Saeima aizklātā balsojumā noraida krimināltiesību eksperta kandidatūru
Saeima ceturtdien aizklātā balsojumā neatbalstīja krimināltiesību eksperta, organizācijas ''Providus'' pētnieka Andreja Judina apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, ziņo aģentūra LETA.
Par Judina apstiprināšanu tiesneša amatā balsoja 40 deputāti, pret bija 27, atturējās 22 tautas kalpi. Līdz ar to viņa kandidatūra tika noraidīta. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība", JL) pēc balsojuma žurnālistiem uzsvēra – šis gadījums vēlreiz apliecina, ka par tiesnešu iecelšanu amatos vajadzētu balsot atklāti.
Koalīcijas partneres Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Ir.lv sacīja, ka ZZS par šo jautājumu bija brīvais balsojums. Tomēr Brigmanis neslēpa savu personisko viedokli: “Es par viņu nebalsoju, nebalsošu vēlreiz un nebalsošu trešo reizi, jo cilvēks bez tieslietu darba prakses nevar strādāt par Augstākās tiesas senatoru. Viņam nav tieslietu darba prakses, nav! Viņš ir teorētiķis, kas nav nevienu dienu strādājis tiesu darbā. Tikai tāpēc, ka [AT priekšsēdis Ivars] Bičkovičs viņu izvirza, tas nav arguments, lai viņu atbalstītu,” sacīja Brigmanis, kuram piebalsoja deputāts Kārlis Seržants (ZZS). Arī viņš balsojumā atturējies, tādējādi noraidot Judina kandidatūru. “Ja viņš grib sākt strādāt tiesā, tad lai sāk ar apgabaltiesu,” iesaka Seržants.
Judins sacīja, ka piekritis AT piedāvājumam pretendēt tiesneša amatam, jo jau 10 gadus darbojas krimināltiesību jomā, aktīvi sniedzis komentārus un ir bijis iesaistīts krimināllietu pētīšanā. Pretendējot amatam AT Senātā, viņš saskatījis iespēju tiešā veidā piedalīties labas prakses veidošanā.
Pirms balsojuma pretendents runājis ar vairākiem parlamentāriešiem, kuri neko sliktu par viņu neesot teikuši, solot atbalstīt viņa virzīšanu AT. Vaicāts, kāpēc Saeima galu galā viņam nav izteikusi uzticību, Judins jokojot atteica: "Droši vien deputātus vairāk interesē mani komentāri, nevis spriedumi." Piekrītot pretendēt AT tiesneša amatam, Judinam bijusi doma kaut ko mainīt dzīvē, taču tagad, kad tas nav izdevies, viņš "dzīvos tālāk".
AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Saeimas noraidījumu nekomentē. Viņš pamato, ka Judins ļoti labi orientējas Latvijas tiesu spriešanas praksē, tādēļ aicināts par tiesnesi AT kā akadēmiskās vides pārstāvis un zinātņu doktors krimināltiesībās. AT ar Judinu kā tiesu prakses pētnieku bijusi laba sadarbība daudzus gadus, viņš bijis lektors tiesnešu mācību semināros gan AT, gan Tiesnešu mācību centrā.
Savukārt AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš Judinu vērtē kā jaunu, perspektīvu juristu, ļoti labu teorētiķi krimināltiesībās, kura zināšanas AT jau izmantojusi judikatūras veidošanā.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, Andrejs Judins kopš 2003.gada strādā sabiedriskās politikas centrā "Providus" kā krimināltiesību politikas eksperts, no 1994.gada viņš ir Latvijas Policijas Akadēmijas krimināltiesību katedras lektors, kopš 2000.gada – docents.
No 1991. līdz 1994.gadam Judins strādājis par izmeklētāju Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas Departamenta izmeklēšanas pārvaldē. Viņš ir beidzis Latvijas Policijas akadēmijas doktorantūru juridiskās zinātnes krimināltiesību apakšnozarē.
Kā ziņots, pērn oktobrī Saeima AT tiesneša amatā neapstiprināja tiesnesi Māri Vīgantu. Tas bija pirmais gadījums pēdējos piecos gados, kad Saeima neapstiprina amatā AT tiesnesi. Tolaik par deputātu iespējamo noraidījuma iemeslu tika minēts Vīganta iepriekš pieņemtais lēmums sankcionēt Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšanu.
Parlaments ceturtdien apstiprināja par AT tiesnesēm Dainu Treiju un Vēsmu Kaksti, informē aģentūra BNS. Par Treiju balsoja 86 deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās, savukārt par Kaksti balsoja 88 parlamentārieši un viens atturējās.
