Tagad aviokompānijas preču zīmes var iegūt, samaksājot komercķīlas vērtību
Satiksmes ministrija (SM) nav rīkojusies, lai risinātu ''airBaltic'' preču zīmju atgūšanu nacionālās lidsabiedrības īpašumā, ne arī veicinātu aviokompānijas vairāk nekā 2,5 miljonu latu parāda atdošanu lidostai ''Rīga'', ne rosinātu akcionāru līguma izmaiņas, kas mazinātu ''airBaltic'' līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika ietekmi, atsaucoties uz vairākiem labi informētiem anonīmiem avotiem, pirmdien raksta portāls Pietiek.com.
Kāds informēts avots, kurš vēlējās palikt anonīms, jo SM sniedzis juridiskus pakalpojumus saistībā ar ''airBaltic'', Pietiek atzinis, ka SM rīcībā jau kopš vasaras beigām esot radikāli un spēcīgi juridiski argumenti, kā atrisināt konfliktu gan ar preču zīmju atgūšanu, kas tika nodotas Flika kompānijai ''Baltijas aviācijas sistēmas'' (BAS), gan akcionāru līguma izmaiņām tā, lai neļautu Flikam pārņemt valstij piederošo lidsabiedrību. Tomēr juristu piedāvātie risinājumi nav tikuši izmantoti, bijuši tikai publiski paziņojumi un vēstules Flikam.
Tagad juristu vērtējumā cīņu par ''airBaltic'' preču zīmju atgūšanu nacioālās lidsabiedrības īpašumā valsts esot zaudējusi. ''airBaltic'' 47,2% akcionāra BAS tagad par labu ''Latvijas krājbankai'' un ''Snoras bankas'' ieķīlātās preču zīmes varot iegādāties jebkurš, arī valsts, ja bankai tiks samaksāta to komercķīlas vērtība.
''Tas vienkārši bija uzstādījums no augšas, ministrijas uzstādījums par to, ka nedrīkst, nedrīkst un viss, aiztikt Fliku un ''airBaltic'',” komentējot ''airBaltic'' 47,2% akcionāram – Flika kompānijai ''Baltijas aviācijas sistēmas'' (BAS) – nodoto lidsabiedrības preču zīmju ieķīlāšanu par labu ''Latvijas Krājbankai'' un ''Snoras bankai'', Pietiek sacījis kāds cits ar lidsabiedrību un lidostu saistīts avots. Kā Flika ''piesedzēju'' ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) laikā neoficiāli min viņa partijas priekšsēdi, Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli. Kopš amatā ir jaunais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), viņa vietā esot stājies Ventspils mērs Aivars Lembergs. Lai arī Augulim bijusi iespēja preču zīmju jautājumu atrisināt par labu valstij, tas neesot noticis.
Jau ziņots, ka puse līdz šim Flika piederējušās BAS nonākusi ārzonas kompānijas ''Taurus Asset Management Fund Limited'' īpašumā, pēdējo pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, kurš savukārt saistīts ar kaimiņvalsts miljardieri Vladimiru Antonovu. 16.decembrī Komercķīlu reģistrā iegrāmatots darījums, kas liecina, ka BAS palielinājusi komercķīlas apmēru, par labu bankām ieķīlājot arī airBaltic preču zīmes ''airBaltic'', ''airBaltic.com'', ''airBalticTravel.com'', ''Baltic Taxi'', ''Baltic Hotels'', ''Baltic Miles''. Flika un BAS formāli reģistrēto divu komercķīlu apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu, ķīlas sniegtas aizņēmumiem ''Latvijas Krājbankā'' un tās īpašniecē Lietuvas bankā ''Snoras'', kura pieder krievu miljardierim Antonovam.
Komentāri (21)
andris902 20.12.2010. 17.51
…kad beidzot tiks ierosināts un uzsākts kriminālprocess pret Gerhardu, kā valsts amatpersonu, kas ar savu nolaidību un bezdarbību….radījusi zaudējumus un kaitējumu Latvijas valstij?…
2
ievuliitis > andris902 20.12.2010. 18.33
Droši vien tad pat, kad pret Šleseru, kas, būdams SM pirms Gerharda slēdza valstij neizdevīgu līgumu ar Flika kompāniju.
0
hinanska > andris902 20.12.2010. 19.58
>betijacelmale
Par Šlesera cirvismu ir atsevišķs stāsts un gan jau līdz tam arī nonāks. Taču Gerhards bija ļoti labi informēts un lietas kursā, kas notiek ar AB, taču rīcība nesekoja. Tā kā atliek divas iespējas – vai nu Gerhardu izvirza Oskara balvas nominācijai par Nezinīša lomas tēlojumu, vai tiesībsargājošās institūcijas šo sauc pie kriminālatbildības par bezdarbību.
0
harijs_m 20.12.2010. 18.13
Cienījamais KNAB! Vai nevarētu, lūdzu, tuvākā mēneša laikā pārbaudīt portālā pietiek.com publicēto informāciju un publiskot pārbaudes rezultātus?
P.S. Pat, ja izdosies “uzāķēt”Gerhardu, nekas jau nemainīsies. Labākajā gadījumā saņems nosacītu sodu (es tam neticu, jo te ir atkal runa tikai un vienīgi par “politisko atbildību” – kām man riebjas šis termins!), bet tālāk?
