikalos, jo tos vnk neizpērk ! Es iesaku pret šo cūcību cīnīties pērkot produktus no lauku radiem/paziņām un daudz arī tirgos – tiešām iznāk lētāk, lai jau iesālās ar savu cenu skrūvēšanu !

    Bet Gremde kopā ar visu Egli varēja paklusēt pēc sava paglupā budžeta griešanas uz vienkāršo cilvēku rēķina plāna. Negausīgiem un muļķiem uzņēmējiem arī 10ls minimālās algas nepalīdzēs !

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 21.12.2010. 15.47

    Piena produktu eksporta apjoms nav īpaši lielāks par 10% (par 2009.gadu) – līdz ar to tā eksporta cenu ietekme ir pārspīlēta.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 21.12.2010. 14.27

    Piena iepirkuma cenas ES:
    http://www.dairyco.org.uk/datum/milk-prices-and-contracts/farmgate-prices/eu-farmgate-milk-prices.aspx
    Mazumtirdzniecības cenas nevarēju atrast, bet katrā ziņā tās ir tuvu ES vidējam līmenim. Jautājums: kur paliek starpība?

    +4
    0
    Atbildēt

    0

disassociative 21.12.2010. 12.55

Vietas, kur ir nauda, tā ir tikai saprātīgi jāpaņem:

1. Augstākā izglītība. Valsts finansē pārāk daudz augstskolu, kurās sagatavo nākamos bezdarbniekus. Izglītības ministrijai ir beidzot jāpakustina smadzenes, jānolikvidē nevajadzīgās. Privātās augstskolas, protams, var turpināt mācīt, ko grib. DDK ir jādod savs vērtējums par nozarēm, kur un cik daudz un kāds darbaspēks nākotnē būs nepieciešams.
2. Kompensējamie medikamenti. Ja ministrija nespēj vienoties ar zāļu piegādātājiem tepat, Latvijā, par saprātīgām kompensējamo medikamentu cenām, jāizvrido savs kompensējamo medikamentu piegādātāju tīkls, izsludinot starptautiskus konkursus. Pēc viena šāda piegādes fakta arī vietējie piegādātāji nāks pie prāta un cenas būs normālā līmenī. Salīdzinājumam – medikaments, kas viena tablete Latvijā maksā 20 līdz 25 latus, man Polijā izmaksā nepilnus 9 ls. Ir kompensējamo medikamentu sarakstā.
3. Sociālie pabalsti trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kam faktiski pieder neskaitāmi nekustamie īpašumi, automašīnas un kas strādā nelegāli vairākās darba vietās. Analogi kā bezdarbnieku pabalsts, kas tiek maksāts noteiktu laiku, arī šī sociālā spilvena pabalsti ir jāierobežo laikā. Šobrīd ir izveidojies profesionāls pabalstu saņēmēju slānis.
4. Alkohola un tabakas tirdzniecības valsts monopols. Būs, protams, jāpakaro ar mafiju, bet ir izdarāms. Jāspēlē Skandināvijas scenārijs.
Ja kādam liekas, ka manis nosaukto pasākumu ir par maz, man vēl ir prātā.

+13
-2
Atbildēt

6

    piziks > disassociative 21.12.2010. 15.05

    Biotop, štrunts par “Guardian”, — Maiklu Hadsonu ar interesi lasu da jebkur, sākot ar Rīgas Laiku un, ja viņu iemanās pieaicināt “gardīnisti”, nesmādēju. Nav taču jātic BNS tulkiem viedajiem, kuri Hadsonu nosauc par žurnālistu, — cerams, ka daudzi šai BNS versijai par “Guardian” žurnālistiem nenoticēja.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    piziks > disassociative 21.12.2010. 14.47

    Pareizi! Tā taču tagad elektorāta pamatmasa! Vienotības pievāktie budžeta un aizdevumu noēdāji uzblīdinātajā pārvaldē un profesionālie pabalstu fektētāji, ES palīdzības fondu izmantošanas “profesionāļi”. Plus TP iebarotie pensionāri pāri visam. Tās ir 3 visrūpīgāk sargājamās neaizskaramo kategorijas. Atliek pārpalikušie uzņēmēji un darbaspēks, ko spaidīt var, vien nepietiek jēgas saprast, ka jau izspiesti.
    Lai ļautu mazināt pensijas, jacer uz aizdevējiem, kas atlikuši vienīgi, kam reālas izredzes spiest samazināt pārvaldes augoņus, — ja pārvaldi samazinās, pensiju griešana nākam gad būs mazāka. Ja pārvalde noturēsies, pensijām būs jāripo, — cerams, kopā ar tagadējo MK un Vienotību.