Nepietiekamā AT tiesnešu skaita dēļ bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Treija jau kopš marta pildīja tiesneša pienākumus AT Krimināllietu tiesu palātā. AT priekšsēdētājs uzdevis Treijai uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – aizpildīt AT tiesneša vakanci.
Arī Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Kakste uz laiku atgriezās AT, līdz 20.oktobrim aizstājot prombūtnē esošo AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru Normundu Salenieku. Savukārt Tieslietu padome 4.oktobrī nolēma, ka Kakste līdz 27.janvārim aizstās šī departamenta senatori Jautrīti Briedi viņas prombūtnes laikā.
Komentāri (54)
mary75 16.12.2010. 10.41
Sveiciens no Hūtes!
Un arī no PLL un SC!
Godīgi, izglītoti, sabiedriski aktīvi, eiropeiski orientēti cilvēki mums AT nav vajadzīgi.
Tie visi ir ļaunie “sorosīti”.
Vajadzīgi bičkovocveidīgie, ar kuriem var manipulēt.
Jauki gan tie koalīcijas partneri JL!
Tā ka optimistiem derēja sākt uz lietām skatīties reāli – nekas nav mainījies, pie varas tie paši.
Bez Lemberga piekrišanas V nevar izdarīt neko, tāda ir skarbā realitāte.
Paldie “gudrajiem”, kas balsoja par PLL un ZZS, SC, nevis V, Latvija vēl ilgi nebūs eiropeiska valsts, un lems te visu tie paši aprobežotie un zaglīgie tipiņi – trīs A – vēl ilgi!
Bet izskatās, vairākuma te nekāda eiropeiska valsts arī nav vajadzīga, ja jau 48% gribēja Hūti par premjeru, tā ka kā tautas vairākums grib, tā arī notiek.
Demokrātija, kā nekā.
2
lidija_stripkane > mary75 16.12.2010. 16.22
dzeris49
Prieks, ka atzīsti- demokrātijai ir jāuzvar.
Judinu nezinu, bet jau tas, ka viņš ir “Providus pētnieks” liek uz viņu raudzīties ar ļļoooti lielu piesardzību. Tur ajā Providus tiešām nav neviena normāla, visi liekēži sorosīti, manipulētāji un liberastu aģenti. :))
0
mary75 > mary75 16.12.2010. 11.26
SC, manuprāt, tagad pilnībā atbalsta PLL.
Bez tam, primitīvais un aprobežotais Urbanovics ir ļoti aizvainojies, ka nav ticis valdībā, uzmetis lūpu, uzvedas, kā infantīls pusaudzis, un darīs visu V par spīti,ko viņš arī neslēpj.
0
buchamona 16.12.2010. 11.18
Aizklaats balsojums un demokraatija – tie ir divi nesavienojami jeedzieni. Iespeeja balsot aizklaati dod deputaatam iespeeju arii man, kaa veeleetajam, melot.
Demokraatija ir drosmiigu cilveeku padariishana, arguments, ka aizklaati balsojot deputaats var balsot peec savas sirdsapzinjas ir tik pat liekuliigs, cik muljkjiigs
1
mary75 > buchamona 16.12.2010. 11.35
Attiecībā uz Latviju pilnībā jāpiekrīt.
Aizklātu balsojumu dēļ mūsu tiesībsargājošā sistēma pamazām pārvēršas par korumpētu un politiski ietekmējumu miskasti, ko vērts Bičkovica laikā pieņemtais praktiski attaisnojošais spriedums tiem cilvēkiem, kas noklausijās Jaunalksnes tel, sar, un pat nevēlējās uzrādīt pasūtītājus, Muižniece ST., utt.
Vairākumam mūsu deputātu pārliecība un sirdsapziņa ir tukša skaņa.
0
garausiitis 16.12.2010. 11.58
Domāju,ka tiesnešiem vajadzētu solidarizēties ar prokuratūru un daudz ātrāk tikt galā ar Lemberga lietām , lai vienreiz nomirinās Hūtes kungs – ja vainīgs , tad notiesāt, ja nē , tad attaisnot. Savādāk šāds te mūžīgs spiediens nav normāls ( par tā morālo pusi un tiesisko neizteikšos, tas tāpat skaidrs ).
7
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@ilmisimo > garausiitis 16.12.2010. 14.12
galā ar Lemberga lietām , lai vienreiz nomirinās Hūtes kungs…
—————————————————–
ūja!
vai nu uzreiz tik traki vajdzētu….
0
garausiitis > garausiitis 16.12.2010. 17.17
Es domāju ,ka varbūt nereāls , bet fantastiski iespējams gājiens būtu tiesāt Lembergu kādā neatkarīgā tiesā – teiksim ASV – tur domājams varētu izrakties cauri peripētijām un saprast kas ir kas.
Par LK – nu esmu dzirdējis no pirmavotiem problēmas būtību. Nebrīnīšos , ja LK tulīt noies pa burbuli, jo tik nekaunīgi diez vai ir iespējams ilgstoši pumpēt ārā aktīvus.
0
garausiitis > garausiitis 16.12.2010. 18.14
Dzeri – atliek cerēt,ka stāsti par pretrunām ZZS iekšienē nav izzīsti no pirksta. Un tad jau mainās visa bilde. Gan jau ,ka citiem ZZS arī ir savas ambīcijas.
0
Dina Repša > garausiitis 16.12.2010. 15.12
Kas attiecas uz LK, es uzskatu, ka sen ieteiktā doma par lēmumu pieņēmēju materiālu atbildību ir ļoti, ļoti atbalstāma.
Par Aivaru un tiesu. Redzi, ciktāl fakti (ne emocijas) ir korekti, nez vai normāls pilsonis ar māju Kantora ielā vai dzīvokli Imantā tiesā varētu sacīt: Es tagad braukšu uz Londonu ieprkties, vai arī standartizēti saslimt (cik nojaušu visi Lembja oponenti ir gados, kad var atrast kādu slimību). Līdz ar to šiem miljonāriem pietiek un tiesa un taisnība ir viņiem nesaprotami jēdzieni, ja tie konkrēti neattiecas uz viņiem un viņu ģimenes locekļiem un “savējiem”. Es Lembja tiesai neredzu jēgu tieši tāpēc, ka tā, manuprāt, ir tiesas jēdziena būtības izsmiekls, par ko var lasīt nerātnās anekdotēs.
0
mary75 > garausiitis 16.12.2010. 17.45
Patreiz galvenais Lemberga advokāts būs Vienotība, es ne uz kādu ātru tiesu pat necerētu, Lembergs tur ZZS īsā pavadā, un ZZS tur īsā pavadā V, zaudējot ZZS ( Lemberga) atbalstu, V zaudēs varu, tā ka tā ir ieinteresēta Lembergu nesadusmot, viss ir ļoti vienkārši, manuprāt.
0
garausiitis > garausiitis 16.12.2010. 13.23
idaho – nu man gan vairāk domāt ,ka pamatproblēma ir gribēšanā pabeigt procesu nevis juridiskās niansēs. Atceros ,kad atnāca Šveices dokumenti , tad atradās prokurori,kas triecientempā piedeva lietai virzību, toreiz vēl izskanēja tādas runas , ka no prokuratūrai otrā pusē esošās ēkas rasti stimuli procesiem , bet tad pēkšņi…. Patiesībā jau nekas vēl nav beidzies – vēl jau priekšā stāsts par LK , kur arī mazais vīrs ir sagāzis podus un kurus var nākties smelt nodokļu maksātājiem – un tur jau ar dzīlēs ir patiesie labuma guvēji aizplūstošajai naudai. Vispār jāgaida kādi jaunumi par LK, jo cik sapratu , tad vakar bij kāda runāšana par tēmu.
0
Dina Repša > garausiitis 16.12.2010. 12.55
Nez kālab man šķiet, ka Aivara “lietā” gribēšana ir lielāka par jēgu. Redz, gadus X atpakaļ Vaira skarbi izteicās par “valsts nozagšanu ar likuma palīdzību”. Viņai tūdaļ kā Pindacīša piebalsoja Solvita un kā gāganu karos – viss Jaunā Laika koris. ES nekur šais 4-5 gados neesmu lasījis kaut VIENU vārdiņu, ka “Mēs, Jaunais Laiks tagad mainījām likumu, kas ļāva…”
Lemberga lieta ir ļoti prasta un varbūt Āfrikā lietota politika: Likumu radīšana kāda piebeigšanai. Jēga no tā kāda? Bičkovičš intervijā atzīst, ka tiesas pieņem lietas uz 2011., 2012. vai 2013. gadu. Kāds te tiesiskums? Kur te ir tiesiskas valsts pazīmes pēc būtības? Pēc 2 gadiem ikvienam procesam jēgas būs maz… Diemžēl Latvijas tiesu prakse rāda, ka izpratne par situācijas aktualitāti un maiņu pi emums ļoti klibo… Tu pats gribētu sev svarīgu lēmumu iztiesāt pēc 2-3 gadiem? Baisi vajag?
0