Aiz Rīgā topošā termināļa iezīmējas oligarhu ēnas

Zinātnieks pieļauj katastrofālu vides piesārņojuma risku avārijas gadījumā

Reālus apveidus sāk ieņemt apjomīgs minerālmēslu termināļa projekts Kundziņsalā, ar kuru Latvijas biznesā ienāks viens no Krievijas bagātāko cilvēku simtnieka un kas nozīmēs kumosa pārdali Latvijas tranzīta biznesā, ceturtdien vēsta žurnāls Ir.

Minerālmēslu tranzīts ir ļoti rentabls bizness. Uzņēmumos, kas saistīti ar tā īstenotāju, vadošos amatos ir bijušie Andra Šķēles ''Ave Lat grupas'' darbinieki un cilvēki, kuru karjeras uzplaukums valsts pārvaldē sācies, kad par attiecīgajām nozarēm atbildēja Latvijas Pirmā partija (LPP). Gan Šķēle, gan LPP līderis Ainārs Šlesers noliedz, ka viņiem šajā biznesā būtu intereses.

Projektu īsteno kopuzņēmums ''Riga Fertilizer Terminal'', kurā 51% daļu pieder Krievijas agroķīmijas gigantam ''Uralhim'', un 49% – SIA ''Rīgas tirdzniecības osta'' (RTO). Tās valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš intervijā Ir.lv apstiprinājis, ka ir izvēlēta vieta termināļa celtniecībai – tā būs Kundziņsala, nevis Voleri. Sākts ietekmes uz vidi novērtējums, ko uzņēmums cer pabeigt nākamā gada sākumā. Tad notiks vēl viena sabiedriskā apspriešana, un par projektu būs jālemj Rīgas domei.

Pēc Kļaviņa teiktā, kravu īpašnieku piesaiste, būvējot kopējus termināļus, ir vienīgais attīstības ceļš laikā, kad vērojama kravu atplūde un notiek to pārdale par labu Krievijas ostām. Uzņēmums paredzējis investēt vairāk nekā 41 miljonu eiro un pārvadāt sākumā 2 miljonus tonnu. Tas ir apmēram tikpat, cik caur Rīgu ved šobrīd. Vēlāk apjomu varētu palielināt līdz 5 miljoniem tonnu.

Oligarhu ēnas
RTO koncerna uzņēmumos virknē vadošu amatu ir bijušie ''Ave Lat grupas'' darbinieki: ''Ave Lat sargs'' kādreizējais vadītājs Erī Esta, bijušais ''Ave Lat sargs'' valdes loceklis Ēriks Zaporožecs, kurš savulaik iegādājās atkritumu biznesā strādājošo ''Nelsens'', kam par finanšu investoru kļuva ar Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums. Grupā ietilpstoša uzņēmuma akcionārs bijis arī ''Ave Lat grupas'' kādreizējais vadītājs Jānis Leimanis, bet RTO valdē strādā bijušais ''Kempmayer Latvia'' valdes priekšsēdētājs un digitalizācijas krimināllietā apsūdzētais Jānis Svārpstons.

RTO valdē ir divi no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nākuši cilvēki: jau pieminētais Ralfs Kļaviņš, kurš strādāja aģentūras priekštecē un kura karjera uzņēma ātrumu līdz ar ekonomikas ministra Jura Lujāna (toreiz LPP) stāšanos amatā, kā arī Helmuts Kols, kuru satiksmes ministra Šlesera darbības laikā iecēla par valdes locekli ''Latvijas dzelzceļa'' koncerna kravu loģistikas uzņēmumā. Ar uzņēmumiem bijuši vai ir saistīti cilvēki, kas darbojušies Ventspils tranzīta biznesā.

RTO īpašumtiesību struktūra ir sarežģīta. Vienkāršojot tas trijās daļās pieder Kļaviņam un divām Šveicē un Lihtenšteinā reģistrētām ''pastkastēm”. Gan Šķēle, gan Šlesers noliedza, ka pieminētie cilvēki RTO pārstāvētu viņu intereses.

Šlesers kā Rīgas vicemērs vienu reizi ticies ar ''Uralhim'' īpašnieku Dmitriju Mazepinu — Maskavas vizītē. Uzņēmējs vēlējies noskaidrot, vai Rīga projektu atbalstīs: «Viņiem nav jēgas zaudēt vairākus gadus, jo tās kravas, ar kurām viņi strādā, ļoti bieži rada problēmas ar zaļajiem.»

«Kā bijušais satiksmes ministrs un brīvostas valdes vadītājs tranzīta biznesu es, protams, pārzinu vislabāk, bet man nekādu interešu Rīgas brīvostas uzņēmumos nav, un nepieder neviens uzņēmums,» teica Šlesers. «Taču, ja man vajadzētu kaut kur ieguldīt, es noteikti investētu tur, nevis medicīnā.»

Tas, ka uzņēmuma pārvaldē ir ar Šleseru un Šķēli saistāmi cilvēki, esot izskaidrojams ar ierobežoto labu vadītāju skaitu Latvijā. Jautāts, vai viņš to uzskata par sagadīšanos, Šķēle atbild, ka viņam neesot ne instrumentu, ne intereses sekot bijušo darbinieku karjeras attīstībai un par to, vai viņi pārstāv Šķēles intereses, viņam ''nekas nav zināms”. Ne tieši, ne pastarpināti viņa ģimenei nepiederot RTO daļas. ''Vairāki Rīgas Brīvostā strādājoši uzņēmumi šobrīd ir aktīvā pārdošanas procesā, kas varētu būt interesanti ieguldījumu objekti. Tas gan nav attiecināms uz Jūsu minēto SIA, jo tāda piedāvājuma šobrīd nav,” atbild politiķis.

Vides riski
Projekta pirmo sabiedrisko apspriešanu pagaidām palaiduši garām vienmēr aktīvie kundziņsalieši, kuri par to nav zinājuši. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs profesors Viesturs Jansons atteicies no līdzdalības šī projekta ietekmes uz vidi novērtējumā, kad iepazinies ar transportēšanas sertifikātu. «Viņiem droši vien vajadzētu pozitīvu atzinumu, bet es negribu riskēt ar reputāciju,» viņš sacīja.

Jansona bažas radījusi alumīnija salpetra pārvadāšana, kas ir sprāgstviela. Viņš teic, ka 55 tūkstošu tonnu nestspējīga kuģa avārijas gadījumā Daugavā var notikt ekoloģiska katastrofa un būtisks piesārņojums nonāktu Rīgas jūras līcī. Eksperts apšauba, vai Latvijā ir tādi speciālisti, kuri vienlaikus pārzina hidroloģiju, ekotoksikoloģiju un fizikālo ķīmiju, lai spētu kompleksi novērtēt sliktāko scenāriju riskus.

RTO vadītājs Kļaviņš savukārt norādījis, ka līdzīgas noliktavas ir vai katrā Latvijas reģionā, kur zemnieki glabā minerālmēslus, un ''Uralhim'' prasība esot jaunākās un drošākās tehnoloģijas.