1
harijs_m > harijs_m 20.12.2010. 18.54
Lūdzu uzskatīt šo komentāru par oficiālu iesniegumu KNAB. Aicinu arī citus man pievienoties! KNAB – sagādā Ziemsvētku dāvanu Latvijas nodokļu maksātājiem!
0
Edgars Avotiņš 13.05.2015. 20.42
Autors kautka ekstrēmi vienkāršoti skatās
Ulmaņlaika 800K un tagad 80K
Bet ne jau valsts likvidē govi – pats cilvēks likvidē govi, jo nevar ar to nopelnīt līdzekļus iztikai.
Nu nepērk vai Lielbritānija daudzus kugus ar sviesta muciņām par lielu naudu – tagad pērk kokospalmu eļļu – un ko mēs tur varam padarīt?
Ulmaņlaikos cilvēki ļoti daudz patēriņa preces un pārtiku ražoja paši. Piemeram – mans vectēvs ēkas būveja pats, instrumentus, pārtiku pats, daļu apavus pats, daļu apģērba pats, degvielu nevajadzēja- tehniku vilka zirgi.
Ko tad pirka? Maksāja 3000latu parādu par māju iepirkšanu, maksāja nodokļus, pirka dzelzs instrumentus, sāli, nedaudz apģērbu, nedaudz apavus.
Neviens jau neaizliedz šādi dzīvot arī mūsdienās.
Tikai kurš mūsdienās grib tādu dzīvi?
Mūsdienās cilvēki grib pirkt daudz visādas preces, traktoram degvielu utt – līdz ar to ir jāsaražo un japārdod daudz vairāk preces. Tāpēc vajag lielāku zemes platību, lielākas investīcijas tehnikā …
Starp citu – Ulmaņlaikos ļoti lielu daļu darba veica bērni – mūsdienās tas pat teorētiski skaitas aizliegts.
Nu vienkārši laikmets ir mainījies – nekad vairs nenodarbosies ar lauksaimniecību tāds skaits iedzīvotāju, kā Ulmaņlaikos.
No otras puses.
Mūsdienās zemniekam vajag daudz vairāk pakalpojumus no citiem:
frizieris, grāmatvedis, degvielas uzpilde, veterinārs, tehnikas remonts, lad, televīzija, mobilie utt
Tātad lauku pilsētās ir vairāk darbs apkalpojošajam personālam. (vienlaikus mazāk skroderi utml sīkražotāji)
Tas ko vajadzētu panākt ar valsts politiku, lai dažādas ražotnes, kam nav obligāti nepieciešama Rīga, izvietotos lauku mazpilsētās – pretējā gadījumā cilveks kā paceļ dibenu no soliņa laukos … tad viņam jau nav nekāda pamata apstāties Rīgā (Rīga ir dārga pilsēta) – viņi pa taisno laiž uz Lielbritāniju utml
3
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@edge_indran > Edgars Avotiņš 13.05.2015. 23.55
———
Avotiņ, esi reāls – pievērsies tam, ko valsts ar savu neo-liberālisma ideoloģijas ieviešanu ceturtdaļgadsimta laikā ir panākusi:
“Pētnieces: latviešu darba tikums mūsdienās kļuvis par mītu un netiek uzskatīts par vērtību.” http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/65910-petnieces-latviesu-darba-tikums-musdienas-kluvis-par-mitu-un-netiek-uzskatits-par-vertibu.htm
0
v_rostins > Edgars Avotiņš 14.05.2015. 17.04
Edgars Avotiņš
Ulmaņlaikos cilvēki ļoti daudz patēriņa preces un pārtiku ražoja paši.
————–
Ikviens lauķis, izmantojot tikai apkurei sagatavoto malciņu, un ekoloģiski utilizējot visus polimēra atkritumus, var saražot papildus elektrību paša patēriņam, degvielu lauksaimniecības tehnikai, automobiļiem un vēl uzpildīt no pilsētas atbraukušos radiņus. No visiem sūdiem, pārtikas un lauksaimniecības atlikumiem iegūt biogāzi degvielai, bet atlikušo celulozes masu izbarojot sliekām, nodrošināt ar slāpekļa mēslojumu savus laukus, bet izaudzēto proteīnu atdot cūkām, vistām, kažokzvēriem vai zivīm.
Opķimizacija(DZO), “odnako”.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 14.05.2015. 14.21
Tas nav 1/4 gadsimta panākums.
Tas ir lielā mērā Padomju mantojums, kad valsts iestādēs bija jāizpilda plāns kvantitatīvā ziņā, bet kvalitāte nevienu neinteresēja.
Starp citu – pēc 1949. gada izsūtīšanām mani senči iestājās kolhozā … pēc gada saņēma “algu” par pirmo gadu – pusmaišeli labības. Manuprāt – tur jebkuram bija uzreiz skaidrs, ka kolhoza darbus darīt nav vērts (izdari minimumu un viss) un visus savus spēkus cilvēki veltīja piemājas dārziņa apkopšanai un atļauto lopiņu maksimālai aprūpei. Ne velti LPSR valsts sektors tikai 80-tajos gados pārtikas ražošanā apdzina privāto piemājas saimniecību saražoto.
Bet pilsētniekiem, kam bija tikai valsts darbs un nebija dārziņa, vispār nebija iespējas kopt savu darba tikumu. Noluņoja valsts darba savas 8 stundas un tad gāja majās noluņot atlikušās 16 stundas. Izņēmums brīvdienas, – luņoja visu dienu bez pārtraukuma.
0