    Leģendu par Dombrovski iemaitājuši Maikls Hadsons un Džefrijs Sommerss pasvaigā “Guardian” publikācijā, ko BNS, stipri lempīgi tulkotu, latviski palaidis vakar.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    vupats > disassociative 21.12.2010. 19.06

    Atbalstu – monopols alko un tabakai, kā arī valūtas maiņai.
    Turklāt pēdējais pakalpojums ir tikai kā viens no LB nodalīts pakalpojums, kuru veic konkrēti maiņas punkti!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    disassociative > disassociative 21.12.2010. 15.27

    Alkohola un tabakas tirdzniecības valsts monopols, protams, ja Mūrnieces kantori beidzot spēs normāli veikt savu darbu, varētu būt viens no visefektīvākajiem pasākumiem gan budžeta sabalansēšanā, gan arī lielisks devums tautas veselības labā. Protams, nenodzērušos un izglītotu tautu būs grūtāk valdīt, bet nu nekas, arī tur beidzot radīsies patiess stimuls politiskās kultūras augšanai. Protams, kamēr atbildīgie dienesti drīkst atļauties varēt netikt galā ar kontrabandu un točkām, tikmēr šādam pasākumam būs maz jēgas.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > disassociative 21.12.2010. 14.23

    Pirmajiem 3 punktiem piekrītu, monopolu lietderība gan kaut kā ne visai… Arī ar trešo būtu problēmas, jo neviena partija neaizmirsīs, ka profesionālie pabalstu saņēmēji ir arī nākošie vēlētāji.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > disassociative 21.12.2010. 14.56

    Tēmekli – Lai nu kas, bet atsaukties uz “Guardian”, kad tas raksta par Latviju… hmm, vai nu pirmo reizi šī progresīvā avīžele taurē saskaņas meldiņā ar krievu piedziedājumu.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

mary75 21.12.2010. 13.46

Tas alternatīvais uzņēmēju plāns ar drastisku griešanu veselības aprūpē, izglītībā, socialā aizsardzībā utt. bija daudz sliktāks par valdības plānu.
Kur uzņēmējiem var piekrist – pārāk daudz tiek plānots uz ieņēmumu rēķina, paceļot nodokļus, un pārāk maz tiek darīts, lai mazāk tērētu, un, lai to darītu, nepieciešams reformēt tādu sfēru kā medicīnu un izglītību, bet, pats galvenais – valsts administrāciju, var saukt to kā gribi, arī par strukturālo reformu, un šinī virzienā netiek darīts it nekas.
Ar to pašu nav apmierināti arī aizdevēji, ja kas.
Bet, jau dzirdami skaidrojumi no valdības, ka tam esot “politiski iemesli”, gribētos tikai dzirdēt, kas konkrēti ir pret to, un kādi tam iemesli?
Bet vispār, esmu nedaudz pārsteigts par komentos dzirdamo klaji negatīvo attieksmi pret uzņēmējiem, jūtos, kā Krievijā, kur tos visus uzskata par zagļiem.
Gaslu galā, uzņēmēji ir dažādi, ne visi ir Šķēles tipa ar vēja parkiem, atkritumu biznesu. utt., ir daudzi normāli uzņēmēji, kas gan maksā nodokļus, gan rada darbavietas, gan pievienoto vērtību, gan eksportu, utt.

+9
0
Atbildēt

1

    Aivars Krauklis > mary75 21.12.2010. 14.31

    Jūties, kā Krievijā? Sen jau skaidrs, ka sirdsgudrai latvju tautai lielākie pāri darītāji ir uzņēmēji, kam ļaunumā spēj līdzināties tikai namīpašnieki. Tieši tāda pārliecība, nevis tās vai citas valdības griba/negriba “strukturāli reformēt” ir cēlonis mūsu uzpūstai pārvaldei ar visu bezatbildīgo uzraug-kontol-atļauj-neļauj sistēmu. Ko tauta prasa, to dabū.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu